Nodokļu laimība tuvojas

 
©F64 Photo Agency

Aizvadītajā nedēļā koalīcija pavēra durtiņas, aiz kurām tauta uz brīdi varēja pamanīt dancojam Laimes lāci. Tas tur bija, un no viņa spēcīgajām ķetnām uz visām pusēm gaisā virpuļoja apdrukātas papīra lapiņas, uz kurām lieliem burtiem bija rakstīts «Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam».

Ak, kas tik tur nebija! Samazināta PVN likme medikamentiem, par ko vairāk slimojošie seniori, un ne tikai viņi, tik ilgi raudājuši; samazināta PVN likme laikrakstiem, kāda jau sen ir vairumā citu Eiropas valstu, un pat pārtikas produktiem un restorāniem, kuri to par dīc jau sen, sakot, ka nespēj citādi strādāt legāli, bet līdz šim tika atšūti ar norādēm par McDonald’s un Hesburger peļņu.

Un bērniem, demogrāfijas veicināšanai koalīcija piegājusi ar īpašu rūpi. Vienā no scenārijiem par vienu bērnu solīts pabalsts 25 eiro, par diviem - 100, kas ir vairāk kā dubultā nekā līdz šim, bet par trijiem - pat 300 eiro un vēl 100 par katru nākamo, kopumā no valsts budžeta tam tērējot 97 miljonus eiro! Ja nesanāk, tad ir vēl variants ar 25 - 100 - 225 eiro un vēl 75 par katru nākamo ar 81 miljona robu budžetā. Trešais, ne velti - pēdējais, jo nesimpātiskāks, paredz saglabāt līdzšinējos necilos pabalstus (11,38 - 22,76 - 34,14 eiro un par katru nākamo 50,07) un nepiemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, tā vietā iedodot 50 eiro pabalstu tikai strādājošajiem par bērniem. Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Tas valstij maksāšot 30-45 miljonus eiro.

Uz vēl lielāku labvēlību un variantu skaitu koalīcijas politiķi atvēzējušies attiecībā uz līdz šim sarežģītās piemērošanas dēļ daudz kritizēto diferencēto neapliekamo minimumu (NM). Piedāvāti veseli seši varianti, to ceļot līdz 300, 400 un pat 500 eiro, to piemērojot no 1200 līdz 1800 eiro. Tēriņi no valsts budžeta - no 39 līdz pat 148 miljoniem eiro, bet var taču pacensties 20-29 eiro ik strādājošā ieguvuma vārdā, tas nekas, ka no diferencētā NM celšanas mazo algu saņēmēji neiegūst ne esošajā, ne piedāvātajā sistēmā.

Bet tad ir otrs scenārijs, kurš variē ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un, jo īpaši raugoties uz minēto simtos miljonu lēsto ietekmi uz budžetu, pirmajā acu uzmetienā šķiet draudzīgs strādājošajiem, jo īpaši mazāk pelnošajiem. Tikai rūpīgāk salīdzinot ar jau esošajām IIN likmēm, rodas izpratne par uzņēmēju brēcieniem par draudiem konkurētspējai palielināta darbaspēka nodokļu sloga dēļ. Jā, IIN piemērot rosināts no 310 eiro, kas būtu par 10 eiro augstāka summa nekā patlaban, bet samazinātā 20% likme attiektos tikai uz tiem, kas pelna līdz 1000 eiro mēnesī. Pašlaik tā definēta attiecībā uz gada ienākumiem 20 004 eiro, kas mēnesī būtu 1667 eiro, tātad liela daļa vidusslāņa pelnītu mazāk jeb nodokļos samaksātu vairāk. Arī vēl lielāku algu, 1000,01-4000 eiro, saņēmējiem IIN likme būtu 25%, kas pašlaik ir 23%, bet virs 4000 eiro pelnošie maksātu 36% tagadējo 31,4% vietā, turklāt to maksā tikai vairāk nekā 5 tūkstošus saņemošie.

Cits variants jau tuvāks 3x500 solījumam - IIN piemērošana, sākot no 500 eiro, bet vairāk pelnošie atkal maksātu vairāk nekā pašlaik. Ja arī minimālā alga tiek pacelta līdz 500 eiro, tad darba devējiem atliek vien darbiniekiem maksāt minimālo algu, un nekāda bēda par darbaspēka nodokļu konkurētspēju, ar kuru līdz šim Baltijā bijām pēdējie. Mazatalgotā darba paradīze! Tad varēs arī likvidēt mikrouzņēmumus, pārveidot tos par «taisnīgi» nodokļus maksājošiem uzņēmumiem ar minimālo algu darbiniekiem. Ko darīt šiem mikrouzņēmumiem, kuros nepieciešams liels skaits, bet neregulāri strādājošu darbinieku, lai paši domā, kalkulē vai lai maksā ragā 15% vietā 25% par apgrozījumu, tā griestus nosakot uz pusi mazākus - 20 000 eiro gadā! Tikai kā šajā gadījumā tiktu nodrošināta šo darbinieku sociālā aizsardzība, par ko tāda rūpe?

Skaidrs, ka mikru apkarošana papildus daudz nodokļus neienesīs, ja vispār, tāpēc jāpieķer vēl kādas jomas. Uzmetīs PVN privātā sektora organizētajiem kultūras pasākumiem, lai tauta par samazinātu PVN bauda tikai valsts vai pašvaldību kultūras iestāžu gara maizi! Nekas, ka Konkurences padomei tas nešķiet pieņemami un ka jau tagad privātajiem par valsts un pašvaldību infrastruktūras izmantošanu nereti nākas maksāt vairāk. Ar azartspēlēm jau valsts cīnās, teju visus nodokļus paņemot sev, kā rezultātā pašvaldības labprātāk slēdz spēļu zāles nekā cīnās ar to radītajām negatīvajām sekām. Pareizi ir, nauda, kas smird, nav vajadzīga arī valstij, bet piesmirdinātāji - pīpētāji un atkritumu glabātāji - lai maksā vairāk. Jāseko taču arī «Eiropas zaļajam kursam»! Tas, ka lēnāk cels akcīzi stiprajam alkoholam, kas jau nolemts, ir nevis tāpēc, lai mūsu ļautiņi nodzeras, bet lai nodzeras igauņi un tā nekaitina mūs ar savu attīstību virknē sfēru!

Domājat, kā ar atliktajiem solījumiem veselības aprūpei, finansējumu reformām augstākajā izglītībā, administratīvi teritoriālās reformas jēgpilnai īstenošanai? Ja jau bez tik dāsniem pabalstu solījumiem nepietika naudas pat likumu, kur nu vēl partiju solījumu pildīšanai, tad kā izgrozīsies nākamajos gados, kad liels ekonomikas izrāviens nav gaidāms? Ir vienkāršs risinājums! Par finanšu ministru jāieliek kāds JKP politiķis, vislabāk Krišjānis Feldmans vai Jānis Bordāns, kuram vienmēr taisnība un tiesiskums, tāpēc nemaz nav vērts sīkāk prasīt, kā izpaudīsies JKP piesauktais taisnīgums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Kā LTV diskusijā Tieša runa pauda Feldmans, likums par mediķu algu pielikumu netika izpildīts un vispār nebūtu nekāds pielikums, ja šo prasību izņemtu no likuma «FM vai ministra slinkuma dēļ» un tā tas būs, «kamēr jaunie konservatīvie nevada FM». «Nav šaubu, ka alternatīvā situācijā, ja būtu kompetentāks ministrs vai ja tiktu nomainīti augstākie ierēdņi FM, nauda tiktu atrasta, kaut vai tīri ekseliskā veidā, pārbīdot budžeta pozīcijas, manipulējot ar naudas plūsmām u.tml. Tas ir gribēšanas jautājums,» pārliecināts Feldmans. Laimes lācis tomēr ir!