Bēdīga diagnoze Latvijas ekonomikai

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šī gada 18. februārī izplatīja satraucošu paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem. Vispirms ir jāatgādina, ka FDP ir neatkarīga institūcija, kura veic ES fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. FDP vada ilggadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. FDP norāda, ka «Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī». Šeit slēptā formā tiek pateikts, ka siltuma ražošana Latvijas rūpniecībā ir ar tik lielu ietekmi, ka vairākas siltās ziemas pēc kārtas var sagraut Latvijas IKP izaugsmi un attīstību.

Otrs faktors, kas graus Latvijas izaugsmes perspektīvas, ir ES fondu iztrūkums. 2022. gadā «publisko investīciju apjomam vajadzētu kristies, jo arī ES fondu apguve sāks samazināties».

Un, visbeidzot, vismaz FDP ir pamanījusi, kādas katastrofālas sekas Latvijas ekonomikā rodas no tranzīta samazinājuma: «Kā vienu no riskiem Padome min arī kravu tranzīta nozares lejupslīdi, kura, sākusies 2019. gadā, var turpināties arī 2020.-2022. gadā, it īpaši ostu segmentā.»

FDP vadītāja Inna Šteinbuka norādīja uz visai bēdīgajiem izslavētās nodokļu reformas rezultātiem: «Pēc FDP vērtējuma 2018. gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018. gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019. gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.» Reformas dēļ nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies. Inna Šteinbuka: «Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.»

Uzņēmumu ienākumu nodokļa reforma ieņēmumu plūsmu virzienā uz valsts budžetu samazināja, bet pagaidām nav rezultējusies ar kaut cik jūtamu investīciju apjoma pieaugumu. Notiek pilnīgi pretējais - 2019. gadā uzņēmumu vēlme palielināt kredītu apjomus, lai gan eiro kredītu procentu likmes ir sasniegušas vēsturiski viszemākos lielumus, samazinās. FDP to komentēja tā, ka «banku sektorā Latvijā ir ļoti zema kreditēšanas aktivitāte».

Cerībām, ka vietējo investīciju iztrūkumu varētu aizvietot ārvalstu tiešās investīcijas, nav pamata. Kā norāda FDP, «nerezidentiem šobrīd ir apgrūtināta kontu atvēršana un pārvaldība». Kariņa valdības izmisīgās aktivitātes pret Latvijas iekļaušanu kaut kādā pelēkajā sarakstā sagrāva ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju!

Vispirms ir jāsaka, ka beidzot Neatkarīgās un FDP diagnoze Latvijas ekonomikai sakrīt.

Par FDP noteikto diagnozi mums nav šaubu, taču lielas šaubas izraisa FDP ieteiktās zāles, lai problēmas samazinātu.

Pilnveidojot nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus virzienus, no kuriem viens paredz «palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33%-35% no IKP. Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas 2018. gadā bija 40,3% pret IKP.» Pašlaik nodokļu slogs Latvijā, pēc Eurostat vērtējuma, ir 31,4% no IKP.

Lai saprastu šo ieteikumu, ir jānovērtē abu skaitļu - iekasēto nodokļu apjoms un IKP - raksturs. Iekasēto nodokļu apjoms ir reāla nauda, kas parādās kā ieņēmumi Valsts kasē. Latvijas IKP ir no pirksta izzīsts lielums, kura skaitliskā vērtība ir atkarīga no daudziem paņēmumiem un no dažu ietekmīgu politiķu fantāzijām par pelēkās ekonomikas īpatsvaru Latvijas IKP. Ir pamats uzskatīt, ka, padzenot no Latvijas 9 miljardus nerezidentu noguldījumu (FKTK dati, starp 2015. un 2018. gadu), ja kaut puse no šīs summas bija saistīta ar kaut ko atmazgājamu, tas tik radikāli samazināja pelēkās ekonomikas daļu IKP, ka tās nozīme noteikti vairs nav nedz trešdaļa, nedz ceturtdaļa un, iespējams, pat desmitā daļa no kopējā ekonomikas apjoma. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka ēnu ekonomikas daļa Latvijas IKP aprēķinā ir kļuvusi tik nenozīmīga, ka vecā metodika IKP aprēķiniem ir pilnīgi aplama un pašlaik tiek ievērojami pārspīlēts statistikā uzrādītais Latvijas IKP apjoms. Vērtējot nevis politiķu izfantazēto (un dažu dīvainu aptauju uzrādīto), bet reālo ēnu ekonomikas lielumu IKP struktūrā, sanāk, ka Latvijas nodokļu ieņēmumu apjoms pret reālo IKP ir tuvu vai pat pārsniedz ES vidējo. Tāpēc nodokļu ieņēmumus palielināt, negraujot jau tā sarūkošo uzņēmumu investīciju iespējas un nepalielinot jau tā nenormālo ienākumu nevienlīdzību Latvijā, ir nereāli. Tāpēc ir pienācis laiks izbeigt blefot. Statistikas pārskatos uzrādot patieso IKP lielumu, Latvija varētu atrast daudz efektīvākus līdzekļus, lai stimulētu valsts attīstību.