Ogļskābais terorisms pret Latvijas ekonomiku
Kā liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati, Latvija 2019. gadā bija viena no ES dalībvalstīm ar vissliktākajiem eksporta izmaiņu rādītājiem. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Kipras eksporta apjoms samazinājās, Igaunijā un Beļģijā eksporta apjoms palika nemainīgs, bet Latvijā, Vācijā, Grieķijā un Slovākijā eksports pieauga tikai par 1%. Pēc eksporta izmaiņām 2019. gada laikā Latvijai bija dalīta ceturtā vieta no sliktākā gala.
Tradicionāli Latvijas eksporta galvenais balsts ir koksne un tās izstrādājumi, kokogles, elektroierīces un elektroiekārtas, alkoholiskie dzērieni, graudaugu produkti, farmācijas produkti, mēbeles, saliekamās būvkonstrukcijas, dzelzs un tērauda izstrādājumi.
Tomēr, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības statistikas datubāzes (United Nations International Trade Statistics Database vai UN COMTRADE) apkopotajiem datiem, vienā no nozarēm pēc eksporta apjoma Latvija ir izvirzījusies planētas priekšgalā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija spēja divkāršot kūdras izstrādājumu eksportu. 2018. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma naudas izteiksmē Latvija bija otrajā vai trešajā vietā pasaulē. Pasaulē kūdra tiek eksportēta 1,8 miljardu ASV dolāru apjomā. 2018. gadā vislielākais kūdras eksportētājs pasaulē bija Kanāda, kas eksportēja kūdru par 374 miljoniem dolāru. Otrajā vietā ar 210 miljoniem dolāru bija Latvija, bet trešajā vietā - Vācija ar 208 miljoniem dolāru. 2018. gadā Nīderlande eksportēja kūdru par 171 miljonu dolāru, Igaunija par 92, Īrija par 90, bet Lietuva par 83 miljoniem dolāru. Krievijas Federācija spēja eksportēt kūdru tikai par 13 miljoniem dolāru. Jautājums par Latvijas atrašanos otrajā vai trešajā vietā ir saistīts ar neskaidrībām par Turkmenistānas kūdras eksporta apjomiem. Turkmenistāna savu eksporta statistisku ANO statistikas pārvaldei nesniedz vispār, tāpēc tās eksporta apjoms tiek rēķināts, vadoties no šīs valsts ārējās tirdzniecības partneru sniegtajiem datiem ANO. 2017. gadā Turkmenistāna vispār neparādījās kā kūdras eksportētājs, bet 2018. gadā, pēc International Trade Centre (www.trademap.org) aprēķina, Turkmenistānas kūdras eksports varētu pārsniegt 300 miljonus dolāru.
Kūdras ieguve Latvijā notiek ne tikai eksporta vajadzībām, bet arī vietējam patēriņam. Kūdra ir nozīmīga izejviela augsnes organiskajam mēslojumam, tā ir dažādu augsnes substrātu maisījumu sastāvdaļa utt. Turklāt bez ieguvumiem no eksporta kūdras ieguve un pārstrāde rada nozīmīgu vietējo ražošanas bāzi, kas ir svarīga Latvijas lauksamniecībai un mežsaimniecībai.
Tāpēc jo dīvaināk izskatās Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas straujie paziņojumi par pasākumiem kūdras nozares darbības izstumšanai no Latvijas pēc tam, kad Eiropas Komisija 14. janvārī izziņoja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu. Plāns paredz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Neilgi pirms Zaļā kursa izziņošanas kūdru, kuru izmanto enerģētikā, pēc statusa pielīdzināja fosilajiem resursiem, kurus sadedzinot rodas t.s. siltumnīcefekta gāzu emisijas. Atšķirībā no Īrijas un Somijas, kur kūdra lielos apjomos tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, Latvijā iegūto kūdru galvenokārt izmanto lauksaimniecībā un tā noteikti nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru pilnīgas izmantošanas vēlas atteikties Eiropas klimatiskie ekstrēmisti.
Taču Eiropas Komisija piesolīja miljardiem lielus fondu atbalstus tikai tiem, kuri piekritīs likvidēt savu vietējo energoresursu ieguvi, tostarp arī kūdras ieguvi. Ak Dievs! EK piedāvā fondus, lai likvidētu kādu saimniecības nozari! Kā var atteikties no naudas plūsmas pārvaldīšanas? Kampt, kampt un kampt! Tā kā Eiropas Komisija savā priekšlikumā ir norādījusi, ka «Latvijas gadījumā īpaša uzmanība ir jāpievērš emisiju samazināšanai kūdras ieguves nozarē», tad tagad VARAM «ir uzsākusi diskusijas ar atbildīgajām nozarēm par Eiropas Komisijas jaunās izaugsmes stratēģijas Eiropas zaļais kurss ietvaros sagatavoto priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai finansētu pasākumus emisiju samazināšanai un konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšanai, virzoties uz klimatneitralitāti».
Lai gan Latvijas Kūdras asociācija ir paudusi viedokli, ka «Eiropas zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, Latvijā tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir valsts tautsaimniecībā tradicionāla nozare ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā», tomēr ES fondu kārie naudas apguvēji jau gatavojas nogalināt svarīgu Latvijas nozari. Kā savā paziņojumā ir uzsvērusi VARAM, EK «ziņojumā kūdras nozare ir minēta kā ceļš, lai saņemtu finansējumu».
Lai kādus pekstiņus par emisijām un kvotām klāstītu fanātiskie klimatiskie ekstrēmisti, Latvija ir viena no zaļākajām ES dalībvalstīm. Uz mūsu plašajiem mežu un purvu masīviem mēs esam palikuši vien 1,9 miljoni iedzīvotāju, tāpēc Latvijai nav jālēkā pa priekšu, izdabājot klimatiskajiem ekstrēmistiem. Latvija kā valsts ar minimālu industriālu ietekmi uz vidi var atļauties nevis izdabāt jebkurai EK komisāra iegribai, bet gan īstenot uz attīstību vērstu saimniecības atbalstu. Jautājums ir tikai - kā tikt pie tādiem politikas veidotājiem, kuriem alkatībā nesāktu drebēt rokas, uzzinot par piesolītiem ES fondu miljoniem, un kuri nepiekristu tāpēc iznīcināt kādu no Latvijas ekonomikas nozarēm?