Ceļu uz komunismu neviens neasfaltēs

 
©F64 Photo Agency

«Tā kā izglītības ministre Šuplinska kārtējo reizi ir zaudējusi tiesu pret Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, vēlos uzzināt: 1) kad tiks izskatīts tiesas lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā? 2) vai tiks vērtēta Šuplinskas atbildība šajā lietā? 3) vai Šuplinskai Valsts kasē liks atmaksāt iztērētos 9999 eiro (līgums ar advokātu biroju Eversheds Sutherland Bitāns, kas tika noslēgts Muižnieka atcelšanai no amata pēc Šuplinskas iniciatīvas; līgums publiskots ministrijas mājaslapā novēloti, pārkāpjot likumu)?»

Šādu vēstuli pirms pāris dienām nosūtīju uz Ministru kabinetu, adresējot to Ministru prezidenta preses sekretāram Sandrim Sabajevam. Atbilde tika atsūtīta bez kavēšanās: «Tiesvedībā par Latvijas Universitātes rektoru pēc iespējas ātrāk ir jāatrod risinājums, jo neskaidrība par valsts lielākās universitātes rektoru nenāk par labu tās rīcībspējai un reputācijai. Izglītības un zinātnes ministrijai ir nepilns mēnesis, lai sagatavotu argumentētu viedokli par apstākļiem saistībā ar tiesas iznākumu un par lietderību turpināt tiesvedību. Ministru prezidents neatbalsta tiesāšanos tiesāšanās pēc, tādēļ ministrijas apsvērumi, izvērtējot tiesas iznākumu un piedāvājot valdībai turpmāko rīcību, tiks rūpīgi izvērtēti. Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju saistībā ar LU rektora tiesvedībā izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem, Ministru prezidents ir lūdzis ministrei skaidrojumu.»

Ja nu kāds tiešām vēl nav neko dzirdējis par ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka pretstāvi, kas sākusies pērnā gada pavasarī, tad - lūdzu, te atmiņu kladīte. Ministrei nepatika, kādā veidā Muižnieks atkārtoti tika ievēlēts par rektoru, tāpēc sākās Universitātes un rektora čakarēšana, piedodiet par vulgārismu. Bet citādi to nosaukt nav iespējams. Lai īpašiem grūtgalvīšiem viss būtu pilnīgi skaidrs, notika rektora otrās vēlēšanas, kurās atkal tika ievēlēts Indriķis Muižnieks. Tā vietā, lai respektētu Universitātes autonomiju un tās Satversmi un cienītu rektora vēlēšanās piedalījušos cilvēku izvēli, Šuplinska uzsāka karu pret Muižnieku. Sākās tiesvedība. Te Muižnieks tika atjaunots rektora amatā, te atkal - nomests... Ministrei allaž bija «jauni apstākļi», lai kārtējo reizi pienaglotu pie sava izdomātā kauna staba Universitātes rektoru. Bet vienmēr - nezin kādēļ - viņa zaudēja. Arī šajā tiesā. Nav skaidrs, cik tiesām vēl ir jānotiek, lai komjauniete Šuplinska beidzot saprastu, ka viņas lolotais ceļš uz komunismu ir aprāvies pirms vairāk nekā 30 gadiem, un pat viņas dzimtais politpulciņš - Jaunā konservatīvā (?) partija - nav šā ceļa jaunas asfaltēšanas garants.

Par šīs politkopas patiesajām (merkantilajām) interesēm attiecībā uz Universitāti ir jau rakstīts, to šodien neaplūkosim. Vairāk interesē «koalīcijas» rīcība, vērtējot pēdējās tiesas lēmumu. Jo - Administratīvā rajona tiesa (16. janvārī) atzina par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā. Jaunās Vienotības premjers Krišjānis Kariņš, izrādīdams nelokāmi galertīgu mugurkaulu, izteicās, ka «mana uzticība ministrei nemainās», kaut arī pat palīgskolas teicamniekam skaidrs, ka ne tikai idiotiskā tiesāšanās ar rektoru, bet arī haotiskā un nekompetentā izglītības «reformēšana» ir krietns pamats, lai aiztriektu aroganto ministri uz politikas sākumskolu. Viņas piedziedātājs ir JKP politpulciņa biedrs, krimināllietā apsūdzētais, Rīgas mēra amata kandidāts, Policijas akadēmijas absolvents Juris Jurašs, kurš atbilstoši savam intelekta lidojumam skaidro Šuplinskas/Muižnieka konfliktu: «Es domāju, ka Šuplinskas rīcība tiek balstīta uz faktiem. Muižnieka vēlēšanu rezultātus nav pamata apstiprināt Ministru kabinetā.» Uz kādiem faktiem?! Uz pēdējo tiesu Šuplinska neieradās, jo... faktu nebija. Toties Jurašs ir gatavs izdomāt jebkādus pekstiņus, lai JKP parādītos pēc iespējas tizlākā veidā.

Pat Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts uzskata, ka tiesāšanās jābeidz. KPV LV ir aizņemti ar savām iekšējām cīņām, savukārt NA klusē kā zemi saēdušies. Interesanti būtu uzzināt, kurā brīdī šīs dižkoalīcijas locīkļi pacels acis virs siles malas, lai ieraudzītu, kas patiesībā notiek izglītības sistēmā, kuru grasās «reformēt», piedodiet par vulgārismu, izglītības ministre.