Viedoklis

Ir dažādas krīzes, un pati sliktākā no tām, kas varētu piemeklēt pasauli un Latviju, būtu tāda krīze, kas rastos no vērtspapīru burbuļa pārplīšanas – kad nogāžas akciju un naudas vērtība, sākas hiperinflācija, recesija un tamlīdzīgas ekonomikas šausmas. Tas, kas pašlaik notiek pasaulē, par šāda veida krīzi vēl neliecina – vismaz pagaidām neizskatās pēc 1929. gada ASV «melnās piektdienas» un pat ne pēc 2009. gada krīzes. Jā, koronavīrusa dēļ ir noticis straujš kritiens akciju tirgū, taču tās visdrīzāk ir spekulācijas, īstermiņa šūpošanās, kas raksturīga biržai.

Lai arī dzīvojam laikā, kad teju visu var pasūtīt vai aiziet nopirkt veikalā, daļa cilvēku labāk izvēlas uzmeistarot lietas paši. Vai paša uzmeistarotais var būt labāks par veikala plauktos atrodamo?

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja ikgadējo ziņojumu par Latviju. EK ziņojums ir formāli neitrāls skatījums par dalībvalstu valdību paveikto, lai sasniegtu kopējos ES mērķus. Kopējie ES mērķi sadalās pa virzieniem un pa valstīm. Ikviena valsts nosaka termiņus, kādos tā sasniegs savus mērķus, un katras valsts sniegums veidos ES kopējo mērķu summu.

Pēc galveno ziņu virsrakstiem var noteikt sabiedrības uzmanības fokusu – kas to satrauc attiecīgajā brīdī. Nav šaubu, ka šobrīd gan pasaules, gan Latvijas medijos dominē ziņas par koronavīrusa izplatību un atbildīgo dienestu centieniem vīrusa izplatību apturēt. Pirmajā brīdī var likties, ka visa šī jezga ap bīstamo vīrusu ir ļoti satraucoša un pasaule ir milzu katastrofas priekšvakarā. Taču patiesībā ir tieši otrādi.

Šodien Ķīpsalas izstāžu kompleksā sākas gadskārtējā grāmatu izstāde. Ja Frankfurti dēvē par grāmatniecības olimpiskajām spēlēm, šo varētu saukt par vietējo nozares čempionātu. Turpinot runāt līdzībās ar sportu, ja tev nav laba līmeņa čempionāta, par olimpiskajām spēlēm vari necerēt. Kurā līgā Latvija atrodas, nedēļas nogalē varēs vērot katrs, kurš nenobīsies no vīrusa draudiem, kas, šīs rindas rakstot, izrādās, izbraucis cauri Latvijai, lai par galamērķi izvēlētos Igauniju.

Pēc tam, kad no amata Rīgas zoodārzā atbrīvoja valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku, lielākā sabiedrības nostājās Līdakas pusē, uzsverot, ka zoodārzam jāatdod tā "seja". Vai tiešām Ingmāram Līdakam būtu jāatgriežas zoodārzā?

Pārāk skaista, lai būtu ticama, ir elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana komplektā ar reālu elektrības gala cenas pazemināšanu.

Spriežot pēc pētījumu firmas SKDS janvāra aptaujas, 57,3% rīdzinieku solījušies uz vēlēšanām iet. Tā nav superaktivitāte, tomēr diezgan pat ļoti daudzus iedzīvotājus interesē, kas vadīs pašvaldību piecus gadus pēc ārkārtas vēlēšanām.

Pirmā partija, kas nevarēja nociesties un sāka ārkārtas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, vēl pirms Rīgas dome bija oficiāli atlaista, ir Attīstībai/Par (AP), kas ar plakātiem ielās un stāstiņiem televīzijā un internetā virza par mēra kandidātu Mārtiņu Staķi.

Starts ir dots, un žurku skrējiens pēc miljoniem var sākties! Atvainojiet, pēc iespējām strādāt rīdzinieku labā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē šī gada 12. februārī tika izskatīts likumprojekts – grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. To būtība paredz jaunu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un sistēmu Rīgā, radot bezprecedenta gadījumu Latvijā un tuvākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Faktiski Rīgas atkritumu apsaimniekošanā no 2021. gada iecerēts pilnīgs “brīvais tirgus” – jebkurš uzņēmējs ar attiecīgu Valsts vides dienesta atļauju, kas atbildīs pagaidām nevienam nezināmiem Ministru kabineta noteikumu kritērijiem, varēs piedāvāt atkritumu apsaimniekošanu jebkur Rīgā par paša noteiktu cenu. Šāds scenārijs rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lielākais no tiem – kādu cenu par to maksās pārējās Latvijas pašvaldības?

Lielbritānijā koronavīrusa vēl nav (laikam nav, vakar nebija), bet jau ir gatava tāme koronavīrusa slimnieku plaušu vēdināšanai pa desmit tūkstošiem sterliņu mārciņu dienā.

Iznāk, ka Zolitūdes traģēdijā visvairāk vainīgie ir cietušie. Iznāk, ka cietušos var saukt pie atbildības visoperatīvāk. Zārkā un – bedrē. Zārkā un – bedrē. Viss! Gali bedrē! Jāsāk domāt, ka tie pircēji, kas tur todien bija, uzgāza sev uz galvas veikala griestus paši.

Manuprāt, ir nepieciešams Latvijas akadēmisko aprindu, valsts izcilāko intelektuāļu viedoklis par to, kas un kā notiek augstākajā izglītībā, ko mēs no tās gribam un – galu galā – kādu savu, cik apgaismotu tautu mēs gribam tuvākā un tālākā nākotnē. Manā uztverē ir nepieciešams sagatavot zinātniski argumentētu, vispusīgi, profesionāli pamatotu augstākās izglītības sistēmas vērtējumu un objektīvi vērtēt politiķu izdarības ar to.

Rīgas pilsētas izpilddirektors un SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs ceturtdien atbrīvoja no amata uzņēmuma valdi – Ingmāru Līdaku un Andri Morozovu –, jo viņi esot pieļāvuši teritorijas piesārņošanu un nesamērīgi augstas uzņēmuma vadības algas salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem.

21. februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja secināja, ka «Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu», tāpēc tā netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai un iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

«Pret reformu caureju zāļu nav,» ironiski teic profesors Ivars Kalviņš, raksturodams histērisko rosīšanos, cakinot zinātnes un izglītības «reformas» (Neatkarīgā, 20. februāris). Tas brīdis, kad vārds «reformas» skan kā lauku ķemertiņa čīkstošu durvju virināšanās neproduktīvā caurvējā... Bet cits skaņu avots vairs nav iedomājams, ja «reformu» piedāvājums plūst no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Tāds pagājušo otrdien ieplūda Ministru kabinetā (MK), kur «koalīcijai» tika piedāvāts atbalstīt konceptuālo ziņojumu Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.

Nedēļa Latvijas vēsturē ieies ar sašutuma uzbangojumu. Tādi periodiski pārņem, kad sabiedrības intereses saduras ar nesaprotamu vai dažkārt pat cinisku varas rīcību. Izdomātie epidēmijas draudi, spriedums Zolitūdes lietā un Kristīnes Misānes epohālā odiseja, sakulti vienā traukā, raisa pamatīgas emocijas. Komentārā es negribētu nostāties par vai pret pozīcijā, bet censties spriest vēsu prātu. Viegli pateikt, grūti izdarīt. Vīruss biedē. Neizdzēšamā atmiņā paliks šoks Frankfurtes lidostā, ieraugot tur izliktajos televizoros traģisko ziņu par sabrukušo lielveikalu Latvijā. Tāpat kā jebkurš normāls tētis es uzskatu, ka mamma bērniem ir ļoti svarīga un nekādiem vecāku kašķiem nevajadzētu kļūt par pamatu starptautiska mēroga skandālam.

Katru gadu februāra beigās tiek svinēti slāvu tradīciju svētki "Masļenica", kad galdā tiek liktas gardas jo gardas pankūkas ar iebiezināto pienu un krējumu, ievārījumu un šokolādes sviestu un vēl, un vēl... Bet vai šie kalorijām bagātie svētki šodien ir "atļauti", ņemot vērā to, ka cilvēki ar pilnu sparu metušies veselīga dzīvesveida kultā.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šī gada 18. februārī izplatīja satraucošu paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem. Vispirms ir jāatgādina, ka FDP ir neatkarīga institūcija, kura veic ES fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. FDP vada ilggadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. FDP norāda, ka «Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī». Šeit slēptā formā tiek pateikts, ka siltuma ražošana Latvijas rūpniecībā ir ar tik lielu ietekmi, ka vairākas siltās ziemas pēc kārtas var sagraut Latvijas IKP izaugsmi un attīstību.