Viedoklis

Valsts prezidenta Egila Levita piedāvājums grozīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu tā, lai stiprinātu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodās veidotu televīzijas kanālu vietu Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā, sacēlis brēku sociālajos tīklos. Izrādās, latvieši, kas vārdos bija Eiropā, pirms vēl tā tika dibināta, sirdī joprojām ir Krievijā. Vismaz elektronisko mediju piedāvājuma jomā noteikti. Paziņojums, ka likums varētu ierobežot krievu valodas un līdz ar to Krievijas kanālu pieejamību Latvijas televīzijas pakešu pamatpiedāvājumā, radījis pamatīgu, bet viegli paredzamu īgņošanos.

Latvijas informatīvajā vidē ļoti klusi tika sagaidīts Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrais novērtējums par 2019. gada 4. ceturksni.

«Tā kā izglītības ministre Šuplinska kārtējo reizi ir zaudējusi tiesu pret Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, vēlos uzzināt: 1) kad tiks izskatīts tiesas lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā? 2) vai tiks vērtēta Šuplinskas atbildība šajā lietā? 3) vai Šuplinskai Valsts kasē liks atmaksāt iztērētos 9999 eiro (līgums ar advokātu biroju Eversheds Sutherland Bitāns, kas tika noslēgts Muižnieka atcelšanai no amata pēc Šuplinskas iniciatīvas; līgums publiskots ministrijas mājaslapā novēloti, pārkāpjot likumu)?»

Sunītis rokassomiņā! Kaķis veikala iepirkumu grozā! Visbeidzot - leopards Rīgas dzīvoklī! Vai tiešām tā jādzīvo mūsu mīluļiem? Un kur ir robeža, kad mīlestība pārvēršas mocīšanā?

Saeima ir nobriedusi šodien pieņemt likumu par Rīgas domes atlaišanu. Būs ārkārtas vēlēšanas.

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai. 8. februāra LTV pārraidē Panorāma tika iekļauts sižets par Tartu universitāti, kurā tika apgalvots: «Kamēr Latvija vēl tikai plāno vērienīgas reformas augstākajā izglītībā un tās pārvaldībā, Igaunijas augstākās izglītības iestādes jau izrāvušās starptautisko reitingu augšgalā.» No sižeta izrietēja aicinājums nekavēties ar reformām augstākajā izglītībā. Igaunija reformēja un tagad plūc laurus! Reformēt un ātri!

Pērn jau pirmajā tikšanās reizē ar Saeimas prezidiju Valsts prezidents Egils Levits aktualizēja ideju par Valsts padomes (Padomes) izveidi, kuras misija būtu sekmēt likumu kvalitāti vēl pirms to pieņemšanas. Iespējams, prezidents vēl nenojauta, cik ļoti šī problēma saasināsies 13. Saeimā un šajā valdībā, radot perfektu diskursu viņa lolotajai idejai. Esošās politiskās varas mazspēja un pēc vajadzības pielokāmā tiesiskuma izpratne noteikti ir kairinājums šāda konstitucionāla orgāna radīšanai, bet ne viennozīmīgi efektīvs problēmas risinātājs.

Brīžiem šķiet, ka sociālajā tīklā "Facebook" rakstīto cilvēki pieņem tik pašsaprotami, ka ar lielāko pārliecību "šēro" tālāk - ja jau "feisbukā" rakstīts, tad jau patiesība... Taču izrādās, ka vien daži teikumi var uzpūst skandālu, kas beigās izrādās "tukša muldēšana".

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir iegājusi finiša taisnē. Jāsteidzas, jo visiem papīriem jābūt kārtībā (Saeimā nobalsotiem un prezidenta parakstītiem) gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka līdz vasaras sākumam lieta jānodara. Taču mūsu cilvēku apziņa lielā mērā ir kā tajā anekdotē par žirafi. Kamēr aiziet pa to garo kaklu...

Pagājušās nedēļas politiskās fizkultūras rekordisti noteikti ir Attīstībai/Par atlēti. Ne kampiedervalsts pārpalikumu žēlīgā sanākšana viesnīcas koridorā, ne Vecās Vienotības jauneklīgie centieni pielabināties augstskolu autonomijas grāvējai Šuplinskai (JKP), pat ne jēkāpistu vadoņa mētāšanās ar vecām olām KPV LV ministra virzienā – nekas nebija ar tādu sparu apveltīts kā atparisti. «Koalīcijas» kloāka, šoreiz pateicoties tieši atparistiem, izgājušonedēļ bija jau tik plaši atvērusies politsātanismam, ka viens otrs sabiedriskā tīklojuma asprātis aicināja meklēt eksorcistu, taču attiecīgo politpulciņu atbalstošais interneta planktons kaislīgi aizstāvēja savu mītnes organismu: kur gan citur tam baroties?

Vai esat domājuši, par ko pārvēršas dzīve, kur virzāmies un kādas būs sekas tam, kas notiek šodien. Šī doma ienāca prātā, skatoties Holivudas filmu par iluzionistu Hudini, brīdī, kad viņš iejāja cirka arēnā uz ziloņmātes. Epizode rekonstruēja pasaulslaveno triku, kurā zilonene pazuda no arēnas pārsteigtās publikas acu priekšā. Latvijā ziloņus cirka arēnā vairs neredzēsim nekad. Tā gan nav Hudini triku vaina – dresēti dzīvnieki cirkā esot sadisma paveids. Nodomāju, ka ir jau vēl citi dzīvnieku mocīšanas paņēmieni, nu, piemēram, kamieļi, zirgi ēzeļi un mūļi kā transporta līdzeklis. Globālā mērogā dabas aizstāvjiem darba pietiks ilgam laikam.

Japānā netālu no Fudzi kalna ir biezs, spokains Aokigaharas mežs, kurā policija atrod simtiem līķu. Zinātnieki ir pētījuši, tomēr nevar saprast, kāpēc cilvēki dodas uz šo mežu nomirt, turklāt pastāv iespēja, ka viena daļa uz turieni nav gājuši pašnāvēties, bet apmaldās, netiek ārā un iet bojā no sala un bada. Kaut kāda līdzīga mistika notiek arī Latvijas iekšpolitikā, kur pašlaik virkne partiju kā tādā Aokigaharā veic harakiri, pakaras, nošaujas un vēl uzkož ciankāliju. Viens no klasiskajiem veidiem, kā garantēti izzaudēt uzticību vēlētāju acīs, ir iznest publikas apskatei partijas iekšējos kašķus. Šādā veidā savulaik aprāvās LSDSP, DPS, TKL un citu varenu partiju dzīve. Dīvainas, drūmas un nesaprotamas tagad ir Saskaņas un Gods kalpot Rīgai rituālās dejas – politiķi, kas savulaik veidoja nesatricināmu un betoncietu koalīcijas bloku, pašlaik nespēj pat cits uz citu paskatīties, neiet vienās labierīcībās un nesniedz viens otram roku. Bet nu tā gadās – nekas nav mūžīgs.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajā (3.02.2020.) teic: «X stunda var pienākt, nevajag dzīvot ilūzijās.» Lielās līnijās domājot, tā tiešām var notikt.

Pēc tam, kad vairākas Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieces atklāti pastāstīja par zoodārza apmeklētāju neadekvāto uzmanību attiecībā pret dzīvniekiem, radās jautājumus, vai tiešām zoodārza apmeklētāji var apdraudēt dzīvniekus, kas tur dzīvo?

Manuprāt, pensionārs Jānis Felsbergs (skat. nra.lv portālu), sacīdams, ka «mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas «uz rokas» saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķināto nabadzības riska robežu.

3. februārī Neatkarīgajā tika publicēta intervija ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Ministrs izteicās par rīcību iespējamās X stundas gadījumā. X stunda ir termins, ar kuru Latvijā tiek diplomātiskā formā nomaskēts iespējamais Latvijas un Krievijas militārais konflikts.

Tie, kas piedzīvojuši padomju laikus, labi atceras, kas notiek, kad ideoloģija diktē noteikumus ekonomikai un visām pārējām dzīves nozarēm. Deficīts ir visaptverošs. Sākot ar tualetes papīru un beidzot ar neesošu apkuri tramvaja vagonā, kuram no iekšpuses aizsaluši logi. Šobrīd ideoloģija atkal laužas iekšā visās mūsu dzīves sfērās. Tā gan vairs nav komunistiskā ideoloģija, bet ne jau nosaukumā ir sāls. Problēmas rodas tad, kad ideoloģija kļūst dogmatiska. Kad tā sāk ignorēt veselo saprātu, loģiku un ekonomikas pamatprincipus. Īpaši tā sakuplojusi Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzītajos sektoros.

Vakar notika Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā sprieda par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Šī sēde mierīgi varēja arī nenotikt, jo valdošās koalīcijas aprindās jau ir izdomāts plāns, kā pārņemt varu galvaspilsētā.

Stafordšīras terjeru Marko un Desildas lietā – piespiedu darbs. Jūrmalā suņa nositēju (viņam neizdevās) gaida tiesas sēde. Cēsu suncis ar smagu diabētu nogādāts „Ulubelē”. Smiltenes suns ar audzēju „pazudis” no redzesloka pirms PVD ierašanās, jo saimnieks pabijis valsts aparātā „pie šprices” un zina – pierādījumus būs likvidēt, spalvu spodrināt!

Aizvadītās nedēļas nogalē ne viens vien mikroblogošanas vietnes twitter lietotājs pamanīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ierakstu par piedzīvoto situāciju aptiekā, kur viņai piedāvāts klepus sīrups, kas ražots rūpnīcā, kas pieder tam pašam aptiekas īpašniekam. Notikušo jau varētu saukt par ikdienišķu, ja vien izbrīnu neraisītu fakts, ka veselības ministre ir pārsteigta par šādu situāciju.