Ir dažādas krīzes, un pati sliktākā no tām, kas varētu piemeklēt pasauli un Latviju, būtu tāda krīze, kas rastos no vērtspapīru burbuļa pārplīšanas – kad nogāžas akciju un naudas vērtība, sākas hiperinflācija, recesija un tamlīdzīgas ekonomikas šausmas. Tas, kas pašlaik notiek pasaulē, par šāda veida krīzi vēl neliecina – vismaz pagaidām neizskatās pēc 1929. gada ASV «melnās piektdienas» un pat ne pēc 2009. gada krīzes. Jā, koronavīrusa dēļ ir noticis straujš kritiens akciju tirgū, taču tās visdrīzāk ir spekulācijas, īstermiņa šūpošanās, kas raksturīga biržai.
Dabiski, ka tāda ķibele kā koronavīrusa panika ietekmē tirgus. Taču tas nav tā, kā būtu, ja būtu iestājies vispārējs kolapss no atziņas, ka nākotnes līgumi divdesmit triljonu apmērā ir makulatūras vērtībā. Koronavīruss ir stihiska katastrofa kā ugunsgrēks vai zemestrīce, taču šādas nelaimes pašas par sevi nerada ekonomikas lejupslīdi. Pat otrādi - rodas nepieciešamība nodegušo un sabrukušo ēku vietā celt jaunas, nopostīto sējumu dēļ ceļas produktu cenas, kas liek rosīties, ražot un pārdot. Tie, kas izdzīvo, kļūst stiprāki. Tiesa gan, tiem, kas bankrotēs, nebūs būtiski, kāpēc viņi gājuši bojā - vai pie vainas bijis lācis vai inficētas ērces.
Neviens nevar paredzēt, cik smagi koronavīruss jeb Covid-19 skars pasauli. Šādu sērgu izcelsme ir mistērija, un nav droši zināms, kā un kad ar to varēs tikt galā. Varbūt slimība pati noplaks, varbūt mocīs ilgi. Spriežot pēc skaitļiem, kas raksturo mirstību ar šo slimību, tā ir tikai mazliet bīstamāka par ikgadējo gripu, taču ažiotāža ir tāda, it kā nāktu virsū mēris. Ne tik daudz pati slimība, kā šī ažiotāža ir tā, kas plosa ekonomiku.
Latvija pagaidām ir laimes saliņa, kurā nav konstatēti sasirgušie ar koronavīrusu, taču diezin vai tā nu būs, ka slimība ies secen. Tas būs pārbaudījums un izaicinājums Latvijas medicīnas nozarei un valsts pārvaldei kopumā, bet ir lielas bažas, vai mūsu varas iestādes maz ir gatavas adekvāti rīkoties. Lūk, Valsts ieņēmumu dienesta ēku gāž apkārt ļaudis, kas grib iesniegt gada deklarācijas. It kā nebūtu nekāda uztraukuma, ka šāda pulcēšanās ir īsta «vīrusu birža». Pirmie, kas būs saķēruši Covid-19, dosies uz poliklīniku un aplipinās visus, ko sastaps ceļā. Latvijas medicīnas aprūpes sistēma ir tik bēdīgā stāvoklī, ka cilvēkiem rinda pie daktera pienāk pēc bērēm. Veselība ir liela greznība, ko var atļauties tikai turīgie. Un tad vēl šajā skumjajā ainavā ienāks koronavīruss! Ak vai!
Starptautisko finanšu uzraugu presinga dēļ ir smagi cietis komercbanku sektors, un bankas tikpat kā ir pārtraukušas kreditēšanu. Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir iebraukusi galējības grāvī, bankas ir tā pārbiedētas, ka nedara ne tikai neko riskantu, bet bēg no jebkādiem darījumiem, kas nav simtprocentīgi droši. Bankas kontu ir grūti atvērt ne tikai nerezidentiem, bet arī vietējiem. Tas atstāj postošu ietekmi uz ekonomiku.
Gada laikā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms samazinājies par 28,8%. Pagājušā gada nogalē Latvijas ostās tika pārkrauts mazāk ogļu, nekā vienas aptiekas plauktā ir aktivētās ogles tablešu. Šādai situācijai ir vairāki iemesli. Priecājamies, ka ziema ir silta un nav daudz jātērējas apkurei, taču siltā ziema nozīmē pieprasījuma krišanos pēc kurināmā. Protams, pastāv Krievijas faktors, kas nav nekāds negaidīts pārsteigums - Krievija jau sen attīsta savas ostas, lai pēc iespējas mazāk kravu būtu jāvirza caur Baltiju. Taču ir vēl viens, varbūt vēl graujošāks faktors - valdošās partijas, kas pērnā gada nogalē politikāniski propagandiskā transā, iespējams, savtīgi alkatīgu motīvu dēļ izjauca iepriekš labi strādājušo ostu pārvaldes sistēmu, padzina no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu valdēm pašvaldību pārstāvjus, nomainīja pat Ventspils ostas zīmolu, kas mulsina ārvalstu partnerus. Tāpat negatīvs signāls bija Latvijas dzelzceļa vadības nomaiņa. Kad jau tāpat nozarei ir grūti, vēl tiek veikta virkne pasākumu konkurētspējas mazināšanai. Būs lieliski un būs brīnums, ja piepildīsies makroekonomistu prognozes par valsts ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā. Ja tā būs, tad jau nebūs tik slikti.
Latvijas mežu un koku nozarei ir bažas par britu «breksitu», jo Lielbritānija ir allaž bijusi liela kokmateriālu pircēja. Problēmas ir infrastruktūras būvētājiem, jo ies mazumā iespējas piezīsties Eiropas struktūrfondiem. Ja bankas un tranzīts vairs «nerullē», kas tad ir palicis? Varbūt tūrisms? Taču viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem kaitē gan koronavīruss, gan nelāgie notikumi Rīgas pašvaldībā. Valsts kontrole pagājušā gada pavasarī paziņoja, ka pastāv aizdomas par 21 miljona eiro izšķērdēšanu riga.lv un Rīgas tūrisma attīstības birojā. Pēc tam ir notikusi pārcenšanās, nevis novēršot trūkumus, bet sagraujot iepriekšējo tūristu pievilināšanas sistēmu. Latvija bija pirmajā vietā Eiropas Savienībā tūristu skaita pieauguma ziņā, un Rīga bija galvenais magnēts. Diezin vai turpmāk tā vairs būs.
Ja kaut kas tiek demontēts, tad būtu labi, ja kaut kas līdzvērtīgs tiktu radīts vietā. Taču pašlaik valdību veidojošās partijas, kas, iespējams, pēc vēlēšanām būs arī noteicējas galvaspilsētā, demonstrē izcilas spējas iznīcināt, atlaist, atņemt, aizliegt, aizvērt.
Ir biedējošs Covid-19, bet varbūt pat bīstamāki ekonomikai ir tādi vīrusi kā JKP, JV, NA, AP!, KPV LV.
