Gaidījām, gaidījām un beidzot sagaidījām! Kā jau speciālisti iepriekš teica, jautājums neesot, vai koronavīruss parādīsies arī Latvijā, bet – kad. Atbildīgie dienesti jau ir kaujas gatavībā, veselības ministre Ilze Viņķele arī bija gatava vakarstundā sasaukt preses konferenci un informēt satraukto sabiedrību, nebeidzot vien uzsvērt reaģēšanas ātrumu. Spitālīgā ceļotāja no Itālijas operatīvi izolēta Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) kopā ar bērnu, kuram vīruss gan nav konstatēts, pārējie ģimenes locekļi – mājas arestā.
Gaidot šo X stundu, dienesti paspējuši atbilstoši sagatavoties, «precīzi izstrādāts rīcības plāns», kurš arī nostrādājis: paciente, kura atgriezusies no vīrusa skartā reģiona, sajutusi saslimšanas pazīmes, zvanījusi uz 113, uz mājām atbraukusi specializētā mediķu brigāde, noņēmusi analīzes, un jau tajā pašā dienā sieviete ar bērnu nogādāta LIC.
Saprotams, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai, jo īpaši NMPD, kurš jau tā lāpās ar resursiem, šis ir papildu slogs. Tādēļ valdība uz karstām pēdām otrdien no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 2,6 miljonus eiro cīņai ar vīrusa izplatību, I. Viņķelei piebilstot, ka «visdrīzāk neiztiksim tikai ar vienu piešķīrumu». Varbūt pie viena varētu arī dabūt naudu mediķiem likumā ierakstītā atalgojuma palielināšanai par 20%? Uz vispārējās panikas fona varētu izraut cauri to, kas iepriekš šķita neiespējami!
Vienlaikus Latvijā turpinās saslimšana ar ierasto gripu. Vērojot dažādo attieksmi pret iespējamajiem inficētajiem ar koronavīrusu un gripu parasto, pēdējās upuri varētu vēlēties - eh, būtu labāk noķēris koronavīrusu! Atbrauks mājās brigāde, par brīvu noņems analīzes, operatīvi aizvedīs uz LIC, kur bez stundām ilgas nīkšanas rindā pie ģimenes ārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā būs jau sagatavota istabiņa, ārsti un māsiņas neliks gaidīt, tiks saņemta labākā iespējamā ārstēšana.
Varētu tā vēlēties, ja vien nebūtu tik ļoti bail, jo amatpersonu, mediju lielās uzmanības dēļ sabiedrības reakcija ir tāda, it kā, inficējoties ar koronavīrusu, būtu parakstīts nāves spriedums vai vismaz spitālība. Ja saslimšanu ar gripu cilvēki īpaši neslēpj, tad neiedomājami būtu šodien pavēstīt publiski - darbā, skolā nebūšu, facebook nerakstīšu - man ir koronavīruss! Arī pirmās saslimušās identitāte tiek rūpīgi slēpta, citādi, kas zina, uzvilktā sabiedrība, kā tas jaušams interneta komentāros, nomētātu ar akmeņiem. Dāmai paveicies, ka viņa ir no Rīgas, būtu no Ipiķiem, sen jau būtu izskaitļota un nolinčota.
Piesardzība, pastiprināta higiēnas normu ievērošana jebkādas gripas un citu infekciju izplatības laikā un vietās noteikti ir veicināma, tāpat kā inficēto izolēšana un nevilkšanās uz darbu savas neaizvietojamības sajūtas dēļ. Tāpat kā darba devēju sapratne. Tāpat papildu atbalsta sniegšana dienestiem, ģimenes ārstiem, infektologiem - cerams, ka šo baiļu izraisītā piesardzība un lietu sakārtošana paliks kā stabilas vērtības arī turpmāk, kad ik gadu ap šo pašu laiku plosās gripa, kurai nav tik liels mārketings kā koronavīrusam.
Un mārketings tam ir izcils! Teju visas ziņas sākas ar informācijas apdeitu par vīrusa izplatību, jaunām valstīm, kur tas atklāts, mirušo, nevis izārstēto skaitu. Ķīnā jau teju 3000 upuru, Eiropas Savienībā - 38, Eiropas valstīs tiek uzskaitīts katrs inficētais un ar lielu pompu sagaidīts pirmais. Pagājušajā sezonā mazāk, bet 2017.-2018. gada sezonā, kad gripas epidēmijas intensitāte Latvijā tika novērtēta kā «vidēja», Slimību profilakses un kontroles centra monitorētajās 11 slimnīcās tika hospitalizēts 2181 gripas pacients un reģistrēts 91 nāves gadījums saistībā ar gripu! Kur bija valdības satraukums un papildu līdzekļu pieprasījumi? Latvijā vien 91 nāves gadījums iepretim pašlaik visā ES 38 no koronavīrusa mirušajiem! Protams, sezona vēl nav galā un koronavīruss sācis izplatīties vēlāk vai vismaz tā mārketings iegriezts vēlāk. Vai dati no ASV, kur līdz 3. martam ar koronavīrusu miruši seši, bet saskaņā ar CNN ziņām ar gripu kopš septembra - vismaz 10 000! Pat vairāk nekā 2009. gada cūku gripas pandēmijas laikā, kad visā pasaulē uzskaitīti ap 18 500 letālu gadījumu, jo īpaši Meksikā, no kurienes tā sāka izplatīties. Lieki piebilst, ka drīz tika izgudrota dārga vakcīna, kuru Latvijā nemaz nebija iespējams saņemt, un arī koronavīrusa gadījumā, visdrīzāk, līdz Latvijai tā nenonāktu lielā pieprasījuma pasaulē dēļ. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cena ir neadekvāti augsta. Slimības un - vēl vairāk - bailes no tām kādam ir ļoti ienesīgs bizness. Un tieši baiļu faktora uzturēšanā strādā liela mašinērija un to vai citu apsvērumu dēļ pieslēdzas arī politiķi. Tostarp bailēs no pārmetumiem par nepietiekami stingru rīcību.
Saprotams, ka papildu satraukumu rada fakts, ka koronavīrusam vēl nav vakcīnas un specifisku zāļu, bet tādas ir daudzas slimības, kuras tomēr tiek veiksmīgi ārstētas. Koronavīrusa tāpat kā gripas un citu slimību gadījumā liela nozīme ārstēšanas sekmīgumā ir organisma vispārējajam veselības stāvoklim. Latvijā ar gripu mirušo pacientu lielākais īpatsvars ir pacienti vecumā virs 70 gadiem, gandrīz visiem mirušajiem bijušas viena vai vairākas hroniskas saslimšanas - līdzīga selekcija ir arī Covid-19. Tāpēc labākās zāles pret to un citām slimībām ir pastāvīgas rūpes par savu veselību! Piesardzībai un higiēnas normu ievērošanai jā, bet panikai daudzmaz veselīgu cilvēku vidū nevajadzētu būt un arī amatpersonām to nevajadzētu sēt, vācot popularitātes punktus, līdzīgi kā Kristīnes Misānes lietā. No Viņķeles kundzes drīzāk gribētu dzirdēt plānu cilvēku vispārējās veselības stiprināšanai, sistēmas gatavību jebkāda veida epidēmijai un rūpēm par to, lai ar šo pastiprināto uzmanību koronavīrusam netiek atrauti resursi no noplicinātās veselības aprūpes sistēmas citiem slimniekiem.
