Spriežot pēc pētījumu firmas SKDS janvāra aptaujas, 57,3% rīdzinieku solījušies uz vēlēšanām iet. Tā nav superaktivitāte, tomēr diezgan pat ļoti daudzus iedzīvotājus interesē, kas vadīs pašvaldību piecus gadus pēc ārkārtas vēlēšanām.
Lai gan pašvaldību vēlēšanas ir, ja tā var teikt, par «kanalizācijas vākiem» jeb saimnieciskām lietām, nekur tālu no ideoloģijām vēlēšanu jautājumi neatrausies. Ar tām gan ir tā, ka pat paši politiķi pinas ar savu pašidentifikāciju, bet vēlētāji netiek gudri, kas politiķos konservatīvs, liberāls vai sociāldemokrātisks. Vienīgā skaidri saskatāmā robežšķirtne ir nacionālajā jautājumā, kur politiskā spektra labējā galā ir latviešu nacionālistu partija Nacionālā apvienība (NA), kuras dabiskais pretinieks ir partija Saskaņa, kuras lielākā daļa vēlētāju ir no krievu etniskās grupas. NA ir augsts reitings - 12,8%, un nav šaubu, ka šī partija būs pārstāvēta domē ar daudziem mandātiem. Gadskārtējā jezga 16. martā tagad būs ārkārtas priekšvēlēšanu zīmē, un dažas partijas to centīsies maksimāli izmantot sava elektorāta mobilizācijai. NA un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kopīgā saraksta pirmais numurs ir Einārs Cilinskis, kurš politikā darbojas kopš pirmsplūdu laikiem - kopš Vides aizsardzības kluba, LNNK un Tautas frontes. Par Cilinski var teikt, ka viņš ir mugurkaulains dinozaurs, kurš nav mainījis savu politisko piederību izdevīguma dēļ. 2014. gadā viņš bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet zaudēja amatu tādēļ, ka piedalījās 16. marta leģionāru pasākumā, lai gan valdībā bija izlemts, ka ministriem nevajag uz šo pasākumu iet. Nezin, vai priekšrocība vai trūkums Cilinskim ir tas, ka viņš visā ilggadējā politiskajā darbībā ir bijis bez ambīcijām spēlēt pirmo vijoli, allaž ir bijis ēnā kā otrā plāna persona, nav viņam populāra vadoņa harismas. Tad jau populārāks ir saraksta otrais numurs Edvards Smiltēns no LRA, kurš pirms Saeimas vēlēšanām bija ļoti aktīvs un gandrīz vai ievilka partiju Saeimā. Ļoti maz pietrūka.
LRA un NA ir kopā, lai gan LRA nemaz tik skaudri nacionālisti nav. Taču stāsts ir saprotams - tas ir romantiskais stāsts par latvisko partiju apvienošanos, kas gan nav izdevusies plaša, taču vismaz divas partijas, lūk, ir kopā.
Tāpat apvienojušās vienā sarakstā ir Attīstībai/Par! (AP) un Progresīvie (P). AP/P reitings ir 16,3% - uzreiz otrajā vietā aiz reitingu līderes Saskaņas. Tas ļauj partijai cerēt uz ļoti labu rezultātu vēlēšanās. AP sāka reklamēties pati pirmā, vēl pirms tam, kad vecā dome tika atlaista. Reitingi ir veidoti ar aptauju internetā, bet AP ir viena no aktīvākajām partijām interneta sociālajos tīklos. Varbūt tas nozīmē, ka patiesās izredzes AP/P ir mazliet mazākas, nekā rāda ļoti augstais reitings? Bet varbūt tas neko nenozīmē… Redzēs, vai AP/P savu tempu un uzrāvienu spēs noturēt. Pagaidām viss ir gājis kā pa sviestu - par mēra kandidātu ielikts cilvēks bez skeletiem skapjos Mārtiņš Staķis, taču par pašu partiju gan nevar teikt, ka tā būtu bezvainīgi jēriska. Uz AP rezultātu ārkārtas vēlēšanās iespaidu atstās tas, cik sekmīgi tuvākajā laikā darbosies šīs partijas ministri valdībā veselības un pašvaldību kartes pārzīmēšanas druvā.
Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) reitings ir 10,8%, taču šis ir gadījums, kad pēc reitinga nevar spriest un ko daudz prognozēt. JKP mēra kandidāts Juris Jurašs un viņa fanātiskie līdzgaitnieki vai no ādas lien ārā, lai nebūtu ne dienas, kad nav izdevies sev pievērst publikas uzmanību. JKP ar kāru aci raugās uz KPV LV elektorātu, jo šī partija savulaik līdzīgi agresīvā veidā zvejoja protesta vēlētāju balsis, bet tagad ir bēdīgā stāvoklī.
Partijai Saskaņa ir visaugstākais reitings (29%), taču situācija tai ir neapskaužama. Partija ir sista ar pārmetumiem, kratīšanām un kriminālprocesiem par korupciju. Nav vairs betoncietā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma. Arī pašā partijā ir bijusi šķelšanās. Iepriekšējais līderis Nils Ušakovs vēlēšanās nekandidē. Tomēr plinti krūmos Saskaņa nemet un spirinās. Nupat ir sastādīts kandidātu saraksts, kurā ilggadējie politikas relikti par mēra kandidātu izvirzījuši zaļu jaunuli Konstantīnu Čekušinu, kurš iepriekš plašam ļaužu lokam nebija pazīstams. Visi mediji uzreiz ir viņam pielipinājuši apzīmējumu «krievu skolu aizstāvis Čekušins», bet ar šo lietu ir tā, ka «tas, kas vācietim nāve, krievam ir labi». Saskaņas elektorāts te varbūt nodomās, ka tas jau ir jauki, ka par mēru kandidē krievu skolu aizstāvis. Pirmajā iznākšanā rampas gaismā mediju uzmanības krustugunīs Čekušins izskatījās samulsis, nosarcis un nepieradis ko paust. Taču vēl jau līdz vēlēšanām ir mazliet laika un kandidāts uztrenēsies. Čekušins ir datorprogrammētājs, viņa hobijs ir erudītu konkursi, tātad ir gana izglītots. Problēma Saskaņai gan ir tāda, ka visi pret to ir sazvērējušies un alkst novākt no skatuves. Pretendēt uz varas saglabāšanu tā var, ja viena pati savāc 51%. Bet reitings ir 29%. Pat, ja GKR nostartēs tikpat vareni, kā rāda tās janvāra reitings (8%), un notiek partiju atkalsalabšana, tur kopā nesanāk 51%.
