Viedoklis

Pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ interesantas lietas notiek pie Eiropas Savienības ārējās robežas Grieķijā. Ja atceraties, pēc kārtējā vardarbības uzliesmojuma Sīrijā Turcijas prezidents Erdogans laipni atvēra robežu un paziņoja tā sauktajiem bēgļiem, ka Eiropa viņus gaidot. Atšķirībā no nesenas vēstures, kad Eiropa ārkārtīgā naivumā atplestām rokām tiešām mīļi uzņēma tos, kas pēc tam kļuva par nebeidzamu problēmu cēloni, Grieķijas robeža ir šoreiz ciet. Mediji ziņo par to, ka bēgļu laivu virzienā tiek raidīti brīdinājuma šāvieni. Turcijas tuvumā esošo grieķu salu iemītnieki neļauj izkāpt krastā, laipni pacienājot laivās esošos ar ūdeni un pārtiku, bet tad visai nepārprotami iesakot airēt atpakaļ uz turieni, no kurienes atbraukuši. Francija, Vācija un citas valstis ir diezgan skaidri pateikušas, ka Eiropa atvērta netiks, un vēl nesen skaļie velkomisti šoreiz ir palikuši maliņā. Pēc Lionas stacijas dedzināšanas Parīzē pagājušajā nedēļā grūti būtu iedomāties kādu citu reakciju.

Iespējams, vien retais šobrīd nav dzirdējis par to, ka koronavīrusu draudu dēļ cilvēki no veikalu plauktiem "izķēruši" ne vien griķus, bet arī roku dezinfekcijas līdzekļus. Protams, tas nav nekas nosodāms, bet tomēr vispirms jāsāk ar to, ka elementāri jāiemācās pareizi mazgāt rokas.

Sīrijas pilsoņu karš, kurš aizsākās 2011. gadā, palēnām tuvojas noslēguma fāzei. Pēdējie kaut cik nopietnie pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu karojošie spēki ir palikuši tikai Idlibas provincē. Tiesa, vienlaikus ar Sīrijas nemierniekiem šajā Sīrijas teritorijas daļā ir izvietoti arī Turcijas armijas spēki.

Man nav īpašu pretenziju pret Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Tā manā uztverē ir tipisks politiskās varas izpildorgāns. Politiska mēbele. Un, ja visai daudzi domā, ka Saeimā šobrīd ir visai liels haoss, tad valdībai tagad klājas visai grūti.

Kā nesen noradīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvija ir pabeigusi finanšu sistēmas kapitālo remontu.

2. martā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdībā uz sēdi sanāca Krīzes vadības padome, kurā tika lemts par vissteidzamākajiem ārkārtas soļiem. Viens no stingras valsts varas apņēmības demonstrēšanas soļiem bija aicinājums uzņēmējiem «neizmantot ļaunprātīgi situāciju un nepamatoti necelt cenas pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem».

Gaidījām, gaidījām un beidzot sagaidījām! Kā jau speciālisti iepriekš teica, jautājums neesot, vai koronavīruss parādīsies arī Latvijā, bet – kad. Atbildīgie dienesti jau ir kaujas gatavībā, veselības ministre Ilze Viņķele arī bija gatava vakarstundā sasaukt preses konferenci un informēt satraukto sabiedrību, nebeidzot vien uzsvērt reaģēšanas ātrumu. Spitālīgā ceļotāja no Itālijas operatīvi izolēta Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) kopā ar bērnu, kuram vīruss gan nav konstatēts, pārējie ģimenes locekļi – mājas arestā.

Uzskatu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir liekulīga, mākslīgi safabricēta un nevajadzīga būšana. Kārtējā varas pārdales afēra. Es šim pasākumam piekristu, ja redzētu politiskus resursus, kas spētu noteikt valsts metropolē jaunu, pozitīvu varas paradigmu. Bet es šādus resursus nesaskatu ne mazākajā mērā. Ne no vienas esošās partijas, kas varētu pretendēt uz vietu nākamajā Rīgas domes sasaukumā.

Ir dažādas krīzes, un pati sliktākā no tām, kas varētu piemeklēt pasauli un Latviju, būtu tāda krīze, kas rastos no vērtspapīru burbuļa pārplīšanas – kad nogāžas akciju un naudas vērtība, sākas hiperinflācija, recesija un tamlīdzīgas ekonomikas šausmas. Tas, kas pašlaik notiek pasaulē, par šāda veida krīzi vēl neliecina – vismaz pagaidām neizskatās pēc 1929. gada ASV «melnās piektdienas» un pat ne pēc 2009. gada krīzes. Jā, koronavīrusa dēļ ir noticis straujš kritiens akciju tirgū, taču tās visdrīzāk ir spekulācijas, īstermiņa šūpošanās, kas raksturīga biržai.

Lai arī dzīvojam laikā, kad teju visu var pasūtīt vai aiziet nopirkt veikalā, daļa cilvēku labāk izvēlas uzmeistarot lietas paši. Vai paša uzmeistarotais var būt labāks par veikala plauktos atrodamo?

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja ikgadējo ziņojumu par Latviju. EK ziņojums ir formāli neitrāls skatījums par dalībvalstu valdību paveikto, lai sasniegtu kopējos ES mērķus. Kopējie ES mērķi sadalās pa virzieniem un pa valstīm. Ikviena valsts nosaka termiņus, kādos tā sasniegs savus mērķus, un katras valsts sniegums veidos ES kopējo mērķu summu.

Pēc galveno ziņu virsrakstiem var noteikt sabiedrības uzmanības fokusu – kas to satrauc attiecīgajā brīdī. Nav šaubu, ka šobrīd gan pasaules, gan Latvijas medijos dominē ziņas par koronavīrusa izplatību un atbildīgo dienestu centieniem vīrusa izplatību apturēt. Pirmajā brīdī var likties, ka visa šī jezga ap bīstamo vīrusu ir ļoti satraucoša un pasaule ir milzu katastrofas priekšvakarā. Taču patiesībā ir tieši otrādi.

Šodien Ķīpsalas izstāžu kompleksā sākas gadskārtējā grāmatu izstāde. Ja Frankfurti dēvē par grāmatniecības olimpiskajām spēlēm, šo varētu saukt par vietējo nozares čempionātu. Turpinot runāt līdzībās ar sportu, ja tev nav laba līmeņa čempionāta, par olimpiskajām spēlēm vari necerēt. Kurā līgā Latvija atrodas, nedēļas nogalē varēs vērot katrs, kurš nenobīsies no vīrusa draudiem, kas, šīs rindas rakstot, izrādās, izbraucis cauri Latvijai, lai par galamērķi izvēlētos Igauniju.

Pēc tam, kad no amata Rīgas zoodārzā atbrīvoja valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku, lielākā sabiedrības nostājās Līdakas pusē, uzsverot, ka zoodārzam jāatdod tā "seja". Vai tiešām Ingmāram Līdakam būtu jāatgriežas zoodārzā?

Pārāk skaista, lai būtu ticama, ir elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana komplektā ar reālu elektrības gala cenas pazemināšanu.

Spriežot pēc pētījumu firmas SKDS janvāra aptaujas, 57,3% rīdzinieku solījušies uz vēlēšanām iet. Tā nav superaktivitāte, tomēr diezgan pat ļoti daudzus iedzīvotājus interesē, kas vadīs pašvaldību piecus gadus pēc ārkārtas vēlēšanām.

Pirmā partija, kas nevarēja nociesties un sāka ārkārtas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, vēl pirms Rīgas dome bija oficiāli atlaista, ir Attīstībai/Par (AP), kas ar plakātiem ielās un stāstiņiem televīzijā un internetā virza par mēra kandidātu Mārtiņu Staķi.

Starts ir dots, un žurku skrējiens pēc miljoniem var sākties! Atvainojiet, pēc iespējām strādāt rīdzinieku labā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē šī gada 12. februārī tika izskatīts likumprojekts – grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. To būtība paredz jaunu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un sistēmu Rīgā, radot bezprecedenta gadījumu Latvijā un tuvākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Faktiski Rīgas atkritumu apsaimniekošanā no 2021. gada iecerēts pilnīgs “brīvais tirgus” – jebkurš uzņēmējs ar attiecīgu Valsts vides dienesta atļauju, kas atbildīs pagaidām nevienam nezināmiem Ministru kabineta noteikumu kritērijiem, varēs piedāvāt atkritumu apsaimniekošanu jebkur Rīgā par paša noteiktu cenu. Šāds scenārijs rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lielākais no tiem – kādu cenu par to maksās pārējās Latvijas pašvaldības?

Lielbritānijā koronavīrusa vēl nav (laikam nav, vakar nebija), bet jau ir gatava tāme koronavīrusa slimnieku plaušu vēdināšanai pa desmit tūkstošiem sterliņu mārciņu dienā.