Šogad savādāk nekā citus gadus izvērtās ar leģionāru piemiņas dienu – 16. martu – saistītie notikumi. Vislielākais kontrasts bija publikas attieksmē par šo pasākumu dažādās interneta platformās. Vēl pirms gada un vēl senāk emocionāls viedoklis par leģionāru vēsturisko lomu un nozīmi, ja tas tika publiskots ap 16. martu populārā interneta vietnē, varēja pārtapt par masveidīgu viedokļu apmaiņu ar simtiem komentāru, no kuriem daudzi balansēja uz naida runas definīcijas robežas.
Taču, kad šogad tas pats autors tikpat emocionāli izpaudās par leģionāriem un gluži tāpat kā citus gadus, tad komentāru un viedokļu apmaiņa bija visai žēlīga un publikas reakcija gandrīz vai nekāda. Kas ir mainījies gada laikā?
No vienas puses, daudz klusāku reakciju varētu izskaidrot ar to, ka, lai apturētu epidēmijas izplatīšanos, no 13. marta tika aizliegti visi masu pasākumi. Vienā rāvienā tika aizliegti visi 16. martā pieteiktie gājieni un publiskie pasākumi. Līdz ar 16. marta gājiena aizliegumu izpalika ar 16. martu saistītie gan plānotie, gan neplānotie incidenti, provokācijas un politiskās nostājas demonstrējumi utt. Tieši vēlme iekļūt 16. marta vakara ziņu sižetos uzkurināja kaislības (leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki pret t. s. antifašistiem) un ģenerēja plašsaziņas līdzekļu interesi. Šogad pat tika gaidītas un prognozētas lielākas kaislības, jo 16. marts skaisti iekļāvās priekšvēlēšanu kontekstā, gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kad viena spārna politiķi varētu demonstrēt savu nacionālo, bet pretēja politiskā spārna politiķi varētu demonstrēt savu antifašistisko nostāju un no tā iegūtu abas puses.
Taču šogad bija klusums. Salīdzinot ar citiem gadiem - netipisks klusums.
Manuprāt, šā gada īpaši zemā interese par 16. martu ir saistīta nevis ar gājiena aizliegumiem (ak Dievs, kāda vētra izceltos, ja 16. marta gājienus aizliegtu vēl pirms gada vai diviem), bet gan ar tiem apgrūtinājumiem, kuri no 13. marta ir ienākuši ikvienā Latvijas ģimenē. Jautājumi par skolu darbības apturēšanu, par bezdarbu viesmīlības, izklaides un citās nozarēs, par ierasto preču iztrūkumu supermārketu plauktos un citi temati bija daudzkārt svarīgāki par ikgadējo 16. marta jautājumu - kā būtu jāinterpretē senie notikumi, kas risinājās pirms 75 gadiem.
Manuprāt, masveidīgo intereses zudumu par latviešu SS leģionu noteica Maslova piramīdas prioritātes. Atgādināsim, ka amerikāņu psihologs un filozofs Abrahams Maslovs (1908-1970) izstrādāja teoriju (Maslow, A. H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50:370-396.) par to, ka cilvēku vajadzības veido ļoti izteiktu hierarhiju. Cilvēks vispirms cenšas apmierināt viszemākā līmeņa vajadzības, un tikai tad, kad tās ir apmierinātas, cilvēkam rodas vajadzība pēc nākamā līmeņa vajadzībām.
Vissvarīgākās ir fizioloģiskās pamata vajadzības - gaiss, ūdens, miegs, ēdiens, siltums, veselība, dzīves telpa, seksualitāte. Tikai tad, ja fizioloģiskās vajadzības ir apmierinātas, kā nākamās izvirzās drošības vajadzības - tās, kuras ir orientētas uz izdzīvošanu nākotnē - aizsardzība no briesmām, kārtība, tiesības u. c. Pēc tām seko sociālās vajadzības - ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija. Tikai tad, kad ar šo līmeni viss ir kārtībā, cilvēks izvirza vajadzību pēc sociālām vērtībām - sociālā statusa, atzinības, cieņas, ietekmes, tad kļūst svarīgi panākumi darbā un privātajā dzīvē, kā arī labklājība. Maslova piramīdas virsotnē ir pašīstenošanās vajadzības - individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība.
Pēc 13. marta gan aizliegumi, gan tuvinieku iespējamais apdraudējums, gan iepirkšanās grūtības un neziņa par drošību nākotnē, gan karantīnas un pašizolācijas jautājumi apdraud Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas pamata vajadzības. Uz jauno problēmu, draudu, neziņas un izaicinājumu fona šķēpu laušana par niansēm latviešu SS leģiona vērtējumā šķiet kā kaut kas tāls un nesvarīgs.
Cilvēku kopas lielums, kuriem latviešu SS leģiona tēma joprojām ir svarīgāka par supermārketu apgādes jautājumiem, bija vērojams 16. martā leģionāru brāļu kapos Tukuma novada Lestenē. Cilvēku skaits, kas šajā dienā vienlaicīgi apmeklēja Lestenes brāļu kapus, bija robežās starp 10 un 30. Tukšie plaukti supermārketos vienā rāvienā leģionāru piemiņas dienu no Latvijas nozīmīgākā politiskā notikuma martā pārvērta par atceres pasākumu bez lielas ietekmes. Maslova piramīda sagrāva latviešu SS leģiona atceres dienas milzīgo nozīmi un nomierināja sensenās kaislības.
