Viedoklis

Šobrīd valstī ir noteikts ārkārtas stāvoklis, kas absolūtajam Latvijas iedzīvotāju vairākumam ir kaut kas līdz šim nepieredzēts. Šajā situācijā nācijai vajadzētu saliedēties un visus spēkus veltīt krīzes novēršanai, taču arī šādā situācijā atrodas laiks un vieta politiski saimnieciskām spēlītēm. Šoreiz par politisko intrigu upuri kritis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņam pēkšņi atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Nesen biju jauniešu (ap un zem trīsdesmit) tusiņā Ezītī miglā. Tur bija dažādi konkursi, jautājumi un vēl daudz kas cits. Pasākumā piedalījās un to arī vadīja mūsu bērni. Tāpēc mēs ar sievu tur gadījāmies. Man tā jauniešu publika kopumā ļoti patika. Erudīti, gudri, inteliģenti...

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nekad dzīvē nav bijis jāpiedzīvo ārkārtas apstākļi. Reālu ārkārtas apstākļu pieredze ir tikai visvecākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedzīvoja vēl Otrā pasaules kara laikus. Visiem pārējiem ārkārtas stāvokļa pieredzes nav.

«Es biju gatavs atdot savu jauno dzīvību,» atceroties latviešu leģionāru kaujas par Latviju, stāsta sirmais, bet joprojām stiprais Visvaldis Lācis, kurš nule, 12. martā, atzīmēja savu 96. dzimšanas dienu. Šie vārdi izskan Raivja Dzintara (NA) veidotajā dokumentālajā filmā Latviešu leģionāri. Taisnības augšāmcelšanās. Diemžēl pasaules sērgas dēļ 15. martā paredzētā filmas pirmizrāde nenotika, taču man bija iespēja un gandarījums to noskatīties ārpus gaidītā, tomēr nenotikušā pasākuma.

Lai gan pagaidām uz ielām un sabiedriskajā transportā nav nācies saskarties ar cilvēkiem aizsargmaskās, soctīklos ik pa brīdim pavīd ziņas, ka pieprasījums pēc medicīniskajāmm aizsargmaskām ir liels un dažviet tām pat piemērots uzcenojums. Taču ar maskas iegādi vien nepietiks! Jāzina arī, kā pareizi to lietot, lai tā tiešām būtu efektīvs palīgrīks šajā situācijā.

Lasot pēdējo dienu vīrusu sāgas atreferējumus latviešu medijos, vērojamas divas tendences speciālistu komentāros, un tās ir savstarpēji saistītas. Panikai Latvijā neesot pamata, kaut šonedēļ, pēc tam, kad sociālajos tīklos par Covid-19 savādībām Latvijā matus bija plēsis pats Hitlers, inficēto skaits sācis dramatiski pieaugt, vien neapzinīgo cilvēku vēlme ceļot sarežģījot vīrusu mednieku ikdienu.

Nav jau strīda par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Ir skaidrs, ka reformu vajag. Taču nebaudāms ir veids, kādā valdošās partijas šo likumdošanas brāķi uzražo un cenšas iesmērēt sabiedrībai kā kaut ko ļoti garšīgu.

Mūsu publiski pieejamajā informatīvajā telpā esmu apskatījis, protams, ne visus daudzmaz lietišķos, profesionāli kaut cik pamatotos valsts varas un pašvaldību viedokļu pamatojumus tā sauktajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR).

Latvijā ar katru dienu pieaug cilvēku skaits, kas inficēti ar koronavīrusu. Ministrijas izplata paziņojumus, kā sevi un citus pasargāt no vīrusa un kā nepieļaut tā vēl lielāku izplatību Latvijā. Situācija ir nopietna, taču joprojām atrodas cilvēki, kuri pret visiem šiem piesardzības pasākumiem izturas vieglprātīgi.

Otrdien LTV demonstrēja filmu par koronavīrusa izplatīšanos un varas iestāžu un mediķu cīņu ar to Uhaņā un Hubejas provincē Ķīnā. Gan tā, gan citi informācijas avoti atklāj, cik Ķīnas cīņa ar epidēmiju baisi izskatās no cilvēktiesību, bet efektīvi no epidēmijas izplatības ierobežošanas viedokļa. Pārdomu vērta dilemma – kas svarīgāks?

Latvju tauta un tās priekšstāvji dzīvoja un bēdu nepazina. Bija diezgan skaidra iekšpolitikas «ceļa karte», ka 25. aprīlī notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās vinnēs četras no piecām valdības koalīcijas partijām, pēc tam būs vasara, kad valdība atkal mēnesi atpūtīsies, bet rudenī varēs sākt gudrot, kur pārdalīt budžetā papildus ienākušos miljonus.

Latviešu apgaismotāja Garlība Merķeļa 1796. gadā izdotā grāmata “Latvieši” mūsdienās nebūt nav bestsellers, un tā ir zināma tikai speciālistiem. Žēl, jo Merķeļa vērojumi par latviešiem ne pavisam nav zaudējuši savu aktualitāti pagājušo divu gadsimtu laikā. Un neraugoties uz visām runām par straujām pārmaiņām un izmaiņām, kuras notiek ik dienu un ik stundu, grāmata “Latvieši” ir ja ne gluži mūsu tagadējās dzīves spogulis, tad noteikti iemesls par šo dzīvi ļoti, ļoti nopietni padomāt.

Starptautiskā enerģētikas aģentūra pirmo reizi pēc 2008. un 2009. gada krīzes publiskojusi prognozi, paredzot, ka šogad globālais naftas pieprasījums samazināsies.

Kamēr Krievijā zeļ Staļina kults un tiek pat lipinātas jaunas bistes asiņainajam tirānam, Polija turpina iznīcināt komunismu slavinošus pieminekļus: 2017. gadā Polijas parlaments pieņēma likuma grozījumus, ka ar šādiem pieminekļiem «nedrīkst pieminēt personas, organizācijas, notikumus vai datumus, kas simbolizē komunismu vai citu totalitāru iekārtu». Paredzēts iznīcināt aptuveni 500 pieminekļu, no kuriem liela daļa veltīta sarkanarmijai. Jācer, ka vairums no šiem mēsliem jau ir sasmalcināti un sabērti, piemēram, jauno ceļu pamatnēs.

Kariņš, Viņķele un Šuplinska mazgāja rokas stacijas tualetē un apsprieda, kā izvairīties no koronavīrusa SARS 2, slēgt vai neslēgt skolas un lidostu. Vēlāk šī publiskā aktivitāte tika iegrāmatota kā valdības 143. ārkārtas sēde, kurā tika pieņemts svarīgs lēmums – visiem mazgāt rokas.

Interesanti, kāpēc publiskajā telpā saistībā ar tā saukto koronavīrusu valda politiķu un žurnālistu viedoklis. Interesanti, kāpēc publiskajā telpā par šo tā saucamo koronavīrusu nevalda izsvērta profesionāļu, mediķu nostāja un nav vismaz kaut cik apzināti mūsu cilvēkiem, mūsu valstij iespējamie riski. Interesanti, kāpēc līdz šim nav profesionāli apzināts tas, kādi resursi varētu būt mums vajadzīgi saistībā ar šiem riskiem un kur mēs šos resursus gūsim. Interesanti vēl tas, kāpēc saistībā ar šo situāciju nav izveidota pienācīga, situācijai adekvāta un vismaz puslīdz droša, aptveroša komunikāciju sistēma (ieskaitot te arī tūrismu) gan starp savas valsts cilvēkiem, gan starptautiskā, visas pasaules saskares līmenī.

«Nesaprotu, kāpēc Latvija grasās aizliegt adoptēt uz ārzemēm bērnus – starptautiskā adopcija jau neliedz viņus adoptēt arī Latvijā, bet tā dod iespēju ģimenēm citviet un pašiem bērniem nokļūt ģimenēs,» – saņēmu jautājumu no savas amerikāņu paziņas, kura pirms vairākiem gadiem adoptēja 14 gadus vecu meiteni no Latvijas. Anna ir viņas un vīra vienīgais bērns un, spriežot pēc publiskās informācijas, tiek mīlēta, lolota, skolota, arī pēc meitas vēstules Latvijas amatpersonām, kurā viņa lūdz neliegt arī citiem bērniem saņemt iespējas, kādas viņai netika piedāvātas Latvijā. Meitene, kura Latvijā bioloģiskajiem vecākiem tika atņemta pusotra gada vecumā, pabijusi bērnunamā, divās audžuģimenēs, skolā tika norakstīta kā bezcerīga, baidījusies, sasniedzot pilngadību, nonākt uz ielas nesagatavota patstāvīgai dzīvei, tagad, pateicoties Amerikas vecāku izglītības lomas novērtēšanai, privātskolotāju iesaistei, drīz beigs medicīnas studijas vienā no labākajām ASV koledžām.

Ar lielu interesi tika gaidītas latviešu TV šova "Saimnieks meklē sievu" zvaigznes Magones Šutovienes (agrāk Burkas) jaunākās atvases vārds, jo dzejniece viņu solījās nosaukt par Latviju.

Pēdējos mēnešos sakarā ar negaidīti silto ziemu un ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos elektroenerģijas biržas cena ir ļoti zema. Atsevišķās nakts stundās tā ir gandrīz vai bezmaksas, taču pat tie, kuri no elektroenerģijas piegādātāja ir izvēlējušies dinamisko tarifu plānu (biržas cenu), lielu samazinājumu rēķinos nemana, jo elektroenerģijas cenā tikai aptuveni trešdaļu veido šī cenas mainīgā daļa.

Pagājušajā ceturtdienā un piektdienā Saeima uzsāka un šodien turpina izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu.