Deputāts Artuss Kaimiņš, kaut kur pa ārzemēm dauzoties, iespējams, ar sponsoru vai viņa menedžeriem tiekoties un atskaitoties, ir saķēris jauno slimību Covid-19. Pēc tam, kā tauta sociālajos tīklos šausminās, viņš vēl piektdien esot staigājis pa veikaliem. Pagājušajā nedēļā viņš ir pabijis Saeimas namā, šķaudījis un klepojis netālu no premjera Krišjāņa Kariņa. Līdz ar to riska grupā tagad ir nonācis viss parlaments un valdība, kas uz pusotru nedēļu aizgājusi pašizolācijā.
Kā šajās skaudrajās dienās strādāt? Par šo jautājumu rūpējas nācijas līderis, Valsts prezidents Egils Levits, kurš vakar sasauca attālinātu augstāko varas atzaru pārstāvju sanāksmi, lai pārrunātu, kā tālāk dzīvot. Levits uzskata, ka Saeimas deputātu pašizolācija nav konstitucionāla problēma, parlaments ir rīcībspējīgs un var turpināt darbu attālināti.
Tomēr laikam gan tik skaisti nav, ka nebūtu problēmu. Mūsu likumdevēji gadu gaitā ir grozījuši Satversmi gan šā, gan tā - lai apmierinātu savas viendienīgās sīkvajadzības, lai kaut kam ieriebtu, kaut ko spēles noteikumos iegrozītu sev izdevīgāk, taču tur, kur tiešām vajadzētu likumus pielāgot jaunajam tehnoloģiju laikmetam, nav iedomājušies ieviest labus papildinājumus. Līdz ar to tagad nākas visādi interpretēt Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pantus, lai aiz matiem tos varētu pievilkt akūtajai situācijai.
Saeimas kārtības ruļļa 69. pantā teikts, ka «runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās». Tad nu tagad nāksies to skaidrot tā, ka visiem 100 deputātiem ir apgrūtināta pārvietošanās... Tāpēc viņi var nekāpt tribīnē, bet runāt, sēžot mājās uz dīvāna un turot rokā mobilo tālruni. Valststiesību eksperts, advokāts Edgars Pastars ir nācis talkā ar viedokli, ka nav nepieciešamības grozīt Satversmi, lai Saeima varētu strādāt attālināti. Viņš uzskata, ka, moderni tulkojot Satversmi, «elektroniska vide» ir cita vieta.
Varbūt šis nav laiks, kad piekasīties juridiskiem burtiem, un jāpieņem ekspertu piedāvātās interpretācijas, tomēr ir bažas, ka Covid-19 sērgas dēļ radusies nepieciešamība pievērt acis uz likumu nepilnībām politiskajā vidē var iepatikties un tiesiskā nihilisma tendences tur uzpūtīsies vēl lielākos apmēros nekā līdz šim.
Kamēr vēl ir elektrība un datorus nav nokāvuši datorvīrusi, ar valdības darbu nevajadzētu būt tehniskām problēmām, jo ministru skaits nav milzīgi liels un attālināta strādāšana ir salīdzinoši viegli noorganizējama. Biznesā attālināta lēmumu pieņemšana jau sen tiek praktizēta. Taču Saeimas deputātu ir 100. Tas ir liels bars, un tur vairs tad nav tik viegli. Kā tiks organizēts darbs? Tur nepieciešama elektronisko sakaru platforma, par kuru vēl nav vienošanās un kas vēl nav izveidota. Atliek vien cerēt, ka šīs lietas sekmēsies un parlamenta darbs netiks pavisam paralizēts.
Tagad būtu lieti noderējis Satversmes 81. pants, kas 2007. gadā tika izsvītrots. Šis pants ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikā un ārkārtas situācijā pieņemt lēmumus ar likuma spēku. 81. pants iepriekš tik tiešām netika izmantots korekti un simtiem lēmumu ar likuma spēku tika pieņemti Saeimas brīvdienās bez ārkārtējas vajadzības. Bija saprotama politiskā griba šādu praksi izbeigt, Jaunais laiks tā gribēja uzsvērt savu triumfu pār sakauto Tautas partiju, taču varēja atstāt iespēju valdībai pieņemt lēmumus ar likuma spēku ārkārtas situācijās. Tomēr 9. Saeima nevis tikai grozīja, bet izsvītroja no Satversmes visu 81. pantu, tā izlejot no vannas ne tikai netīro ūdeni, bet arī bērnu. Bija arī deputāti, kas aicināja atstāt konstitucionālu iespēju valdībai lemt parlamenta vietā gadījumos, ja rodas kāda liela ķibele, taču vairākums šajās iebildēs neklausījās. Sak, ko te biedējat ar karu un zemestrīcēm, jo kaut kas tāds nav iespējams.
Taču tagad ārkārtas situācija ir pienākusi, bet 81. panta vairs nav. Prezidents gan ir ieminējies, ka varbūt derētu to atjaunot, taču tas nav nemaz tik viegli izdarāms, kad jau ir pašizolācija un karantīna.
Laime, ka piektdien Saeima vismaz paguva pieņemt likumu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar «Covid-19» izplatību. Valdība ir samobilizējusi divus miljardus eiro, kurus kā garantijas vai aizdevumus dos uzņēmējiem. Bet taču valdošā koalīcija nekādi nav spējusi iztikt bez kārtējā iespļāvuma sejā, un balsojumā par 20% pielikumu mediķiem pie algām pietrūka divu deputātu balsu. Tiešām attālināts balsojums, kas rāda, cik politiķi ir tālu no mediķu problēmām.
Vēl kaut kā var saprast varas skopuļu motīvu, ka divi miljardi eiro ir biznesa infrastruktūras glābšanas vajadzībām, nevis algu paaugstināšanai. Bet Saeimas nacionāļi pat ārkārtas apstākļos nespēj neslimot ar politiskās greizsirdības vīrusiem. Viņi nebalsoja par mediķu algām tāpēc, ka šo priekšlikumu izteica opozīcijas Saskaņa. Tātad, ja Saskaņa izteiktu priekšlikumu nenošaut mediķus, Nacionālā apvienība balsotu, ka jānošauj gan...
Cicerons teicis, ka, jo tizlāki likumi tiek pieņemti, jo tuvāks impērijas krahs. Ar «impēriju» te vajadzētu domāt valdošo piecpartiju koalīciju, nevis valsti. Gan jau valsts pārdzīvos gan Covid-19, gan 13. Saeimu.
