„Tikai nevajag no nopietnas problēmas taisīt publisku cirku!” tā vērtējot mūsu valstsvīru darbošanos šajās dienās, savā komentārā norāda viens no godprātīgākajiem žurnālistiem Viktors Avotiņš. Manuprāt, patlaban top cirka numurs, kas varētu saukties Maska, turklāt šis numurs mums visiem ļoti dārgi izmaksās.
Kad pirms nosūtīšanas uz tipogrāfiju pārskatīju sava mīļā modes žurnāla LOfficielbaltics izdevumu vīriešiem, nodomāju, ka šogad galvenais aksesuārs laikam būs sejas aizsargmaskas. Šo apceri pārtrauca draudzenes, uzņēmējas Mairitas S. zvans: „Vai lasīji ziņu, ka Veselības ministrijai atvēlēti 10 miljoni eiro, lai Ķīnā iegādātos aizsargmaskas, dezinfekcijas līdzekļus un kas nu tur vēl vajadzīgs? Uzzini, vai mēs paši to nevarētu ražot, tad cilvēkiem būtu darbs un nauda paliktu Latvijā, jo, kad tas vīruss rimsies, tad valsts attapsies tādā ekonomiskajā (te sekoja skarbs vārds)!” Draudzenei atteikt nedrīkst, un, lūk, kā man veicās, ko uzzināju un kāpēc arī tiecos secināt, ka viens no stratēģiski svarīgiem momentiem ārkārtas situācijā - KOMUNIKĀCIJA ir katastrofālā līmenī.
Jūs teiksiet, mēs jau guļamies un ceļamies ar Covid vārdu ausīs. Šoreiz runa ir par valsts atbildīgo institūciju fokusētu un mērķtiecīgu komunikāciju ar sabiedrību, turklāt izskatās, ka viena ministrija nezina, ko otra dara. Biju nosūtījusi Veselības ministrijas preses dienestam jautājumus, ar kādām valstīm ir ticis noslēgts līgums, par kādu summu, kāds ir pasūtījuma saturs, jo par Lietuvas vedumu varēja lasīt jo smalki, kur tika uzskatīti priekšauti un cepurītes, un norādīts, ka respiratorus iegādāsies pašu kompānijā Jurgita. 24.martā no preses sekretāres Annas Strapcānes saņēmu atbildi par to, ka šajās brīvdienas ienāks pirmā krava, ka iegādes process nav vienkāršs. Neviena cipara, ne valsts, par cepurītēm nerunājot! Varbūt es viņu acīs neesmu gana svarīga persona, lai atklātu šo lielo noslēpumu, bet, pat ja šo vēstuli būtu rakstījusi, kā mēdz teikt, tante Bauskā, arī tad vajadzētu atbildēt cienīgi. Bet, kas notiek 25.martā? Karstā ziņa: Kariņš nekavējoties uzdevis risināt jautājumu par indivuduālo un aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu iegādi.
Koordinācijas pasākumi iekļautu nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma noskaidrošanu, tehniskās specifikācijas izstrādi, piegādes organizēšanu, sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām, kā arī vietējā tirgus apzināšanu par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādes iespējām.
Vai tas nozīmē, ka Kariņš nezina, ka brīvdienās ienāks krava, un kas tad tajā īsti sapakots? Bet tikām vispirms ieviesīsim skaidrību cilvēcīgā valodā, par kādām maskām ir runa un ko varētu ražot Latvijā. Dalos ar NVD iegūto informāciju, kur izskaidroja: visvienkāršākās un tās, ko mēs redzējām foto no Uhaņas ielām, ir medicīniskās un ķirurģiskās aizsargmaskas, kur pirmajām ir divi, bet otrajām trīs aizsargslāņi. Seko maskas ar respiratoriem, kas izskatās kā uzpurnīši, ar ventili vai bez, un tās atšķiras ar aizsarspēju jaudu. Tie smukie širmīši, kurus mūsu kompānija drukā ar 3D printeri, ir labi palīglīdzekļi. Cik man zināms, patlaba Liepājas tekstiluzņēmēji jau šuj, nēsā paši un ir nodevuši profesionāļu izvērtēšanai sejas maskas, kas varētu atbilst medicīnisko masku kategorijai, problēm ir ES sertificēts audums. Un te var piekrist profesoram Ivaram Kalviņam, ka mēs visi esam paklausīgi kā bērni, ja ASV vai ES kādas zāles (vai ko citu) nav atzinušas, tad tā nav! Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, ir apzinājis, ka Latvijā varētu ražot gan maskas, gan aizsargtērpus, priekšautus un cepurītes, bet neviens neesot īsti par to interesējies. Droši vien arī paši uzņēmēji varētu būt agresīvāki, arī LIAA inovatīvāka , lai vieglās rūpniecība kļūtu par atbalstu mūsu ekonomikai, jo kas, zina, varbūt nākamgad būs Covid-20. Acīmredzot šis ir laiks, kad mums visiem ir ātri jāpieaug, jo šis ir ļoti gudrs vīruss, kas liek iegaumēt, ka šā laika moto ir sadarbība, solidaritāte un pastāvēs, kas mainīsies. Citādi būs kā pasakā: kas neprotas ar labu, to ar mietu pie laimes neaizdzīs.
Ērika Šmeļkova, žurnāliste