Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze

© Andrejs Terentjevs/F64

Lasot pēdējo dienu vīrusu sāgas atreferējumus latviešu medijos, vērojamas divas tendences speciālistu komentāros, un tās ir savstarpēji saistītas. Panikai Latvijā neesot pamata, kaut šonedēļ, pēc tam, kad sociālajos tīklos par Covid-19 savādībām Latvijā matus bija plēsis pats Hitlers, inficēto skaits sācis dramatiski pieaugt, vien neapzinīgo cilvēku vēlme ceļot sarežģījot vīrusu mednieku ikdienu.

Grūti saprast, cik tur ir profesionālisma, bet cik kroņa optimisma. Televīzijā uzstājas nepārliecinoša Viņķeles kundze, kas teic - viss esot kārtībā, tomēr nezin kāpēc pati izskatās bikla un apjukusi. Skaidri redzams tikai viens. Neviens šajā valstī, «kur visi baidās no caurvēja», nevar būt pasargāts no vīrusiem, jo latvieši ir nācija, kas ies uz darbu arī ar četrdesmit grādu temperatūru, vājprātīgu klepu un sarkani nošņauktiem deguniem. Es taču esmu neaizstājams, kā nu bez manis darbā iztiks! Latvijā, cik zināms, slimības lapas vispār ņem tikai žuļiki, lai izvairītos no tiesas, un tie, kam kaulainā stāv pie gultas. Stulba bravūra un nerūpēšanās par veselību nācijai ir ieaudzināta kopš neatkarības atjaunošanas. To redzam idiotiskajos mēģinājumos noturēt inficētos paškarantīnā, kuras laikā tie vazājas pa kosmētiķu saloniem. Tāpēc mani īpaši nepārsteidz arī mūsu tautiešu vieglprātīgie mēģinājumi braukt paslēpot uz epidēmijas perēkļiem, jo tūrisma brauciens taču laikus apmaksāts un kā nu to tagad atcelsi.

Turklāt, ja esam objektīvi, tad ceļojumu ir viegli iegādāties. Daudz grūtāk, to atceļot, saņemt atpakaļ kaut daļu no samaksātā. Bet nauda ir svarīga, jo mūsu tā sauktā vidusšķira ir tik trūcīga, ka nevar atļauties zaudēt 1000 eiro, kas nopelnīti, ejot uz darbu slimiem ar gripu un 40 grādu temperatūru.. Nabadzīgu ceļotāju ikdiena ir tāda, ka viņi vietnēs, kuras piedāvā viesnīcas rezervāciju, izvēlas lētāko variantu, kas visbiežāk tiek apzīmēts ar non-refundable. Tas nozīmē, ka nauda no kartes tiks novilkta arī tad, ja viesnīcā neparādīsieties. Tūrisma firmu līgumos, kas parasti ir tik sīkiem burtiņiem, ka tos vispār neviens nelasa, tiek runāts par nepārvaramo varu. Patiesībā arī lidojuma atcelšanas kompensācijas līdz 600 eiro diezin vai sedz izjukuša brauciena reālos izdevumus. Tas drīzāk ir plāksteris, lai pa lēto aizlīmētu sašutušo pasažieru muti.

Nevarētu teikt, ka arī tūrisma pakalpojumu piedāvātāji pandēmijas ēnā spēlē godīgu spēli. Veicu nelielu eksperimentu. 11. marta vakarā (vispārējā karantīna Itālijā jau sen izsludināta) atvēru globālo viesnīcu rezervācijas vietni agoda.com. Ierakstot uz labu laimi Itālijas pilsētu Veronu, kas pēc visiem parametriem ir Covid-19 akūti skartā reģionā, un 23. martu kā hipotētiskā brauciena sākumu, izbira lērums kārdinošu viesnīcu piedāvājumu, kas atlasīti tieši man. Saņēmu arī apsveikumu, ka es personīgi un tikai šodien saņemšot arī superīgo piecu eiro atlaidi! Manuprāt, tas ir visnotaļ neētiski un mani kā iespējamo klientu maldinoši.

Negribu būt ciniķis, bet pēdējās nedēļās mani sāk šokēt tas, ko redzu apkārt. Viens saka, esi prātīgs, nebrauc uz ārzemēm - otrs, gluži otrādi, vilina ar lētu piedāvājumu. Kaut kur pasaulē izsludina karantīnu, slimniekus ar varu ved uz slimnīcu. Mums inficētas personas tusē kosmētiķu salonos. Pilnīgi oficiāli tiek apsvērta olimpiādes pārcelšana, apturēts NBA čempionāts. It kā par to paironizējot, kāds politiķis Latvijā aicina privātos masu pasākumu rīkotājus atturēties no to organizēšanas, kaut, piemēram, teātri rullē savu repertuāru uz nebēdu. Pāri visam īpašo viedokļu līderi iznesas sociālajos tīklos par to, cik daži mediķi esot ļauni un neuztraucoties par cilvēkiem gados, kuri taču varot hipotētiskajā pandēmijā neizdzīvot. Pēkšņā mīla pret vecīšiem!

Vai tiešām neesat pamanījuši, mums te Latvijā daudz vecu cilvēku vai ik dienu mirst no ielaistām slimībām. Šajā valstī, starp citu, visu vecumu cilvēki mirst no slimībām, kuras varētu tikt ārstētas, ja vien medicīnas jomā valdītu kārtība. Jautājums, ko ir vērts uzdot - vai es kā pilsonis varu būt drošs, ka medicīnas sistēma man nemelo vai vismaz nesaka visu par Covid-19? Īpaši ja es lasu par nopietnajiem drošības pasākumiem, ko veic citas valstis, un ne jau kaut kur tālos kontinentos, bet tepat Eiropā. Varbūt tiešām uzspīdēs saulīte, vīruss izbeigsies pats no sevis. Bet ja neizbeigsies? Kurš atbildēs par sekām?

Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais