Veselība

Šī zivs, kas ir plaši izplatīta, bet tajā pašā laikā nenovērtēta, var kļūt par īstu superēdienu uzturā. Tā ir pieejama, viegli pagatavojama un tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, kas neatpaliek no dārgā laša. Runa ir par sardīnēm – un lūk, kāpēc tās jāiekļauj ikdienas ēdienkartē.

Magnētiskā vētra šonedēļ gaidāmas mērenas; spēcīgas ģeomagnētiskās vētras nav gaidāmas. Tomēr, pēc zinātnieku domām, kopējā ģeomagnētiskā situācija daudziem cilvēkiem var radīt diskomfortu. Informācija par magnētiskajām vētrām no 8. līdz 12. jūlijam un to, kā pasargāt savu veselību.

Novecojot mūsu sejās sāk parādīties dažādas izmaiņas, un zinātnieki ir atklājuši, ka dažas no tām var liecināt ne tikai par ādas novecošanos.

Ogas ir viens no vērtīgākajiem dabas produktiem, kas pieejams mūsu platuma grādos. Tās ne tikai priecē ar krāsu, smaržu un garšu, bet arī sniedz būtiskus ieguvumus veselībai. Par to sīkāk stāsta sertificētā uztura speciāliste “Veselības centru apvienībā” (VCA) Anita Baumane un “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.

Mūsdienās veikalu plauktos ir desmitiem, ja ne simtiem, dzērienu veidu. Taču lielākā daļa no tiem tikai kaitēs mūsu organismam.

Medicīnas eksperti iesaka dienu sākt nevis ar kafiju, bet gan ar glāzi ūdens istabas temperatūrā. Šāds rīta rituāls, pēc ekspertu domām, palīdz uzturēt organisma hidratāciju, uzlabo iekšējo orgānu darbību un samazina kafijas blakusparādību risku.

Uzsākot aktīvāk sportot vai būtiski palielinot fizisko slodzi ikdienā, ķermenis patērē ne tikai vairāk enerģijas, bet arī lielāku daudzumu dažādu mikroelementu. Ja neuzņemsi tos pietiekami, organisms nespēs pilnvērtīgi nodrošināt muskuļu atjaunošanos un optimālu imunitāti, turklāt iespējams piedzīvot pāragru nogurumu un citus nepatīkamus simptomus. Kuri vitamīni un minerālvielas ir īpaši nozīmīgi aktīva dzīvesveida piekritējiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Zinātnieki no visas pasaules centušies noskaidrot, kādas izmaiņas notiek mūsu ķermenī vasaras laikā. Daži no viņu atklājumiem ir visai pārsteidzoši.

Somijas eksperti ir noteikuši kritisku periodu cilvēka dzīvē, kad slikti ieradumi nodara vislielāko kaitējumu veselībai. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Annals of Medicine", vecums no 36 līdz 46 gadiem ir visbīstamākie 10 gadi smēķēšanas, alkohola lietošanas un mazkustīga dzīvesveida uzsākšanai.

Ne visi, kas mostas agri, ir cīruļi. Un tie, kam patīk palikt nomodā vēlu, ne vienmēr ir pūces. Lai saprastu savu patieso hronotipu, nepietiek tikai aplūkot savu pamošanās laiku, raksta RBC.

Tas, ka alkohols ir kaitīgs organismam, nevienam nav noslēpums, taču dažādi dzērieni mūs ietekmē atšķirīgi, nodarot kaitējumu mūsu organismam dažādos mērogos.

Ar urīnpūšļa vēži var saslimt gan sievietes, gan vīrieši, lai arī stiprā dzimuma pārstāvji atrodas lielākā riska zonā. Vēzis piezogas klusi. Bez sāpēm vai izteiktiem veselības traucējumiem. Tomēr attīstoties tas mēdz izraisīt acīm redzamus simptomus – asins piejaukumu urīnā. Labā ziņa – profilaktiski nododot urīna analīzes, saslimšanu iespējams atklāt agrīnās stadijās, kas nodrošina lielu iespēju izārstēties pilnībā. Latvijas Urologu asociācija aicina negaidīt un reizi gadā lūgt ģimenes ārstam norīkojumu uz analīzēm, slimību atklājot savlaicīgi.

Somijas Laurea Lietišķo zinātņu universitātes pētnieki veica plaša mēroga, ilgtermiņa pētījumu un noteica kritisko vecumu, pēc kura slikto ieradumu sekas kļūst īpaši bīstamas. Par to ziņo izdevums Unilad.

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā atrast laiku regulārām fiziskām aktivitātēm var būt grūti. Tomēr jauna tendence – mikropastaigas – piedāvā vienkāršu veidu, kā uzlabot veselību, integrējot īsas pastaigas jūsu ikdienas rutīnā, raksta "The Times of India".

Māksla var pozitīvi ietekmēt pašsajūtu ne tikai apmeklējot mākslas galerijas, bet arī tad, ja māksla ir slimnīcā. Kembridžas Universitātes ekspertu komanda analizēja 38 zinātniskus rakstus, apkopojot 6805 dalībnieku pieredzi, lai detalizēti izpētītu, kā mākslas darbu uztvere ietekmē labsajūtu, raksta tandfonline.com.

Sīpoli ir viens no daudzpusīgākajiem dārzeņiem, kas atrod savu vietu daudzos tradicionālos un iemīļotos ēdienos. Daudzi cilvēki to labprātāk ēd arī neapstrādātu, pievienojot salātiem vai vienkārši kā uzkodu, taču der atcerēties, ka tas ne visiem nāk par labu.

Daudziem ir pazīstama roku un kāju nejutīguma sajūta. Vairumā gadījumu tā ir īslaicīga un nav bīstama, taču dažkārt tā var liecināt par nopietnām veselības problēmām.

Protams, ķermenī nav nevajadzīgu orgānu, jo katrs no tiem veic noteiktu dzīvības funkciju. Bet, ja veiktu domu eksperimentu un sakārtotu visas mūsu ķermeņa daļas pēc svarīguma, aknas, iespējams, būtu saraksta augšgalā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā notiek "Hormonu diena", kur Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra ārsti sniedz izglītojošas prezentācijas par hormonu lomu veselībā.

Parkinsona slimība, kas ir visstraujāk augošais neiroloģiskais stāvoklis pasaulē, un šis skaitlis pieaug, 11. aprīlī ir Pasaules Parkinsona slimības diena.