Ik gadu 27. martā atzīmē Pasaules līdzestības dienu, kuras mērķis ir veicināt pacientu aktīvu iesaisti ārstēšanās procesā un nozīmētās terapijas ievērošanā, lai uzlabotu hronisku slimību pārvaldību. Par līdzestības nozīmi vairāk stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Līdzestība ir brīvprātīga un sadarbībā balstīta pacienta rīcība, ievērojot kopīgi pieņemto ārstēšanas plānu. Tas nozīmē, ka pacients lieto zāles kā nozīmēts (deva, laiks, ilgums), ievēro dzīvesveida ieteikumus un apmeklē kontroles vizītes, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Līdzestība ir ļoti būtiska, jo bez tās neviena ārstēšana nedod gaidīto efektu. Pat vislabākās zāles neiedarbojas, ja tās neiedzer. Nepareiza ārstēšanās var novest pie liekiem izmeklējumiem, hospitalizācijām un komplikācijām. Līdzestība ir svarīga arī tāpēc, ka ārsts terapijas efektivitāti var novērtēt tikai tad, ja zina, ka plāns tiešām tiek ievērots.
Iespējams, biežākais iemesls līdzestības trūkumam hronisku slimību gadījumā ir pašsajūta: pacients domā - ja nav simptomu, nav slimības, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Tas ir saistīts arī ar informācijas trūkumu - pacients līdz galam neizprot, kāpēc nepieciešams lietot konkrētos medikamentus.
Reizēm pacienti pārtrauc lietot zāles, jo traucē kāda no to blakusparādībām. Šajā gadījumā noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai atrastu citu, līdzvērtīgu medikamentu. Vēl biežs iemesls interneta laikmetā ir dezinformācija un mīti, piemēram, medikamentu vietā tiek ieteiktas dabīgas alternatīvas kā brīnumlīdzekļi, radot mītu, ka ķīmiskais ir kaitīgs, bet dabīgais ir drošs.
Līdzestība pacientiem, īpaši ar hroniskām slimībām, piemēram, hipertensiju, sirds slimībām vai diabētu, ir neatsverama. “Hipertensija, diabēts un augsts holesterīns ir viltīgi - tie nesāp. Arī savā praksē bieži sastopos ar to, ka pacienti pārtrauc šo medikamentu lietošanu, jo šķietami nejūt nekādas izmaiņas savā pašsajūtā.
Daži lieto zāles neregulāri vai pat vispār neuzsāk terapiju. Tomēr tas ir ļoti bīstami, jo, kad parādās simptomi (insults, infarkts vai nieru mazspēja), var būt jau par vēlu, jo bojājumi bieži vien ir neatgriezeniski,” uzsver ģimenes ārste Zane Zitmane. “Esmu novērojusi, ka daļa pacientu, kurus jau ir skāris kāds notikums, piemēram, insults vai infarkts, uzsāk lietot medikamentus regulāri, kā arī biežāk atmet kaitīgus ieradumus.”
Arī klīniskā farmaceite Ilze Priedniece atzīst, ka praksē bieži novērota kļūda saistībā ar medikamentu lietošanu gan akūtu, gan hronisku slimību ārstēšanā ir tā, ka pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas vai pārtrauc lietot zāles bez ārsta ziņas.
Tādēļ farmaceite uzsver: visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri - katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, un bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas. Savukārt pareiza un regulāra zāļu terapija hronisku saslimšanu gadījumā palīdz novērst ar saslimšanu saistītās komplikācijas un uzlabo dzīves kvalitāti.
Kas var palīdzēt pacientiem ilgtermiņā ievērot ārstēšanas plānu un rūpēties par savu veselību? Ģimenes ārste Zane Zitmane iesaka - noderīga ir medikamentu lietošanas iekļaušana ikdienas rutīnā, sasaistīšana ar ikdienas rituāliem, piemēram, lietot zāles reizē ar brokastīm, pirms zobu tīrīšanas vai pirms gulētiešanas. Ir pieejamas arī speciālas kastītes, kurās var salikt medikamentus visai nedēļai, lai būtu vieglāk atcerēties, vai konkrētajā dienā zāles jau iedzertas.
Reizēm pacienti izmanto arī atgādinājumus telefonā par medikamentu lietošanu. Pieejamas arī īpašas lietotnes, kas atgādina par medikamentu lietošanu. Svarīga ir arī pacientu informētība un zināšanas par savu veselības stāvokli, lai izprastu, kāpēc medikamenti ir jālieto. Ir labi, ja pacientu medikamentu lietošanai motivē arī līdzcilvēki.
Ļoti būtisks priekšnosacījums nepieciešamās terapijas nepārtrauktībai ir atbildīga attieksme pret zāļu savlaicīgu sagādi, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Tādēļ ir jāseko līdzi, lai mājās būtu visi nepieciešamie medikamenti, ko ārsts nozīmējis patstāvīgai lietošanai, kā arī nepieciešams savlaicīgi vērsties pie ārsta pēc zāļu receptēm. Mājas aptieciņā vajadzētu nodrošināt zāļu krājumu trīs mēnešu periodam.
Arī regulāras veselības pārbaudes var palīdzēt saglabāt motivāciju, saka ģimenes ārste Zane Zitmane. Piemēram, labs stimuls ir redzēt, ka cukura, holesterīna līmenis asinīs normalizējies, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un/vai lietojot medikamentus. Turklāt regulāras pārbaudes ļauj pamanīt problēmas sākotnējā stadijā, kad ārstēšana ir vienkāršāka un mazāk agresīva.
Jāatceras, ka tieši pats pacients var parūpēties par savu ķermeni. Ārsts un farmaceits var palīdzēt un ieteikt, kā to labāk darīt. Vienmēr jāatceras, ka profilakse un ārsta noteiktās terapijas ievērošana ir vienkāršāka nekā stāvoklis, kad slimība jau ielaista. Tāpēc savstarpējā komunikācija un sadarbība starp pacientu, ārstu un farmaceitu ir ļoti būtisks faktors līdzestības veicināšanā.
