Paaugstināts lipoproteīna jeb Lp(a) līmenis varētu būt aptuveni 20% jeb gandrīz 400 000 Latvijas iedzīvotāju, tāpēc Latvijā būtu svarīgi uzlabot šī sirds un asinsvadu slimību riska faktora savlaicīgu diagnostiku, uzsver biedrība "ParSirdi.lv".
Biedrība kopā ar kardiologiem vēlas pievērst uzmanību šim bieži nepamanītajam, bet būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram.
Biedrība skaidro, ka Lp(a) ir ģenētiski noteikts riska faktors, kas var būt paaugstināts jau kopš dzimšanas un saglabājas nemainīgs visas dzīves laikā. Ņemot vērā pasaules pētījumu datus, Latvijā paaugstināts lipoproteīna līmenis varētu būt apmēram 375 000 cilvēku, bet ļoti augsts un bīstams - 4% līdz 5% iedzīvotāju, aptuveni 90 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā mazāk nekā 1% iedzīvotāju jebkad ir pārbaudījuši šo veselības rādītāju, uzsver biedrībā.
Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu lipoproteīna līmeni nav pamanāmu simptomu, tāpēc vienīgais veids, kā to noteikt, ir asins analīzes. Paaugstināts lipoproteīna līmenis būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību, tostarp infarkta, insulta un aortas vārstuļa sašaurināšanās, risku.
Pēc biedrības sniegtās informācijas, uz 10 000 izmeklēto cilvēku varētu novērst apmēram 60 infarktus, 13 insultus un 26 priekšlaicīgas nāves gadījumus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs un Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis norāda, ka Lp(a) kā nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors ir iekļauts Latvijas Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā, bet savlaicīgas un pieejamas riska faktoru diagnostikas nozīme uzsvērta arī Eiropas Savienības Kardiovaskulārās veselības plānā.
Latkovskis uzsver, ka, lai gan patlaban vēl nav medikamentu tieši Lp(a) ārstēšanai, savlaicīga šī rādītāja noteikšana ļauj ārstiem efektīvāk ārstēt citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus un tādējādi mazināt iespējamās komplikācijas.
Viņš arī norāda, ka šīs analīzes jāveic tikai vienu reizi dzīvē, taču patlaban Latvijā tās nav valsts kompensētas, tāpēc būtu svarīgi domāt par to, kā veicināt Lp(a) savlaicīgu diagnostiku, gan stiprinot sabiedrības un ārstu izpratni, gan uzlabojot analīžu pieejamību.
Savukārt biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa norāda, ka Latvijā arvien vairāk tiek atpazīta Lp(a) nozīme, tomēr šo riska faktoru joprojām nedrīkst atstāt bez ievērības. Viņa uzsver, ka savlaicīga profilakse, diagnostika un riska faktoru mazināšana ir pamats, ar ko jāsāk, ja vēlas samazināt sirds slimību izraisītās sekas.
Biedrībā skaidro, ka lipoproteīna līmeni asinīs var noteikt, veicot asins analīzes. Nosūtījumu uz tām var lūgt ģimenes ārstam, taču patlaban Latvijā šī analīze pacientiem nav valsts apmaksāta.
Par paaugstinātu lipoproteīna līmeni tiek uzskatīts tāds, kas pārsniedz 50 miligramus decilitrā jeb 105 nanomolus litrā. Savukārt, ja Lp(a) līmenis ir būtiski paaugstināts - virs 150 miligramiem decilitrā jeb virs 315 nanomoliem litrā -, biedrība aicina sazināties ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistru.
Biedrība arī atsaucas uz 2025. gadā žurnālā "Atherosclerosis" publicētu starptautisku pētījumu, kurā, analizējot datus par vairāk nekā 10 000 cilvēku Lielbritānijā, secināts, ka Lp(a) noteikšana uzlabo sirds un asinsvadu slimību riska agrīnu atklāšanu un vienlaikus rada ietaupījumu veselības aprūpes budžetā.
Pētījuma dati liecina, ka apmēram 20% cilvēku pēc Lp(a) noteikšanas tika definēti kā augstāka riska pacienti, kas ļāvis sākt savlaicīgu ārstēšanu. Tāpat agrīna diagnostika palīdz novērst izmaksu ziņā smagas komplikācijas, piemēram, infarktu un insultu. Pētījuma dati arī rāda, ka Lp(a) testēšana ilgtermiņā samazina veselības aprūpes izmaksas vidēji par aptuveni 305 eiro uz vienu cilvēku populācijā.
