Ventspils

Ventspils Mūzikas vidusskolas ar akustiskās koncertzāles funkciju ēkas arhitektūra pilsētas Lielajā laukumā jau ierakstījusi vēsturiskas izmaiņas – šobrīd norit iekštelpu apdares darbi. Sākot ar jauno mācību gadu, durvis tiks atvērtas gan Ventspils mūzikas vidusskolas audzēkņiem, gan koncertzāles apmeklētājiem. Šis projekts top sadarbojoties valstij, kura veic izglītības funkcijas realizāciju, un pašvaldībai, kura savukārt veiks koncertzāles funkciju realizāciju.

Ventspilī jau vairāk nekā 17 gadu garumā tiek apgūti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts vairākās kārtās. Tā ietvaros ir izbūvēti jauni un rekonstruēti liela daļa veco un savu laiku nokalpojušo ūdensvada un kanalizācijas tīklu.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja to, ka Ventspils panākusi tādus likuma grozījumus, kas palielina pašvaldības iespējas novērst gaisa piesārņošanu un tādējādi rūpēties par saviem iedzīvotājiem.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas attīstībai un nākotnes mērķu sasniegšanai Latvijas veselības aprūpes kontekstā Ziemeļkurzemes slimnīcā kopumā investē ar Ventspils pašvaldības atbalstu saņemtos vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopējās projekta izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums ir 885 tūkstoši eiro un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas līdzfinansējums – 963 tūkstoši eiro.

Kopš 2014. gada Ventspils par vienu no prioritātēm izvirzījusi interneta un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares attīstību, kas iekļauj gan globālu, gan mazo un vidējo IKT nozares uzņēmumu piesaisti pilsētai, vienlaikus attīstot atbilstošu infrastruktūru, darba vides nodrošinājumu un cilvēkresursu sagatavošanu.

Lai izzinātu daudzveidīgo Ventspils pilsētas un novada vēsturi, ciemojoties Ventspilī, apskatāmo pieturvietu klāstā noteikti jāiekļauj Ventspils muzejs, kas apvieno četras struktūrvienības – Livonijas ordeņa pili, Piejūras brīvdabas muzeju, Herberta Dorbes memoriālo muzeju un Amatu māju. Turklāt muzejs un tā piedāvājums ir mainīgs, apmeklētājiem regulāri tiek sarūpētas interesantas novitātes.

Vasarā, kad skolēni un pedagogi devušies nelielā atpūtā, Ventspilī notiek apjomīgi būvdarbi mācību iestādēs, lai jau 1. septembrī audzēkņi un mācībspēki atgrieztos sapostās skolās.

Lai gan jaunās Mūzikas vidusskolas ēkas ar akustiskās koncertzāles funkciju durvju atvēršana paredzēta tikai nākamā gada rudenī, jau šobrīd aktīvi tiek domāts, kā ar lielisku, pašmāju un tuvāko ārvalstu auditoriju interesējošu saturu piepildīt unikālo koncertzāli.

Vārda ilgtspēja nozīme latviešu valodā būtu atvasināma no diviem vārdiem, un to varētu tulkot kā ilgi spēt kaut ko, taču biznesa vidē šā vārda izpratne ir nedaudz citādāka. Ilgtspēja biznesā balstās uz trim vaļiem: vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja.

Lai vēl efektīvāk atbalstītu augstas klases individuālo sporta veidu sportistus, ir izveidots nodibinājums Ventspils Olimpiskā vienība, kas turpina Olimpiskā centra Ventspils ietvarā uzsākto sportistu atbalsta programmu. Ventspils pašvaldība sportistu atbalsta programmai ir novirzījusi 85 tūkstošus eiro gadā. Aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas delegācijā bija 33 sportisti, no kuriem 10 bija Ventspils pilsētas atbalstītie sportisti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu darbību uzsāka 1997. gadā un Latvijas vēsturē ieies kā pirmais olimpiskais centrs. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un Ventspils pilsētas pašvaldībai.

Strūklakas ir viena no Ventspils vizītkartēm, un to dizains ir kā mākslas vides objekts, taču tās pilnā krāšņumā skatāmas tikai gada siltajos mēnešos. Kopš pagājušā gada pavasara ieviesta jauna tradīcija – Strūklaku modināšanas svētki.

Saglabājot tradicionālās vērtības: krāšņo pilsētas svētku gājienu, vakara koncertu ar Intaru Busuli Promenādē, kā arī Prāta vētras jauno programmu atskaņošanu un grandiozo salūtu, šogad pilsētas svētkos ienāk jaunas nianses – Amatnieku laukumā, vietā, kur krustojas Rožu un Marijas iela, atradīsies Rozmarijas skatuve, kuras galvenie mākslinieki būs amerikāņu grupa Deerhoof.

Aizvadītie XXVI dziesmu un XVI deju svētki ventspilniekiem bija īpaši ne tikai ar turpat sešus simtus lielu dalībnieku pulku, kas pārstāvēja 27 kolektīvus, bet arī ar iegūtajām augstajām vietām: 1. vietu sieviešu koru konkurencē ieguva Anitas Niedras un Rudītes Tālbergas vadītais koris Venda, bet vokālo jaukto ansambļu grupā ansamblis Mundus, ko arī vada minētās diriģentes, savā grupā bija otrie labākie, jauktais koris Ventspils Aigara Meri vadībā ieguva trešo vietu jaukto koru konkurencē.

Pilsētas svētki un citi ievērojamie kultūras, sporta un mākslas pasākumi vairāk vai mazāk, bet tomēr orientēti uz tūristiem un pilsētas viesiem, taču Piektdienas pastaigas pa pilsētas ielām, skvēriem un parkiem ir tieši ventspilniekiem – savējiem domāts un realizēts notikums, kas nu jau vairākus gadus norit maija pēdējā un augusta pēdējā piektdienā.

Lai gan gājieni pilsētas svētku laikā Latvijā kļuvuši jau par daudzu pilsētu tradīciju, Ventspilī tie tomēr ir mazliet atšķirīgi – interesantāki un daudzveidīgāki, jo tajos piedalās ne tikai pilsētas iestāžu, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības grupu kolektīvi, bet liela loma ir arī tehnikai. Tieši tehnikas un iekārtu eksponēšana, kas ikdienā tiek izmantota pilsētas labiekārtošanai, uzturēšanai un dažādu citu procesu nodrošināšanai, bija gājiena idejas pirmsākums.

Šogad Ventspils ziedu kompozīcijās dominē rozīgi sārtie toņi, bet jau tagad zināms, ka nākamgad valdīs persiku un lillīgas nokrāsas – mainīsies arī ziedu kārtojumu raksti, un ienāks neredzētas nianses.

Pārfrāzējot Mārtiņa Freimaņa dziesmas nosaukumu Dzīve kā košums, varam teikt, ka Ventspils ir pilsēta, kur norit koša dzīve – starp ziedu klājumiem, strūklakām, parkiem un skvēriem, pludmalēm, bērnu pilsētiņām un rotaļu laukumiem, lielisku sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru un plašu kultūras piedāvājumu. Par pilsētas vizuālo tēlu, tīrību un sakārtotību un kopējo košumu sadarbībā ar arhitektiem, ainavu arhitektiem, dārzniekiem, pilsētvides plānotājiem, dizaineriem un citu profesiju pārstāvjiem rūpējas Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde, radot arvien jaunus vides objektus, kas neatstāj vienaldzīgus ne vietējos iedzīvotājus, ne pilsētas viesus.

Ventspils ir pilsēta, kas nemitīgi aug un mainās. Un par to liecina ne tikai statistikas dati, kas atklāj, ka šajā pilsētā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir augstāks, bet bezdarba līmenis zemāks nekā vidēji Latvijā vai Kurzemē. Pilsētas izaugsme ir redzama ik uz soļa.

Ventspilī, Karlīnas ielā 38, dzīvojošajiem nereti nācās samierināties ar kaimiņu strīdiem, līdz vienā dienā tas beidzās ar ugunsgrēku, vēstīja raidījums "Degpunktā".