Kopumā Ventspilī ir 2467 ekonomiski aktīvas vienības, un šā gada jūlija vidū bezdarba līmenis Ventspilī ir noslīdējis līdz 4% no iedzīvotājiem darbspējas vecumā, kas vērtējams kā ļoti zems – faktiski vērojams darba roku trūkums. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga arī 2018. gadā pārsniedza pagājušā gada vidējo algu valstī un bija 905 eiro.
Sasniegts vēsturiski augstākais rūpnieciskās ražošanas apjoms
2018. gadā Ventspilī sasniegts vēsturiski augstākais saražotās produkcijas apjoms. Kopumā Ventspilī radīta produkcija 252 miljonu eiro vērtībā. Skatoties šos datus Latvijas kontekstā, redzams, ka Ventspils praktiski ir sasniegusi Liepājas līmeni, kas tradicionāli ir bijusi līdere saražotās produkcijas apjoma ziņā. Savukārt rēķinot saražotās produkcijas apjomu uz vienu iedzīvotāju, Ventspils ir līderpozīcijās, pārspējot Liepāju un Rīgu un tikai nedaudz atpaliekot no Valmieras, kurā lielāko produkcijas apjomu saražo AS Valmieras stikla šķiedra.
Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš norāda, ka šobrīd redzami iepriekš ieguldītā darba rezultāti. Jau 2002. gadā, kad ar Krievijas lēmumu tika pārtraukts jēlnaftas tranzīts caur Ventspili un ostas apgrozījums kritās gandrīz par 50%, pašvaldība un brīvostas pārvalde pieņēma ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas balstījās uz ražošanas industriju attīstību brīvostas teritorijā, piedāvājot komersantiem piemērotu infrastruktūru, tostarp ražošanas ēkas, kā arī iespēju izmantot speciālās ekonomiskās zonas nodokļu atvieglojumus.
Izmantojot pieejamos finanšu instrumentus, šo gadu laikā brīvostas teritorijā ir uzbūvētas deviņas ražošanas ēkas, kas piemērotas katra uzņēmuma vajadzībām. «Ražošanas ēku pieejamība ir ļoti nopietns arguments, lai investori par darbības uzsākšanas vietu izvēlētos Ventspili. Šobrīd fokusējamies uz atbalsta sniegšanu jau strādājošiem uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināties. Būvniecības stadijā ir trīs jaunas ražošanas ēkas - no tām divas tiek būvētas jau esošiem uzņēmumiem - SIA HansaMatrix Ventspils (elektronika) un AS Immer Digital (fleksiblais iepakojums), kuri kopumā plāno par 120 cilvēkiem palielināt strādājošo skaitu. Savukārt viena ēka ar potenciālām 40 darba vietām paredzēta Baltkrievijas komersantam, kurš gatavs uzsākt ražošanu Latvijā,» informē Jānis Vītoliņš. Brīvostas pārvalde iesniegusi projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā vēl trīs jaunu ražošanas ēku celtniecībai.
Inovatīvie risinājumi pilsētas izaugsmē
Ventspils kopā ar sadarbības pilsētu Valmieru ir ieguvusi tiesības piedalīties ES iniciatīvas Pilsētu inovatīvās darbības projektā Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas. Projekta vadītāja Laura Čodere skaidro: «Projekts paredz
eksperimentālā vidē identificēt un testēt dažādas inovatīvas idejas, veicinot biznesa un ekonomiskās vides attīstību Ventspilī un Valmierā. Esam vienīgie visā Baltijā, kas ieguvuši tiesības piedalīties šajā projektā, un patiesi par to lepojamies, jo kopā ar mūsu piedāvājumu atbalstītas tika tādas pilsētas kā Amsterdama, Barselona, Parīze, Sevilja, Marseļa, Brisele, Budapešta, Liona un citas. Kopumā konkursā piedalījās 184 pilsētas no 21 valsts, bet atbalstīti tika tikai 22 projektu pieteikumi.»
Jānis Vītoliņš vērš uzmanību, ka projekts tiek finansēts tieši no Eiropas Komisijas, ārpus Latvijai kopumā paredzētā ES fondu finansējuma. Kā galvenās tēmas projekta ietvarā akcentētas: inovatīvā izglītība un 21. gadsimta tehnoloģiju prasmes; jauni risinājumi darba vietu radīšanai; karjeras attīstība un talantu piesaiste. Kā sasniedzamie mērķi definēti: 80 jaunu darba vietu radīšana; 100 speciālistu piesaistīšana darbam Ventspilī; nākotnes karjeras biroja darbam Ventspilī izveide; pārkvalifikācijas programmas darbam IKT nozarē īstenošana; radošās koprades telpu izveide Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā un Zinātnes un inovāciju centrā, kā arī ārvalstu investīciju piesaiste mārketinga pasākumiem. Kā vienu no pasākumiem, kas tiek realizēts projektā, Laura Čodere atzīmē, ka šobrīd nākotnes karjeras birojā darbam Ventspilī izveidots fizisks kontaktpunkts LivinVentspils, bet 2020. gadā tiks atklāta arī mājaslapa - informācijas platforma livinventspils.lv. Kontaktpunkts livinventspils.lv galvenokārt paredzēts tiem, kuri pārceļas vai atgriežas uz dzīvi Ventspilī. Ar tā starpniecību jau divas savulaik repatriētās ģimenes - viena no Urāliem, otra no Ukrainas - apsver iespēju atgriezties Ventspilī, kur savulaik dzīvojuši viņu vecvecāki. Kontaktpunkts ir vieta, kur uzzināt visu par iespējām, lai pārcelšanās uz Ventspili būtu viegla un ērta. Šeit var uzzināt gan par darba iespējām, gan dzīvesvietu pieejamību, gan sociālajiem pakalpojumiem, izglītību un visu pārējo, ar ko nākas saskarties cilvēkiem, kuri maina dzīvesvietu.
14. jūnijā tika organizēta iedzīvotāju tikšanās, uz kuru aicināja tos, kas ir atgriezušies Ventspilī no citām Latvijas pilsētām vai ārzemēm - kopumā uz to ieradās ap 30 cilvēku. «Uzsvēršu, ka klāt bija gan Lemberga kungs, gan citi pašvaldības augstākā līmeņa vadītāji, kas deva iedzīvotājiem iespēju uzzināt viņu domas par pilsētas attīstības virzieniem, kā arī apliecināja, ka viņi visi ir ļoti gaidīti šajā pilsētā,» teic Laura Čodere.
Vaicāts, kāds bija noteicošais faktors tam, ka Ventspils kopā ar Valmieru tomēr iekļuva šajā projektā, jo konkurence par finansējuma saņemšanu tiešām bija ievērojama, Jānis Vītoliņš skaidro: «Mēs bijām vienīgie no Baltijas valstīm, kas uzdrošinājās startēt tik nozīmīgā konkursā - mēģinājām atkārtoti, jo pirmajā uzsaukumā mūsu projekts tika noraidīts. Analizējām iemeslus un pilnveidojām projektu, iekļaujot tajā arī sadarbību ar abu pilsētu augstskolām un tehnikumiem, jo projekta galvenais mērķis ir darbaspēka piesaiste un jaunu darba vietu radīšana, izmantojot inovatīvu pieeju izglītībā no sākumskolas līdz pat augstskolai un pārkvalifikācijai. Mūsu centieni un neatlaidība ir devuši labus rezultātus, kopā piesaistot finansējumu piecu miljonu eiro apmērā.»
Biznesa atbalsta centrs - atbalsts uzņēmējiem
Pagājušajā gadā Ventspilī tika atklāts Biznesa atbalsta centrs, kurā iespējams ne tikai saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar uzņēmējdarbību, bet arī brīvi pieejamas koprades telpas, biroji IKT nozares uzņēmumiem un apmācību cikli darbinieku pārkvalifikācijai. Jānis Vītoliņš: «Biznesa atbalsta centra izveidošanu pašvaldība iniciēja, lai gan jaunie, gan esošie uzņēmumi Ventspilī varētu augt un attīstīties - lai būtu pieejama darbam piemērota vide, kurā attīstās radošas idejas un realizējas izvirzītie mērķi, lai grūtības nesagādātu atbilstoši kvalificētu darbinieku piesaiste. Zināmā mērā var saskatīt līdzības ar biznesa inkubatoriem, ko Latvijas pilsētās ir izveidojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, taču mēs strādājam daudz plašāk.» Šobrīd Ventspils Biznesa atbalsta centrs kļuvis par projekta Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas sadarbības partneri. Viena no projekta aktivitātēm ir darbaspēka pārkvalifikācija, jo strauji augošajiem uzņēmumiem nepieciešami atbilstoši sagatavoti darbinieki. Tas attiecas gan uz brīvostas pārvaldes teritorijā izvietotajiem esošajiem un potenciālajiem ražošanas uzņēmumiem, gan strauji augošo IKT nozari. «Sadarbībā ar uzņēmumiem apzinām cilvēkus, kurus varētu interesēt tā vai cita darbības sfēra, motivējam viņus un veicam apmācību dažādās nozarēs. Darbinieku pārkvalifikāciju veicam ļoti pārdomāti un saskaņā ar konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Piemēram, šomēnes realizējām Java Script React programmēšanas valodas apmācību, kurā piedalījās 15 cilvēku. Vērtēsim rezultātus un piedāvāsim šiem cilvēkiem arī tālāku izglītību IKT nozarē,» stāsta Biznesa atbalsta centra vadītāja Ilze Valdmane.
Jāpiebilst, ka atbilstošu darbinieku piesaisti un pārkvalifikāciju iepriekšminētajā projektā Biznesa atbalsta centrs nodrošina ne tikai jaunajiem, bet arī jau esošajiem Ventspils uzņēmumiem.
Vienlaikus ar darbaspēka jautājumiem Biznesa atbalsta centrs ieplānojis arī apmācību ciklu uzņēmējiem par dažādām tēmām, tostarp riska kapitāla piesaistei, par eksportu, par digitālo mārketingu un citām tēmām, piesaistot augstas klases ekspertus.