Pērn Ventspils muzejs ne tikai sekmīgi nokārtoja akreditāciju, kas ikvienam muzejam jāveic reizi piecos gados, bet arī ieguva ļoti cienījamu statusu – vienīgais reģionālais muzejs Kurzemē, kas ir apliecinājums muzeju darbinieku profesionalitātei un ieguldītajam darbam kultūrvēsturisku vērtību apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā.
Prieks un lepnums
Ventspils muzejs apvieno četras struktūrvienības - Livonijas ordeņa pili, Piejūras brīvdabas muzeju, Herberta Dorbes memoriālo muzeju un Amatu māju. Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre neslēpj prieku un lepnumu par godpilno statusu - tas ir muzeja darbinieku ieguldītā darba rezultāts. Viņa saredz vairākas Ventspils muzeja kā reģiona līdera perspektīvas. Pirmkārt, Ventspils muzeja reģionālās aktivitātes teritoriāli paredz aptvert pamatā Ziemeļkurzemi - Ventspils pilsētu, Ventspils novadu un Dundagas novadu, atsevišķos darbības aspektos (arheoloģijas jomā) arī plašākas Kurzemes teritorijas, ietverot Viduskurzemi. Ventspils muzejs minētajās teritorijās var nodrošināt lielākās daļas Nacionālā muzeja krājuma un citu muzejisko priekšmetu konservācijas un restaurācijas iespējas, ņemot vērā muzejā jau pastāvošo ārpus Rīgas esošajiem muzejiem ļoti spēcīgo restaurācijas kadru un tehnisko iespēju (restaurācijas aprīkojums) potenciālu, kurš būtiski pieaugs pēc Piejūras brīvdabas muzeja multifunkcionālās ēkas plašo restaurācijas darbnīcu izbūves un iekārtošanas.
Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures izpēte
Otrkārt, reģionālā muzeja statusā Ventspils muzejs plāno aktivizēt Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures izpēti, atjaunojot vairākas jomas, kas šobrīd ir mazāk aktīvas (konferences, pētnieciskie granti u.c.). Kopš 2001. gada Ventspils muzejs ir organizējis četras Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturei veltītas starptautiskas zinātniskas konferences, atbalstījis hercogistes vēstures izpēti Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta ietvaros (atbalsts konkrētiem pētniekiem grantu veidā, granti studentu maģistra un promocijas darbiem, atbalsts monogrāfiju izdošanā, pieci rakstu krājumi, kuros ietvertas zinātniski pētnieciskas publikācijas par hercogistes vēstures tēmām u.c.).
Arheoloģisko izrakumu nozīme
Treškārt, Ventspils muzejs plāno nodrošināt metodoloģisku, pētniecisku un praktisku atbalstu Kurzemes (pamatā Ziemeļkurzemes) arheoloģiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā, sadarbojoties ar Kultūras mantojuma pārvaldes reģionālo nodaļu un citiem Kurzemes muzejiem. To nodrošina līdzšinējā muzeja darbība, esošais un potenciālais kadru piesaistījums, līdz šim veiksmīgi realizētie projekti. Piemēram, Ventspils muzejs ir vienīgais, kas pēdējo 20 gadu laikā spējis nodrošināt 12 arheoloģiskās izpētes ekspedīcijas Ventspils novadā (9) un pilsētā (3), pateicoties Ventspils muzeja arheoloģiskās apzināšanas aktivitātēm, no atradējiem Ventspils muzejā nonācis senākais droši datētais cilvēka darinātais priekšmets Latvijā (Zaņas t.s. Lingbi cirvis, ap 10 500-10 000 gadu pirms mūsu ēras), lielākais droši zināmais romiešu monētu kopatradums (Virgas depozīts, 2.-3. gs., 70 monētu) un citi atradumi. Muzejs plāno turpināt arheoloģiskās izpētes aktivitātes, izskatīt iespēju muzejā izveidot Arheoloģijas nodaļu, kā arī piedāvāt arheoloģiskās uzraudzības darbu centralizētu nodrošinājumu (maksas pakalpojums) Latvijas rietumu daļā. «Piemēram, šobrīd arheologa, profesora Armanda Vijupa vadībā Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes studenti veic arheoloģiskus izrakumus Tārgalē pie Grīžu akmens (saukts par Velna beņķi), lai meklētu pierādījumus tam, ka tur, iespējams, reiz bijusi kulta vieta,» stāsta S. Ūdre. Arheoloģiskā izpēte turpināsies līdz jūlija beigām, un tālākā notikumu virzība atkarīga no tās laikā gūtajiem rezultātiem. Šobrīd akmens tuvumā atrastas divas saktas un gredzens, kuri tiks restaurēti un pētīti. Pirmās atziņas - saktas un gredzens izgatavoti apmēram 17. gadsimtā.
Izcili darbinieki
«Armands Vijupa kungs ir ļoti zinošs arheologs, un mums ir patiess prieks, ka viņš ir no mūsu muzeja komandas,» uzsver S. Ūdre. Augstas raudzes profesionāļi, nenoliedzami, ir arī citi muzeja darbinieki, piemēram, 50 darba gadus Ventspils muzejam veltījusi muzeja vadošā pētniece Ingrīda Štrumfa, kas šogad svin savu 80 gadu jubileju. Par viņas mūža darbu var dēvēt izdevumu Ventspils grāmata, kas ļauj sekot līdzi Ventspils pilsētas rašanās un attīstības līkločiem, ļauj iegūt priekšstatu par ventiņu dzīvi, ēkām, ielām un notikumiem līdz pat Pirmajam pasaules karam. Grāmatā apkopoti gan atmiņu stāsti, gan vērtīgākais, kas glabājies muzeja arhīvā. Ventspils grāmata ir vairāk nekā 350 lapaspušu bieza, ar krāsainām ilustrācijām, fotogrāfijām un senām pastkartēm. Ventspils muzeja vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga stāsta, ka top manuskripts arī grāmatas otrajai daļai, kur skatīta Ventspils vēsture starpkaru periodā. Kad grāmata ieraudzīs dienas gaismu, vēl nav zināms. Taču jau šobrīd paveikto atzinīgi novērtējusi arī Ventspils pilsētas dome, pasniedzot I. Štrumfai Atzinības rakstu, cildinot viņas mūža ieguldījumu vēstures pētniecībā un Ventspils muzeja attīstībā. Taču šī nav vienīgā balva un pateicība - arī pilsētas iedzīvotāji pētniecei ir piešķīruši Pilsētas balvu un Lielo balvu (jau kopš 2000. gada Ventspils pilsētas dome ik gadu Pilsētas svētkos sveic un apbalvo tos Ventspils iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri ir veicinājuši pilsētas attīstību un nesuši Ventspils vārdu Latvijā un pasaulē, iedzīvotāji balso par pieteiktajiem pretendentiem). «Man šķiet, ka Ventspilī ir ļoti maz cilvēku, kas nezina, kas ir Ingrīda Štrumfa, viņas vārds un paveiktais izskanējis arī ārpus pilsētas robežām. Kultūrkapitāla fonds viņai ir piešķīris mūža stipendiju,» piebilst S. Lindenberga.
Jaunākā izstāde
• Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pils izstāžu zālē līdz 20. oktobrim ir apskatāma izstāde Ceļā. V doroge.
On the Road. Tajā aplūkojami ceļojuma tērpi, dokumenti un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, Ribinskas (Krievija) muzeja un Ventspils muzeja krājuma.
• Izstāde, kuras pamatu veido Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas eksponāti, veltīta 115. gadadienai kopš Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1904. gadā. Dzelzceļa līnija tika izbūvēta, lai veidotu Ventspils ostu par modernu Krievijas lauksaimniecības produktu eksporta vietu. Uzplaukuma periods gan bija ļoti īss, tikai desmit gadi - līdz Pirmajam pasaules karam.
• Izstādē eksponēti vairāk nekā 70 ceļojuma tērpu no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, kā arī bagātīgs daudzums īpašu ceļojuma aksesuāru. Senākais izstādē redzamais ceļojuma tērps ir no 1870. gada - tā ir vilnas auduma ketaveja, bet jaunākais - tērps pastaigām pludmalē ar zīda auklu apdari no 1916. gada.
• Izstādi bagātina arī Ventspils muzeja krājuma priekšmeti - ceļojuma somas un sakvojāži, kā arī vizuāli informatīvais materiāls - Ventspils dzelzceļa stacijas attēli un ceļojuma dokumenti. Vizuāli informatīvo sadaļu papildina materiāli no Ribinskas muzeja (Krievija). Izstādes ievadu veido virtuāla mūsdienu ceļotāja dienasgrāmata, kas tapusi 2018. gada augustā, pārvarot attālumu no Ventspils līdz Ribinskai.
• Dinamiskā karte, kas redzama izstādes telpā, ir nosacīts 1909. gada dzelzceļa līnijas Maskava-Ventspils-Ribinska kartes attēlojums.
• Izstāde ir sava veida simbolisks apzīmējums cilvēka dzīves gājumam, ceļošanas kultūrai un visam kopīgajam, kas vieno ceļotājus - zinātkārei, dzīvespriekam un tolerancei.