Veselīgs dzīvesveids – ventspilnieka dzīves filozofija

VESELĪBAI, IZTURĪBAI UN MOŽAM GARAM ir radīta infrastruktūra, ko pilsētnieki ar prieku izmanto © Publicitātes foto

Viena no Ventspils pašvaldības Sporta pārvaldes prioritātēm ir iedzīvotāju iesaistīšana sportiskajās aktivitātēs, veicinot veselīga dzīvesveida īstenošanu nevis kampaņās, bet gan iesakņojot to pārliecībā visa mūža garumā. «Mēs cenšamies motivēt cilvēkus un radīt apstākļus, lai veselīgs dzīvesveids kļūtu par ventspilnieku dzīves filozofiju,» teic Sporta pārvaldes vadītāja Daina Paipala.

Ventspils aktīvās atpūtas infrastruktūra, kas izveidota tuvu mājām - parkos, skvēros un ēku iekšpagalmos, ir brīvi pieejama katram iedzīvotājam, sākot no mazuļiem, līdz pat senioriem. Piemēram, bērnu pilsētiņās abos Ventas krastos rotaļu iekārtas ne tikai izklaidē, bet arī attīsta bērna fiziskās spējas. Jāpiebilst, ka rotaļu laukumu iekārtas ir paredzētas dažādām vecuma grupām un nebūt neaprobežojas tikai ar slīdkalniņiem vai rāpšanās režģiem. Arī dzīvojamo māju iekšpagalmos, pludmalē, skeitparkā, ielu vingrošanas stadionā kopā savu fizisko sagatavotību var uzlabot kā bērni, tā pieaugušie, bet papildu fizisko slodzi var gūt desmit vietās uzstādītajos āra trenažieros. Daina Paipala novērojusi, ka iedzīvotāji izveidoto aktīvās atpūtas infrastruktūru vērtē atzinīgi. Lai mazos ventspilniekus jau kopš pirmajiem soļiem radinātu pie sportiskajām aktivitātēm, pie visām pirmsskolas izglītības iestādēm izveidoti mini stadioni. Sakārtotas ir skolu sporta zāles, sporta laukumi, un bērni un jaunieši droši var izmantot arī Olimpiskā centra Ventspils sporta bāzes.

Lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, nodarbojoties ar sporta aktivitātēm, pašvaldība katru gadu piešķir dotāciju pilsētas sporta bāzu uzturēšanai, lai ikvienam, kurš vēlas, būtu iespēja bez maksas sportot pilsētas stadionā, futbola laukumos, BMX trasē un skeitparkā. Tāpat iedzīvotājiem bez maksas pieejami četri brīvpieejas pludmales laukumi un pludmales volejbola stadions. Ierīkojot brīvpieejas laukumus, par populāru aktīvās atpūtas veidu pilsētā ir kļuvis pludmales volejbols, liela interese ir par iespēju trenēties ielu vingrošanas stadionā.

Treniņi vairāk nekā 30 sporta veidos

Ventspils pilsētas sporta skolā Spars īsteno sporta izglītību 10 dažādās programmās, ko kopumā apmeklē ap 1100 bērnu. Liela loma pilsētas sporta dzīvē ir arī sporta klubiem - Ventspilī darbojas 34 sporta klubi - no tiem 21 klubu finansiāli atbalsta pašvaldība. Kopumā ik gadu ap 900 tūkstošus eiro klubu darbībai piešķir pašvaldība, jo nodarbībām klubos ir paredzēts vecāku līdzfinansējums, taču to apmēru būtiski samazina pašvaldības sniegtais atbalsts. Daina Paipala informē, ka sporta skolā, kā arī jau pieminētajos brīvās pieejas sporta un aktīvās atpūtas objektos aktivitātes tiek apmaksātas no pašvaldības budžeta.

Veselīgo pašvaldību programmas dalībniece

Ventspils ir viena no Veselīgo pašvaldību programmas dalībniecēm - tas ir tikai likumsakarīgi, jo jau iepriekš paveiktais darbs aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūras radīšanā ir jāpiepilda ar saturu. «Esot veselīgo pašvaldību vidū, mums ir iespēja piesaistīt finansējumu bērnu un senioru aktivitāšu organizēšanai. Labs sadarbības partneris mums ir pilsētas bibliotēka, kas uzņemas veikt izglītojošo projekta sadaļu, piedāvājot iedzīvotājiem dažādas lekcijas un informatīvos materiālus. Projektā ir arī iesaistīta Ventspils pilsētas poliklīnika, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca un Izglītības pārvalde. Divas reizes gadā organizējam veselības nedēļas, kuru ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties nūjošanā, peldēšanā, vingrošanā, skriešanā vai gluži vienkāršās pastaigās, lai vēlāk tas viņiem kļūtu par ikdienas sastāvdaļu. Lai pasākumos piedalīties varētu arī tie, kuriem aktīvi sportot liedz veselības stāvoklis, sporta pasākumos organizējam arī kultūras programmu - tas ir veids, kā motivēt cilvēkus iziet ārpus mājas, socializēties un integrēties sabiedrībā, jo arī tas ir veselīga dzīvesveida veicināšanas elements. Priecājamies, ka mūsu centieniem ir acīmredzami rezultāti - uz ielām, parkos un skvēros arvien vairāk redzami cilvēki, kuru diena sākas vai noslēdzas ar skrējienu, pastaigu, velobraucienu vai vingrošanu,» stāsta Daina Paipala.

Aktīvi izmantota tiek arī astoņus kilometrus garā veselības taka apkārt Būšnieku ezeram - tā apmeklētājus saista ne tikai organizēto pasākumu laikā un brīvdienās, bet arī darbdienu vakaros, kur ventspilnieki relaksējas pēc garas darbdienas. Veselības taka kalpo gan skrējējiem, gan nūjotājiem, gan pastaigu cienītājiem, gan velobraucējiem. Turklāt 10 vietās takas garumā iekārtoti arī vingrošanas stendi ar īsu pamācību, kā veikt vingrojumus. Savukārt putnu vērotājiem pieejama 185 m gara laipa un platforma uz ezera.

Apskatot Ventspili kopumā ar tās parkiem, skvēriem, pludmali, Ventas upi un Būšnieku ezeru pilsētas pievārtē, kā arī pašvaldības ieguldīto darbu un naudu objektu labiekārtošanā un pilnveidošanā, var teikt, ka pilsētā valda visi veselīga dzīvesveida priekšnoteikumi - atliek vien izmantot dabas un cilvēku sagādātos resursus.

Augstu sasniegumu sports

Sporta infrastruktūras pilnveidošanā un attīstībā nozīmīga vieta ir Olimpiskajam centram Ventspils kā pirmajam un plašākajam sporta kompleksam Latvijā, kas visus šos gadus ir paplašinājies un saglabājis lielākā un pieredzes bagātākā olimpiskā centra statusu un izceļas citu pilsētu vidū ar sporta bāzu kompaktumu un piemērotību daudzpusīgiem sporta veidiem.

Atgādināsim, ka Olimpiskais centrs Ventspils ir pirmais olimpiskais centrs Latvijā - tas dibināts 1994. gadā. Savukārt pirmā Olimpiskā centra Ventspils ietvaros uzbūvētā ēka ir basketbola halle ar 3000 skatītāju vietām, kā arī cīņas sporta zāle, telpas boksam, vingrošanas zāle, atlētikas un aerobikas zāles. Vēlāk tapa stadions ar futbola laukumu un vieglatlētikas sektoriem, ledus halle un vieglatlētikas manēža, četri tenisa laukumi un cita veida sporta infrastruktūra, kas kalpo ne tikai profesionāliem sportistiem, bet arī tautas sporta veicināšanai. Pārvaldes vadītāja atzīst, ka laika gaitā pie lielas noslodzes objekti nolietojas un ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi to atjaunošanā. Pirms pāris gadiem atjaunota ir arī basketbola halle, kas tagad atkal ir viena no labākajām un modernākajām basketbola hallēm valstī. Ir noslēgusies arī tenisa kortu rekonstrukcija. Vienlaikus šā gada janvārī oficiāli ekspluatācijā ir nodota BMX trase telpās pie 2. vidusskolas, kas BMX braucējiem nodrošinās pilnvērtīgus treniņus visa gada garumā, kā arī raisīs starptautisku interesi treniņnometņu un sacensību norisei.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu augstas klases sportistu gatavošanos un dalību starptautiskās sacensībās, tajā skaitā olimpiskajās spēlēs, un sasniegtu augstus rezultātus, Ventspilī ir ieviesta augstas klases sportistu atbalsta programma. Šo programmu vada nodibinājums Ventspils olimpiskā vienība. Pašvaldības finansiālais atbalsts ir vērsts uz augstu panākumu sportu, ļaujot palielināt finansējumu vairāk nekā 30 sportistiem, kuri uzrādījuši augstus rezultātus. Tas ir likumsakarīgi - jo lielāks atbalsts ir sportistam, jo kvalitatīvāk un labāk viņš var trenēties, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai arī sacensībās būtu labi rezultāti.

«Lepojamies ar mūsu svarcēlāju panākumiem, kuri pasaules mēroga sacensībās treneru Eduarda Andruškēviča un Viktora Ščerbatiha vadībā sasnieguši izcilus panākumus. Rebeka Koha kļuvusi par divkārtēju Eiropas pieaugušo čempionāta uzvarētāju un divkārtēju pasaules čempionātu bronzas medaļnieci, Ritvars Suharevs izcīnījis bronzas medaļu Eiropas čempionātā. Savukārt Artūrs Plēsnieks izcīnīja 4. vietu pasaules čempionātā un mazo sudraba medaļu grūšanā, bet Vadims Koževņikovs pasaules čempionātā izcīnīja mazo bronzas medaļu grūšanā. Otro vietu Eiropas U17 čempionātā izcīnīja Daniela Ivanova. Es varu tikai apbrīnot sportistu un treneru disciplinētību, mērķtiecību un neatlaidību, kāda tiek ieguldīta treniņu procesā un vainagojas ar augstiem rezultātiem.

Šobrīd visa uzmanība tiek vērsta uz gatavošanos olimpiskajām spēlēm Tokijā. Ļoti ceram, ka tām kvalificēsies vismaz trīs no Ventspils svarcēlājiem,» lepnumu par sportistiem un izcilajiem treneriem neslēpj Daina Paipala.

Latvijā

Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, ziņo Labklājības ministrija.

Svarīgākais