Platforma eksakto zinātņu popularizēšanai – zinātnes un inovāciju centrs

Jau 2021. gadā zinātkārajiem apmeklētājiem plānots nodot zinātnes un inovāciju centru Ventspilī, Rūpniecības ielā 2. Lietuvas arhitektu projektētā ēka ar kopējo platību 6000 kvadrātmetru vairākos līmeņos būs vēl viens arhitektūras paraugs mūsdienīgā un augošā pilsētā, kas kalpos gan kā eksakto zinātņu popularizēšanas platforma vietējiem un visas Latvijas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, gan pilsētai piesaistīs tūrisma plūsmu ne tikai vasarā, bet visa gada garumā.

Centrs, kas izglīto, motivē un izklaidē

Ventspilī, nu jau var teikt topošais, jo iepirkuma konkurss ir noslēdzies un sākusies pretendentu izvērtēšana, centrs būs viens no četriem Latvijā ieplānotajiem zinātnes un inovāciju centriem. Katrs no centriem specializēsies kādā no eksakto zinātņu jomām. Ventspils orientēsies uz digitālajām tehnoloģijām, dabas un inženierzinātnēm, taču visu zinātnes centru saturs cits citu papildinās, piedāvājot daudzpusīgu zināšanu klāstu, atšķirīgus eksponātus un izteiksmes veidus. Ventspils Komunālās pārvaldes projekta vadītāja Una Libkovska skaidro: «Ventspils par vienu no galvenajām prioritātēm savā attīstībā ir izvēlējusies IKT jomu, kas ir plaša un daudzpusīga nozare ar lieliskām attīstības perspektīvām. Jau vairākus gadus pilsēta sekmīgi īsteno izstrādāto IKT nozares stratēģiju - pilsētā arvien vairāk uzņēmumu strādā ar digitālajām tehnoloģijām. Likumsakarīgi, ka strauji augošais uzņēmumu skaits prasa atbilstošus nozares speciālistus. Turklāt, vērojot uzņēmumu un pilsētas attīstības tendences, skaidri nolasāms vēstījums, ka tuvākajā nākotnē digitalizācija ieņems arvien nozīmīgāku vietu ikviena uzņēmuma attīstībā. Lai radītu interesi par IKT nozari, kā arī sniegtu iespēju bērniem un jauniešiem iepazīties un izmēģināt spēkus mūsdienu tehnoloģiju lietošanā ne tikai izklaidei, bet arī pievienotās vērtības radīšanā, Ventspils Digitālais centrs piedāvā dažāda līmeņa izglītošanās programmas bērniem un jauniešiem - kopumā tās apmeklē ap 800 interesentu. Taču ar to ir par maz, tāpēc arī topošā zinātnes un inovāciju centra saturā galvenais akcents ir likts uz IKT nozari. Kompleksa pieeja mudinās jauniešus iedziļināties tehnoloģijās un to sniegtajās iespējās, motivējot tos veidot karjeru, kas saistīta ar eksaktajām zinātnēm. Tāpat kā kultūras, mākslas, mūzikas un sporta, sabiedrībai ir vajadzīga arī digitālā izglītība!»

Centrs piedāvās matemātikas, ģeogrāfijas, sporta un mazajiem bērniem paredzētas programmas, kas izkārtotas tematiskajās galerijās ar savā ziņā unikāliem eksponātiem, norisināsies zinātnes šovi, tiks organizētas konferences, mācību programmas - faktiski aptverts ir viss spektrs, lai veicinātu izpratni par eksakto zinātņu lomu tautsaimniecības attīstībā un katra indivīda personīgajā izaugsmē. Būtiski, ka eksponāti nav domāti apskatei, bet gan lietošanai un praktiskajiem eksperimentiem - to moto ir: dari pats, mēģini pats, tausti pats. Centra satura izstrādē iesaistīti ne tikai ventspilnieki, bet arī sadarbības partneri no Norvēģijas un Polijas, kā arī notikušas sarunas ar Nīderlandes ražotājiem, kuri gatavi izstrādāt mūsdienu tehnoloģiju iekārtas un eksponātus, kam jābūt atraktīviem, saistošiem un ar skaidri saprotamu iegūto rezultātu ļoti dažādās jomās.

Ieguvums visai Latvijai

Centrs kalpos kā laba laika pavadīšanas vieta ģimenēm ar bērniem, jo piedāvātās iespējas būs interesantas ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī vecākiem.

Centra materiāli tehniskā bāze - laboratorijas un zinātņu galerijas, kā to nodēvējuši projekta attīstītāji, būs piemērotas arī obligātā mācību satura apguvei. Piemēram, fizikas, matemātikas, datorzinību un citu stundu praktiskās nodarbības varēs novadīt jaunajā centrā, sniedzot skolēniem ne tikai teorētiskās zināšanas, bet atbilstoši kompetencēs balstītās izglītības vadlīnijām, iegūt arī praktisko pieredzi, kas padziļina izpratni par procesiem.

Libkovska vēsta, ka attīstītajās pasaules valstīs līdzīgi centri tiek atbalstīti caur izglītības programmām ar ievērojamu valsts finansiālo atbalstu. Diemžēl Latvijā valsts līmenī šādas prakses nav, tāpēc centra pilnvērtīgai uzturēšanai ir jārod papildu finansējums. «Mums ir jācenšas pārliecināt ministrijas un to vadītāji, ka eksakto zinātņu attīstība ir valsts ekonomiskās izaugsmes pamats, ko apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas un arī citu ministriju izstrādātie plānošanas dokumenti, kā arī šī joma kā viena no prioritātēm ierakstīta Nacionālajā attīstības plānā. Tāpēc tikai likumsakarīgs solis no ierēdņu puses būtu finansējuma paredzēšana zinātnes un inovāciju centru attīstībai.»

Pagaidām ventspilnieki nav izvēlējušies nosaukumu jaunajam zinātnes un inovāciju centram - idejas ir, kā arī izsludināta sabiedriskā apspriešana, bet gala lēmums nav pieņemts. Tāpēc katrs, kam ir unikāla ideja, tiek aicināts to vēstīt projekta attīstītājiem.

Izglītības sinerģija ar uzņēmējdarbību

Apmēram 2000 kvadrātmetru no kopējās centra platības paredzēts jaunajiem uzņēmējiem - tiks izveidots ITK un radošo industriju biroju komplekss. Tie būs mūsdienīgi, atbilstoši potenciālo nomnieku izteiktajām vēlmēm un vajadzībām aprīkoti biroji. Projekta vadītāja ir gandarīta, ka vienā ēkā cita citu papildinās gan izglītība, gan izklaide, gan uzņēmējdarbība.

Ielas jau uzbūvētas

Lietuviešu arhitekta A. Ambrasa biroja Audrius Ambrasas architects projektētā ēka atradīsies Rūpniecības ielā 2 pie tilta pār Ventu. Tādējādi savdabīgā ēka kalpos arī kā arhitektonisks pilsētas akcents un mainīs pilsētas ainavu, kas paveras, iebraucot pilsētā no Rīgas puses. Gatavojoties zinātnes un inovāciju centra būvniecībai, ventspilnieki jau laikus ir izbūvējuši nepieciešamo teritorijas infrastruktūru, tostarp uzbūvētas divas jaunas ielas, kas kalpos gan būvniecības procesu nodrošināšanai, gan vēlāk centra ērtai pieejamībai.

Jūlija vidū ir noslēdzies būvniecības iepirkuma konkurss, un šobrīd norit to izskatīšana. Tādējādi būvdarbi varēs sākties jau šogad. Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2021. gadā. Tā kopējās plānotās izmaksas ir 22 miljoni eiro, no tiem būvniecībai paredzēti 17 miljoni, bet satura izveidošanai pieci miljoni eiro. ERAF līdzfinansējums attiecīgajā programmā paredzēts 85% apmērā no būvniecības attiecināmajām izmaksām, kā arī paredzēts valsts un pašvaldības finansējums. Savukārt satura izstrādei tiks piesaistīti citi finanšu resursi un ES atbalsta programmas, tostarp pārrobežu projekti.