Ar krāšņu un augstvērtīgu koncertu 25. jūlijā svinīgi tika atklāta Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka. Koncertā varēja baudīt Raimonda Paula, Raimonda Tigula un Noras Ikstenas daiļradi, kā arī Intara Busuļa dziedājumu un Ivetas Apkalnas priekšnesumu uz jaunajām ērģelēm. Vairāk par jauno ēku un tās iespējām stāsta Ventspils komunālās pārvaldes vadītājs Andris Kausenieks.
- Par Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija projektu ir lauzts daudz šķēpu, bet ventspilnieki nav padevušies, un projekts ir nodots ekspluatācijā. Zināms, ka ēkā ir integrētas vairākas mūsdienu tehnoloģijas, kas Latvijā līdz šim nav bijušas, tāpēc šo namu savā ziņā var nosaukt par unikālu.
- Jā, projekta īstenošanas laikā esam saskārušies ar daudziem mākslīgi radītiem šķēršļiem, taču mums ir izdevies ēku pabeigt augstā kvalitātē un nodot ekspluatācijā 5. jūlijā. Ēka no inženiertehniskā viedokļa ir sarežģīta būve - tajā integrētas 13 tā dēvētās gudrās tehnoloģijas. Rezultātā esam ieguvuši namu ar izcilu akustiku, lieliskiem energoefektivitātes rādītājiem un sabalansētu iekštelpu mikroklimatu. Ēkā ir koncertzāle ar 600 sēdvietām, no tām 460 izvietojas parterā, bet 140 balkonā. Nepieciešamības gadījumā apmeklētājiem varam atvēlēt arī koristu balkonu ar apmēram 80 sēdvietām. Skatuve veidota no 26 atsevišķi paceļamām platformām, kas dod iespēju variēt. Projektā izmantots arī daudz citu mūsdienīgu risinājumu, kas šo ēku padara par ievērības cienīgu arī no inženiertehniskā viedokļa.
Mūzikas skola un koncertzāle, kaut arī atrodas vienā ēkā, var funkcionēt, viena otrai netraucējot. Piebildīšu, ka divas trešdaļas no ēkas aizņem mūzikas skola, kurā mācās ap 500 audzēkņu.
- Ko nozīmē energoefektīva māja Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija funkciju projekta ietvarā?
- Par energoefektīvām ēkām tiek uzskatīti projekti, kuros 1 m2 apsildei gada griezumā ir nepieciešami mazāk par 40 kW siltumenerģijas. Paskaidrošu, ka arī tas ir ļoti zems siltuma enerģijas patēriņš, jo daudzdzīvokļu namos vidējais siltumenerģijas patēriņš ir no 110 līdz 150 kW gadā. Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija projekta plānotais siltumenerģijas patēriņš ir 25 kW vienam kvadrātmetram gadā.
To nodrošina vairākas mūsdienīgas tehnoloģijas. Kā dažas no tām varu pieminēt: projektā ir izmantoti ģeotermālie pāļi, kas nepieciešamības gadījumā strādā kā siltuma vai aukstuma vadītāji. Ir izbūvētas piecas gaisa ņemšanas vietas - katrai no tām ir 100 metru gari gaisa tuneļi, kas izbūvēti dziļi zemē, kur cauru gadu ir konstanta temperatūra - + 6 grādi. Līdz ar to varam gan dzesēt gaisu, gan atvēsināt, neizmantojot citus resursus. Ēka ir pieslēgta arī centralizētajai apkures sistēmai, bet tā ir nepieciešama tikai tad, ja gudrās tehnoloģijas nespēj nodrošināt komfortablu siltuma režīmu.
- Sabiedriskajās ēkās bieži vien pieklibo gaisa apmaiņas sistēma. Vai arī šajā jomā ir gudrās tehnoloģijas?
- Jā, mēs lepojamies, ka ir uzbūvēta gaisa apmaiņas sistēma, kas nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo mikroklimatu katrā telpā. Ēkā ir uzstādīti 76 devēji, kuri reaģē uz CO2 īpatsvaru telpā - līdzko CO2 sasniedz zināmu līmeni, automātiski ieslēdzas vai pastiprina darbu attiecīgā ventilēšanas iekārta. Tas nozīmē, ka telpa netiek vēdināta bez vajadzības, bet nodrošina optimālu gaisa sastāvu konkrētajā situācijā. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi gan mūzikas skolas audzēkņiem un pedagogiem, gan koncertzāles māksliniekiem un apmeklētājiem. Piebildīšu, ka katrā mūzikas skolas klasē ir uzstādīti tablo ar gaisa temperatūras, CO2 un mitruma rādījumiem reālajā laikā. Šādai sistēmai vajadzētu būt ikvienā birojā, skolā un sabiedriskā vietā, lai cilvēki justos moži un neslimotu.
- Jūs jau pieminējāt izcilu akustiku. Pēc kādiem raksturlielumiem par to var spriest, un kas apstiprina, ka jaunajā koncertzālē tā ir augstā līmenī?
- Akustika ir vēl viena lieta, kas koncertzāli Latvija padara par ievērības cienīgu. Vidēji koncertzālēs skaņas reverberācijas laiks ir 1,5 sekundes. Jaunajā koncertzālē sasniegts lielisks akustiskais rezultāts, jo šeit skaņas reverberācijas laiks ir divas sekundes. Lai zālē kvalitatīvi varētu norisināties dažāda rakstura koncerti, ir uzstādīti akustiskie aizkari, kas var noslāpēt skaņu līdz 1,4 sekundēm. Faktisko situāciju koncertzālē ir novērtējuši akustikas speciālisti, tostarp no Somijas, kā arī pasaulslavenās kompānijas Millers BB eksperti no Vācijas.
Gribu piebilst, ka par akustiku ir domāts ne tikai koncertzālē, bet arī mūzikas skolas klašu telpās - lai pasniedzēji un audzēkņi ilgstošos mēģinājumos justos labi, ir uzstādīti akustiskie aizkari, kas samazina reverberācijas laiku. Klašu telpu sienas un durvis ir skaņas necaurlaidīgas - caur stikla sienu no gaiteņa varam redzēt, ka audzēknis spēlē vienu vai otru instrumentu, bet skaņu nedzird. Lai to nodrošinātu, ir izmantotas mūsdienīgas tehnoloģijas un materiāli, tostarp izveidoti elastīgi betona pārrāvumi gaiteņa grīdām. Tas nodrošina, ka klasē nebūs pat nojaušami arī gājēju soļi.
- Absolūti lielāko ēkas daļu aizņem Ventspils Mūzikas vidusskola. Kas mainīsies tās audzēkņiem, pametot vecās ēkas un pārceļoties uz jaunajām telpām?
- Var teikt, ka mūzikas skolas pedagogiem un audzēkņiem būs pozitīvas pārmaiņas, kas ievērojami atvieglos viņu ikdienu. Ventspils mūzikas skolā kopumā mācās ap 500 bērnu, no tiem 115 Mūzikas vidusskolā, kas nozīmē, ka visa viņu diena paiet šajā skolā, jo arī vispārizglītojošās mācību programmas tiek īstenotas šeit. Līdz šim Ventspils mūzikas skola izmantoja telpas sešās dažādās ēkās un mācību process bija saraustīts - no vienas ēkas uz citu bija spiesti doties gan audzēkņi, gan pasniedzēji. Jaunajā skolā ar visu nepieciešamo aprīkotas ir 100 mācību klases, kā arī iekārtota mūsdienīga ierakstu studija. Lēšam, ka līdz ar jaunajām telpām Ventspils Mūzikas vidusskola varēs uzņemt ne tikai Ventspils bērnus un jauniešus, bet, attīstot arī dienesta viesnīcu, Mūzikas vidusskola kļūs pieejama jauniešiem no visas Kurzemes. Noteikti tiks atvērtas arī jaunas mācību programmas un stiprinātas esošās, piemēram, tagad varēs apmācīt arī ērģelniekus.
- Šķiet, tieši ērģeles ir šī projekta viskošākā oga!
- Jā, ērģeles gan koncertzālei, gan mūzikas skolai dod ievērojamu pienesumu. Ērģeles ar vairāk nekā 3000 stabuļu ir tapušas pasaulslavenā Filipa Klaisa darbnīcā, bet to izgatavošanu konsultējusi mūsu ērģelniece Iveta Apkalna. Māksliniece ērģeles jau ir izmēģinājusi un atzīst, ka Ventspilī tās skan vēl labāk nekā līdzvērtīgas ērģeles Elbas koncertzālē Hamburgā.
Arī ērģeļu kontekstā vēlos atzīmēt mūsdienu tehnoloģiju klātbūtni - ērģeles ir būvētas tradicionālās ērģeļbūves ietvaros, taču papildinātas ar digitāliem risinājumiem. Ja baznīcās ērģelnieku redzēt nevaram, tad šeit rasts risinājums, lai apmeklētājs ne tikai varētu dzirdēt, bet arī redzēt ērģelnieku. Ērģeļu konsoli var novietot uz skatuves, un pie tās atrodas ērģelnieks, taču skaņa līdz ērģeļu stabulēm, liekot tām atvērties, nonāk digitālā formā.
- Vēl viens unikāls objekts ir pasaulē lielākās klavieres. Pastāstiet par tām nezinātājiem.
- Pasaulē lielākās klavieres ir piecus metrus augstas, un piecmetrīgās klavieru stīgas novietotas perpendikulāri. Klavieres izgatavojis latviešu izcelsmes klaviermeistars Dāvids Kļaviņš, kurš dzīvo un strādā Ungārijā. Pasaulē ir vēl divas līdzīgas, bet tomēr mazākas klavieres - abas no tām atrodas Vācijas koncertzālēs. Līdzīgi kā ērģelēs, arī klavierēs ir apvienota tradicionālā klavierbūves tehnoloģija ar digitālām iespējām. Signālu, kas liek kustēties taustiņiem un āmuriņiem sist pa stīgām, var atsūtīt pat no Amerikas. Mūziķi ir ļoti pozitīvi novērtējuši jauno klavieru skanējumu - tas ir piesātināts un spēcīgs.