Recepte

Vienkārša variācija par smalku ēdienu. Receptes iesaka restorāna HE’s šefpavārs Henrihs Erhards.

Redz, senos laikos fokača esot bijusi vienkāršu itāļu zvejnieku dienišķā maizīte, izcepta saulē uz klinšu bluķiem, pavardā vai uz atklātas uguns. Kad pasaule sāka iepazīt picu, parastā rauga maize ar dažādu pildījumu vai bez tā tika iecelta picas vecmāmiņas godā. Mūsdienās fokačas galvenās sastāvdaļas – kviešu milti, raugs, ūdens un sāls joprojām tās pašas, taču maizes forma un tai pievienotie produkti un garšaugi ļaujas variācijām. Recepti iesaka restorāna Vincents konditore Ilze Ermansone.

Nu kas gan var būt lieliskāks par divu stihiju apvainojumu – silts, krēmīgs šokolādes krēms kūkas apvalkā un auksts saldējums – mmmm... Fondantu baudot, katra diena pārvēršas par maziem svētkiem! Tikai: lai grēcīgi gardais deserts tiešām radītu svētku sajūtu, ir jāprot to pareizi izcept. Par ideālu fondantu var runāt vien tad, kad, no krāsns izņemtam un ar dakšiņu pārdurtam, no viduča ārā līst silta šokolādes masa...

...mīksti karamilizēti, dabīgi saldi sīpoli garšas niansēm piesātinātā buljonā, mazliet mikla, tomēr tikko jaušami kraukšķīga bagete un kārtīgi nogatavināts cietais siers, kas nu burbuļo šķīvī kā vesels lavas ezers... Verdošais šķidrums, pie lūpām likts, mazliet dedzina muti, tomēr ar izsmalcinātu vieglumu aiziet tālāk, un paliek bauda un sāta sajūta. Tādi tie ēdieni ar francisko izcelsmi ir: ikdienišķas sastāvdaļas, viegla, vienkārša, bet samērā ilga un nesteidzīga gatavošana, bet galarezultāts fantastisks! Protams, ar pusceptiem sīpoliem, nekur liekamu buljonu un lētu sieru ne to vien iespējams sabojāt! Recepti piedāvā restorāna Vincents pavārs Oskars Sprukts.

Visā pasaulē kā izsmalcinātu gardēžu delikatese un īsts afrodiziaks tiek uzskatīti gliemežu ikri, gliemežu pastēte, no gliemežiem gatavo šašliku, desas, omletes, tos vāra zupās, pasniedz kopā ar garšaugiem. Šodien daudzu Eiropas valstu nacionālās virtuves vairs nav iedomājamas bez daudzveidīgiem ēdieniem, kas gatavoti no ēdamajiem gliemežiem. Kaut lēni, tomēr gliemeži ienāk arī latviešu ēdienkartē.

Cepumiem macarons nav nekādas saistības ar makaroniem, taču ar Franciju gan, jo tie tāpat kā krusāni ir franču konditorejas lepnums. Un ne tikai tur, bet daudzviet pasaulē un arī Latvijā pamazām sāk iepazīt krāsainos macaronus.

Tiramisu vislabāk baudīt aizvērtām acīm! Jau pirmo deserta karoti ēdot, šķitīs, ka sāk augt balti, pūkaini spārniņi – kā eņģelim. Vēl viena karote gaisīgā, pieneņpūkai līdzīgā kāruma, un droša pārliecība, ka sēdi uz mākoņa un traucies tuvāk debesīm – raižu un kreņķu par ikdienas problēmām nav, par liekām kalorijām arī nedomājam! Recepti iesaka itāļu restorāna Fellini vecākais pavārs Edmunds Strods.

Bran­gām pus­die­nām vai sā­tī­gām va­ka­ri­ņām vi­sai kup­lai ēdā­ju sai­mei – pie­tiks vis­iem, bet vai kas pa­liks pār­i? Diez vai!

Kār­di­nošs pie­dā­vā­jums tiem, kas skai­ta ka­lo­ri­jas un cen­šas ēst ve­se­lī­gi – te ga­ļu pat ar ugu­ni ne­sa­mek­lēt!

Mūs­die­nās ēdie­nu pa­ga­ta­vo­ša­nas vei­du iz­vē­le ir sa­lī­dzi­no­ši pla­ša. Ru­nā­jot par sau­tē­ju­miem vai sa­ce­pu­miem, ga­ta­vo­jam tos elek­tris­kās vai gā­zes plīts ce­peš­krās­nī, ar mal­ku ku­ri­nā­mas krāsns ce­peš­krās­nī, mikro­viļ­ņu krās­nī vai uz gri­la, bet ag­rāk šā­du ēdie­nu ga­ta­vo­ja gal­ve­no­kārt mā­la vai ču­gu­na po­dā un tā bi­ja vie­nī­gā ie­spē­ja tikt pie kar­stas un gar­das ēd­ma­ņas. Arī šo­dien jā­at­zīst – po­di­ņā ga­ta­vots ēdiens ir īpa­ši aro­mā­tisks un su­līgs. Un vēl – po­dā pa­ga­ta­vo­tas mal­tī­tes bau­dī­ša­na vien­mēr aso­ci­ējas ar iz­teik­tu ģi­me­nis­ku­mu, jo kad gan vēl ģi­me­nei sa­nākt vien­ko­pus, ja ne pie gal­da!

Sa­stāv­da­ļas: 3 no­ga­ta­vo­ju­šās hur­mas, 350 ml 35% sal­dā krē­ju­ma, 3 ēdam­ka­ro­tes auzu pār­slu, 2 ēdam­ka­ro­tes man­de­ļu pār­slu, 6 tēj­ka­ro­tes vīn­ogu deg­vī­na, 3 tēj­ka­ro­tes brū­nā cu­ku­ra, 2 tēj­ka­ro­tes šķid­ra me­dus, ce­tur­tda­ļa tēj­ka­ro­tes jū­ras sāls.

Sākot no 1. februāra, pretsāpju un pretiekaisuma gēli, kas satur ketoprofēnu, būs recepšu zāles. Šāds lēmums pieņemts, lai novērstu ādas reakcijas, kas var rasties, ultravioletam starojumam (saules gaismai un starojumam solārijā) pakļaujot ādas apvidus, uz kuriem uzklāti ketoprofēna gēli.