Ja pirms dažiem gadiem par pašmāju smagā roka grupu «The Factor» varēja tikai labdabīgi pasmaidīt, tad šo gadu gaitā tā ir kļuvusi par vērā ņemamu komandu, kas sevi labi pierādījusi gan Latvijā, gan aiz tās robežām.
Kad pašmāju blekmetāla komandas albums «Pagātnes raktuves» tika iesniegts vērtēšanai uz Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu, tas kaut kā negāja pie sirds – šķita, kas gan tur īpašs?! Taču atliek šo blici redzēt un dzirdēt «dzīvajā» (it īpaši spilgta uzstāšanās bija festivālā «Klang!»), lai domas radikāli mainītos, un šo albumu paklausītos it kā no pavisam cita skatupunkta.
Latvju «underground» aktīvs darbonis Juris Simanovičs savā muzikālajā darbībā visvairāk atpazīstams pēc grupas «Bērnības milicija», taču viņa vārds saistāms arī ar virkni citu komandu, tostarp «Ēnu kaleidoskops», «Mazie smirdīgie kociņi» un citas. Šis albums ar vinila plates fragmentu (īstu!) uz tā ir otrais Jura solokarjerā, pieejams ierobežotā tirāžā, taču sameklējams arī digitālā formātā.
Doro jeb Doroteja Peša. Redzot šīs «metāla lēdijas» fotogrāfijas 80. gadu vidū daudzu smagās mūzikas cienītāju sirdis sažņaudzās gluži tāpat kā šobrīd meituki uzlūko Džastinu Bīberu vai tolaik Silvestru Stalloni.
Amerikāņu “r&b” superzvaigznes Beijonsas (vai Bejonsē?) jaunais studijas albums, kuru dzimtās zemes topos uzreiz varēja zemāk par pirmo vietu nemeklēt – tas tāpat bija skaidrs, jo par Nr.1 kļuvuši visi seši viņas albumi, līdz ar to kādreizējā grupas “Destiny’s Child” līdere ierakstījusies Amerikas mūzikas industrijas rekordu grāmatā.
Pēc pludmales festivāla „Summer Sound” vēl lielākai interesei pie mums vajadzētu būt par grupu „Okean Elzy”, kas Liepājā tika izvirzīti par vieniem no „hedlaineriem” - starp citu, gluži pelnīti, jo grupa ir ļoti laba.
80. gadu sākumā izveidotās vācu «smagākā gala» brigādes ir aplam dzīvelīgas – joprojām pastāv gan «thrash metal» blices «Kreator» un «Sodom», joprojām dvašo arī virkne citu ekstremālu grupu, tostarp 1984. gadā izveidotā «speed/power metal» apvienība «Rage», kas nesen izdevusi savu 23. (!) studijas albumu.
Latvju progresīvā roka grupa «Holy Lamb» dzīvo savā mūzikā un arī savā pasaulē, tāpēc nav brīnums, ka par to plašākai auditorijai par to pie mums ir maz zināma. Nepelnīti – šī grupa pastāv jau no 1991. gada (sākotnēji gan tā spēlēja tolaik modē esošo «thrash metal») un izdevusi jau četrus albumus, no kuriem trīs starptautiskos leiblos.
Savulaik populārās latvju poproka grupas “Gain Fast” daiļradē beidzies ieilgušais pārtraukums un izdots trešais studijas albums, kurā apkopotas pēdējos divos gados radītās dziesmas.
Savulaik šovos “OKartes skatuve” un arī “Saimnieks meklē sievu” iepazītais Mārtiņš Jātnieks prezentējis savu pirmo solo albumu, kas ieturēts modernizētā kantri stilā. Ja kāds atminas “okartistu” šovā izskanējušo dziesmiņu “Balle Baložos”, tad vidēji tāds ir arī viss šis ripulis.
Jau septītā Latvijas pankroka un hārdkora stilu pārstāvju izlase, kuru, tāpat kā iepriekšējās, kopā lipinājis grupas „Inokentijs Mārpls” līderis Dambis. “Šī izlašu sērija ir sākta veidot 2002. gadā. Kopš iepriekšējās izlases izdošanas 2013. gadā bija sakrājies pietiekami daudz materiāla jaunajai izlasei,” tā Dambis. Sakrājies nudien daudz – izlasē apkopotas 30 dziesmas, un lielākā daļa no tām ierakstītas pēdējos trīs gados.
Divdesmit gadi pagājuši, kopš pašmāju “death’n’roll“ celmlauži “Sanctimony” kāpa uz skatuves ar savu pirmo “pagan/death metal“ programmu “When The Sun Was God”.
Zviedru poproka duets “Roxette” uz skatuves ir jau trīs gadu desmitus, taču visu laiku šķiet, ka viņi dziedāšanai ir metuši mieru vai arī to tūlīt darīs. Nekā, atkal izdots jauns studijas albums! Pēc skaita tas ir desmitais.
Kādreizējai somu gotiskā un simfoniskā metāla grupas «Nightwish» vokālistei Tarjai Turunenai ar saviem bijušajiem kolēģiem laikam ir neoficiāla neklātienes sacensība albumu izdošanā: tā kā «Nightwish» ar holandieti Floru Jansenu pie mikrofona pērn martā izdeva studijas albumu «Endless Forms Most Beautiful», tad bija skaidrs, ka arī Tarjas jaunais darbs vairs nav aiz kalniem, jo pēdējos gados viņa izdevusi tikai koncertniekus «Beauty And The Beat» (2014) un «Luna Park Ride» (2015).
«Getlemans Pistols» ir britu pilsētā Līdsā 2003. gadā izveidota «rokgrupa, kas spēlē rokmūziku» - tā vismaz viņi paši sevi piesaka sociālajos tīklos, toties mūzikas kritiķi viņu stila definēšanai lieto terminus «hard & stoner rock». No pašas pirmās dienas grupā ir vokālists/ģitārists Džeimss Atkinsons, taču apskatnieka uzmanību šī blice izpelnījās ar otru ģitāristu – tas ir slavenais Bils Stīrs, kurš bija slaveno «grindcore» pionieru «Napalm Death» rindās šī stila klasikas, albumu «Scum» (1987) un «From Enslavement To Obliteration» (1988) ierakstu laikā, bet pēc tam kopā ar vokālistu Džefu Volkeru un bundzinieku Kenu Ouenu izveidoja ne mazāk slaveno «Carcass».
60 gadus vecais itāļu rokblūza izpildītājs Dzukero jeb Cukero (ej nu saproti, kā pareizi izrunāt šo pseidonīmu...) ar koncertiem arī Latvijā viesojies vismaz trīs reizes, bet varbūt pat biežāk, amplitūdā no «Arēnas Rīga» līdz pat Ventspilij 2013. gadā.
Festivāls «Positivus» jau klauvē pie durvīm – tas notiks no 15. - 17. jūlijam. Par otrās dienas galvenās skatuves «headlaineriem» piesolīti franču elektronisti «M83», kuru kompozīcijas iekļautas veselas čupas jauniešu auditorijai paredzēto blokbāsteru skaņu celiņos, tāpēc nav brīnums, ka savulaik viņi nominēti «Grammy» balvai.
Angļu progresīvā roka supergrupa «Frost*» ar tās izveidotāju un līderi Džemu Godfriju priekšgalā albumus izdod reti, toties, kad izdod, tad pamatīgus. Lai gan šis projekts ar pārtraukumiem pastāv no 2004. gada, «Falling Satellites» ir tikai trešais studijas CD grupas pastāvēšanas vēsturē.
1993. gadā izveidoto pašmāju «doom metal» kulta grupu «Heaven Grey» dažādas traģēdijas un likstas ir vajājušas teju vai ar «līvu» cienīgu vērienu, taču šī komanda vienmēr spējusi piecelties un doties tālāk.
Industriālā šokroka meistars Robs Zombijs uz skatuves ir jau vairāk nekā 30 gadus – savulaik viņam bija gluži laba grupa «White Zombie», bet 90. gadu beigās šaušalīgi bārdainais un matainais vokālists uzsāka solokarjeru. Pēdējā laikā viņš ar mūziku gan apietas maķenīt nevērīgāk, jo Robs ir diezgan pieprasīts šausmu filmu režisors un arī aktieris.