RECENZIJA: NickCave - "Skeleton Tree"

Šoceturtdien, 22. septembrī, savu 59. dzimšanas dienu atzīmēs austrāliešu rokmūziķis Niks Keivs (starp citu, piektdien tematisko pasākumu šīs jubilejas sakarā savās telpās rīko „Nabaklab”), bet te mūsu priekšā Nika un viņa grupas “The Bad Seeds” sešpadsmitais studijas ieraksts, kuru labi raksturo tā vāciņš – piķa melns, ar senā kompjūterdrukā veiktu uzrakstu uz tā.

Lai gan Keivs oficiāli nav izziņojis, par ko ir šis albums, to viegli var nojaust pēc kompozīciju tekstiem - nokrītot no kādas klints Braitonā, pērn jūlijā bojā gāja mūziķa 15 gadus vecais dēls Artūrs. Šo traģisko notikumu Keivs tad arī izsāpējis savā jaunajā garadarbā (pirmās dziesmu skices gan it kā tika radītas vēl pirms dēla nāves, taču darba gaitā tās acīmredzami pielabotas) - ar skaļām frāzēm nemētājoties, bet muzikāli definējot savas izjūtas pēc zaudējuma. Ieraksts fiksēts arī jaunzēlandiešu režisora Endrjū Dominika dokumentālajā filmā “One More Time With Feeling”. Šo filmu redzējušie stāsta, ka tā, komplektā ar drūmo albuma saturu, uzbur visai biedējošas ainas par Keiva pašreizējo psiholoģisko stāvokli, kā arī viņa nākotnes perspektīvām mūzikā. “Viss vairs nekad nebūs normāli, bet tas ir normāli,” kādā intervijā prātojis Keivs. Astoņas kompozīcijas nedaudz pavērs priekškaru šī mūziķa izjūtām un ļaus kaut aptuveni nojaust, cik tas ir “normāli”.

PAR.Ļoti hipnotisks un suģestējošs albums, kas nemanāmi ievelk Nika Keiva pasaulē un liek aizdomāties par eksistenciālām lietām. Tiesa, lielās devās to klausīties nevajadzētu - var netīšām pārvilkt pāri melnu deķi arī savam garastāvoklim, taču novērtēt to kā augstas raudzes mākslinieciskās izpausmes formu gan derētu jebkuram mūzikas mīļotājam.Lai arī albums ir specifisks, ar ambientām un elektroniskām noskaņām, mūzikas kritiķi to novērtējuši ļoti atzinīgi. Piemēram, “Metacritic” (šī interneta vietne izvelk vidējovērtējumu no simts dažādām recenzijām) rangā “Skeleton Tree” saņēmis 93 no 100 punktiem, kas ir superaugsts rādītājs. Albums nudien ir vērtīgs, tomēr apskatnieka vērtējumā labākā dziesma ir “Distant Sky”, kurai šīs zemes noskaņas piešķir dāņu dziedātāja Else Torpa. Taču “Jesus Alone” arī ir superīga - tā īsumā raksturo visu šo disku.

PRET.Pagrūti un brīžiem pat neiespējami ir “iebraukt” Nika Keiva domu apcirkņos. Arī viņa dziedājums, tas ir, pantiņu skaitīšana drūmā un rāmā balsī vēlmi klausīties šīs kompozīcijas vēl un vēl neveicina. Lai cik tas ciniski izklausītos, bet - Nikam Keivam ir bēdas, tas ir saprotams, bet tas nenozīmē, ka līdzās viņam obligāti par pienākumu skumt tiek uzdots arī visai muzikālajai pasaulei. Negribu un neklausos.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.