RECENZIJA: Britney Spears - "Glory"

Par popprincesi savulaik dēvētajai Britnijai Spīrsai ir jau 34 gadi, un viņa izdevusi pēc skaita devīto studijas albumu, kurš joprojām spēj radīt interesi, tik augstās vietās topos un gūt labas kritiķu atsauksmes – ņemot vērā valdošos likumus komercmūzikas pasaulē, kur ir pārpārēm viendienīšu, šis vien ir cienījams sasniegums.

Jāatgādina, ka Britnijas pirmo albumu «Baby One More Time» (1999) un «Oops!... I Did It Again» (2000) izdošanas laikā Britnijai bija tikai 18 - 19 gadi. Jau kopš tiem laikiem viņu pēc katra albuma mēģināts «norakstīt», taču nekas nesanāk - Britnija ir izrādījusies trakoti dzīvelīga! No topu viedokļa raugoties, ar «Glory» viss ir kārtībā - otrā vieta Britu salās, trešā - Amerikā. Starp citu, no visiem deviņiem Britnijas albumiem viņas dzimtajā Amerikā seši bijuši Nr.1, viens - Nr.2 un tikai iepriekšējais disks «Britney Jean» (2013) palika uzreiz aiz labāko trijnieka. «Glory» standarta versijā iekļauts ducis dziesmu, «deluxe» versijā - 17. Pie tām strādājuši divi desmiti producentu, bet kopējais ierakstā iesaistīto cilvēku skaits (producenti, viesmuzikanti, fona vokālisti, vokāla inženieri un to asistenti, programmētāji, miksētāji un citi studijas darbinieki utt.) ir ap 80. Ja pieskaitītu dažādus dvieļu padevējus un picu iznēsātājus, tad droši vien sanāktu, ka pie «Glory» savu roku tieši vai netieši pielikuši latvju mazpilsētas iedzīvotāju skaita cienīgs ļaužu pūlis... ««Glory» ir mans jaunais albums un manas jaunās ēras sākums,» tā Britnija. ««Glory» ir jaunas atgriešanās albums, šoreiz uz visiem laikiem,» piebalso respektablais «Billboard».

PAR. Ļoti simpātisks albums. Ja iepriekšējais ripulis bija izteikts «dance-pop», tad ar šo darbu Britnija pierāda, ka beidzot ir izaugusi - diezgan avangardisks pops, kuram ir piebērtas dažādu citu stilu garšvielas. Jānodala abas versijas: standarta variantā ir lielāks stilu mikslis, savukārt pieci «deluxe» versijā iekļautie gabali ir «spīrsiskāki», tostarp franciskais «Coupure Electrique». Labākās dziesmas tomēr šķiet tās, kurās «vecā» Britnija organiski papildināta ar «jauno» Britniju, piemēram, enerģiskajā klubu hitā «Clumsy» ar koķeto «oops!» trumpī, kā arī popsīgajās «Love Me Down» un «Hard To Forget Ya» vai bonusam pievienotajās «Better» un «Liar». Izskatās (un izklausās), ka mēs par Britniju vēl dzirdēsim.

PRET. Ar pirmo noklausīšanās reizi pie Britnijas «jaunās ēras» pierast ir pagrūti. Pats spilgtākais tās piemērs ir albumu ievadošā «Invitation», kas sākotnēji liek neizpratnē paraustīt plecus, bet ar laiku «pielec». Līdzīgi ir ar «Do You Wanna Come Over?» (atsauces uz Kailiju Minogu) un «Private Show» (it kā Kristīna Agilera būtu sadomājusi dziedāt Dafijas balsī), kā arī vēl vairākām dziesmām, tostarp pirmo singlu «Make Me...» (kopdarbs ar kaliforniešu reperi G-Eazy). Neviennozīmīgi vērtējams darbs.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».