Zviedru vintāžas stila hārdroku ar «stoner metal» piešprici izpildošā grupa «Spiritual Beggars» piesaista jau ar savu sastāvu: kādreizējais grupu «Carnage» un «Carcass», tagadējais «Arch Enemy» ģitārists Maikls Emots, «Arch Enemy» un «Mercyful Fate» basģitārists Šerlī D’Andželo, bijušais «Opeth» un «Candlemass» taustiņnieks Pērs Vībergs, savulaik «Shining» un joprojām «Grand Magus» un «Firebird» rindās bungojošais Ludvigs Vits, kādreiz «Firewind» un «Majestic» dziedājušais grieķu izcelsmes vokālists Apollo Papatanasio – zvaigžņota publika!
Šo brigādi 90. gadu vidū izveidoja tieši Emots, kurš bija mazliet noguris no rakņāšanās pa iekšām un citām brutalitātēm dziesmu tekstos «Carcass» izpildījumā, un sagribēja uzspēlēt 70. gadu hārdroku. Arī pēc melodiskās smagmetāla grupas «Arch Enemy» izveidošanas Emots paralēli turpināja darboties «Spiritual Beggars», turklāt šī grupa ne uz brīdi tā arī nav ņēmusi lielāku pauzi. «Sunrise To Sundown» ir grupas devītais studijas disks, ieturēts tajā pat garā. Pēdējās piecgades vienīgā novitāte ir jaunais vokālists, kurš stājies Jannes Kristofersona vietā - šis vīrs beigu galā deva priekšroku dziedāšanai «Grand Magus» sastāvā.
PAR. Ja iesākumā «Spiritual Beggars» spēlēja kaut ko uz «Black Sabbath» pusi, tad pēdējos albumos tuvākas līdzības velkamas ar «Deep Purple» - laikam jau «lordisko» taustiņinstrumentu dēļ. Vokālista balss tembrs atgādina Roniju Džeimsu Dio - arī tas dod papildus punktus «Spiritual Beggars» popularitātes reitingā. Labākās dziesmas - «What Doesn’t Kill You» un «Sunrise To Sundown», kā arī eksplozīvā «Dark Light Child», kurā ieskanas pat psihedēliski motīvi. Skan nudien kā 70. gadu smagā roka albumi!
PRET. Skaļi vārdi, kusla mūzika. «Dzīvajā» grupa skanot un izskatoties ievērojami labāk - droši vien, ka tā arī ir, bet pēc šajā albumā iekļautā skaņu materiāla par to grūti spriest. Kāpēc tāds ģitārmonstrs kā Emots joprojām spokojas ar šo itin viduvējo blici, arī grūti saprast.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».