RECENZIJA: Carnifex - "Slow Death"
Amerikāņu ekstremālās smagmūzikas komandas «Carnifex» sestais studijas albums Amerikā atkal iekļuvis Top 100 tāpat kā tā priekštecis «Die Without Hope» (2014) – šāda stila mūzikai tas ir panākums.
Jā, kāda tad stila? Praktiski visos informācijas avotos «Carnifex» tiek piedēvēts «deathcore», bet interneta vietne Metal-archives kā tuvākos kaliforniešu līdziniekus min nesen aprakstītos «Whitechapel», kam nu galīgi negribētos piekrist - blice pēc visiem parametriem atbilst «death metal» kategorijai. Dažu dziesmu uzbūvē ieskanas kaut kas no «Morbid Angel», teksti ir gana negatīvi, grupas stilizētā nosaukuma rakstība atgādina «Obituary», savos koncertus viņus par iesildītājiem pēdējos pāris gados ne velti izvēlējušies «Cannibal Corpse» utt. Labi, droši vien citiem labāk zināms, lai būtu «deathcore»... «Carnifex» ir no Sandjēgo, dibināta 2005. gadā, bet 2012. gadā uz kādu laiciņu bija pamirusi. No sākotnējā sastāva joprojām ierindā ir brutālvokālists Skots Aiens Luiss un bundzinieks Šons Kamerons, nedaudz jaunāka iesaukuma ir ritma ģitārists un piebrēcējs (tas ir, fona vokālists) Korijs Ārfords un basists Freds Kalderons, savukārt soloģitārists Džordans Lokrijs grupai pievienojās pēc tās atjaunošanās. Šī albuma producenti ir brits Miks Kennijs un amerikānis Džeisons Sjūkofs, kuriem ir diezgan liela pieredze ar šādiem darbiem, savukārt skaņu materiālu miksējis Marks Luiss - viņa kontā ir sadarbība arī ar tādiem šī žanra smagsvariem kā «Chimaira», «Coal Chamber», «Whitechapel» un «Trivium»
PAR. Skarbi, patiesi un no sirds, «nāvinieciņiem» patiks. Turklāt ne tikai viņiem, jo «Carnifex» savu skanējumu nedaudz modernizējuši, līdz ar to brīžiem nelielās devās var manīt arī kaut ko no elektronikas un melodiskuma. «Slow Death» nav tikai prasta slānīšana no sērijas «jo ātrāk un smagāk, jo labāk», te ir pamatīgi piestrādāts pie skanējuma. Labākās - eleganti «death-melodiskā» dziesma «Six Feet Closer To Hell» un absolūtais niknums noslēdzošajā «Servants To the Horde».
PRET. Derētu vairāk izdomas, citādi «Carnifex» pazudīs daudzgalvainajā «desu» spēlējošo grupu pūznī. Ir vairāki gabali, kas liek žāvājoties tikai pabrīnīties par Luisa balss saišu noturību un Kamerona bungu klapēšanas ātrumu, bet neko vairāk.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».