Situācija ar jauno pedagogu atalgojumu var atšķirties pat vienas skolas iekšienē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pašvaldības beidzot ir saņēmušas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gandrīz 50 miljonus eiro pedagogu darba samaksai par šā mācību gada pirmajiem diviem mēnešiem. Viedokļi par jauno algu modeli ir atšķirīgi: no mērena apmierinājuma līdz sašutumam, jo ieguvumu nav.
Valdība 30. septembrī beidzot apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto mērķdotācijas sadales plānu šā gada četriem mēnešiem. Tiek solīts, ka šīs nedēļas sākumā nauda sasniegs pašvaldības. Pagājušās nedēļas nogalē vairākums vietvaru gan īsti vēl nezināja pateikt, kādas būs summas, ko saņems pedagogi, jo tām pieejami tikai provizoriskie skaitļi.
Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem noteikumiem par mērķdotācijas sadali pašvaldībām to izglītības iestādēm 2016./2017.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem atbilstoši skolēnu skaitam šī gada 1.septembrī.
Pedagogu atalgojuma pieaugumu turpmākajos gados varēs noteikt vien pēc skolu tīkla optimizācijas, atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Otrdien Rīgas dome (RD) atbalstīja pašvaldības vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu atalgojuma modeli, kurā Rīgas mācību iestādēm paredzēts atšķirīgs skolēnu un skolotāju attiecības koeficients no citām Latvijas pilsētu skolām.
Rīgas dome otrdien, 30.augustā, vērsīsies Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu algu modeli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" teica domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).
Par spīti sociālo partneru iebildumiem, jaunais pedagogu algu modelis stāsies spēkā no 1. septembra, – nolemts valdības sēdē. Arī nauda reformas īstenošanai būs: par to rasta vienošanās ar koalīcijas partijām, apliecināja premjers Māris Kučinskis, kurš šo lēmumu nosauca par ļoti svarīgu soli.
Šodien valdībā pieņemtais lēmums par pedagogu atalgojuma modeli bija pirmais, bet ārkārtīgi svarīgs solis, pēc Ministru kabineta sēdes medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets šodien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, šomēnes apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.
Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.
Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.
Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.
Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.
Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.
Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!