PEDAGOGU ALGAS: Arī ieguvējiem ir savi zaudētāji

© f64

Deviņas pašvaldības saņems mazāku mērķdotāciju nekā iepriekš, bet visdāsnāko finansējumu iegūst Viesītes un Lielvārdes novadi, attiecīgi – par 30% un 25% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Zaudētājos iekļuvuši Babītes, Cēsu, Ludzas, Saulkrastu, Rucavas, Vārkavas, Preiļu, Vecpiebalgas un Pārgaujas novadi. (Nozares arodbiedrības rīcībā gan ir citi dati, proti, ieguvējas būs tikai astoņas pašvaldības.) IZM Izglītības departamenta vietniece Līga Buceniece preses konferencē norādīja, ka caurmērā pašvaldību ieguvums būs 5-10%, arī tur, kur ir kritums, tas rēķināms aptuveni šādu skaitļu robežās, tikai viena vietvara saņems par 15% mazāk. Taču konkrētus skaitļus - gan par likmēm, gan algām - ministrija vēl nav gatava nosaukt, tie varētu būt pēc nedēļas, kad visas pašvaldības iesūtīs tarifikāciju. Vēl IZM kā paraugu, kur ideāli optimizēts skolu tīkls, nosauca Bauskas novadu. «Tādu gribam piedāvāt visām pašvaldībām, jo šobrīd šis modelis tiešām ir racionāls. Ja tāds būtu arī citur, mēs varēsim neskatīties, kā ir Igaunijā, jo arī mēs par 40 stundām nedēļā varēsim mēnesī nopelnīt 1000 eiro,» teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Bauskas novada domes pārstāve Ieva Šomina apliecināja, ka jau šogad sperts viens no soļiem skolu tīkla sakārtošanā, proti, slēgta Mežotnes internātvidusskola. 10. klases netika atvērtas arī Īslīces un Uzvaras vidusskolās, un no 2018. gada tās pārtaps par pamatskolām. Optimizācijas plāns paredzot arī daļu nelielo pamatskolu pārveidi par sākumskolām, piemēram, Ozolaines, kurā šobrīd ir aptuveni 70 audzēkņu.

Par ieguvēju nosauktā Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs savu veiksmes stāstu pamatoja ar to, ka pašvaldībā ir tikai divas vispārizglītojošās skolas - Viesītes vidusskola un Rites pamatskola. Skolēnu skaits tajās esot stabils: vidusskolā mācās ap 300 skolēnu, pamatskolā - ap 50. Taču apgalvot, ka neviens pedagogs nav zaudētājs, nevarot. Trim skolotājiem, kam ir tikai stundas, alga ir sarukusi, apstiprināja Viesītes vidusskolas direktors Aldis Baldunčiks. Jā, ir arī ieguvēji (plus 60-70 eiro, lielākoties gan 20 eiro robežās), īpaši tie, kam ir audzināšanā klase, metodiskais darbs, integrētie skolēni.

Starp zaudētājiem minētais Ludzas novads apstiprināja: jā, situācija ir krietni sliktāka nekā iepriekš. «Mums novadā bija noteikts, ka par 21 stundu skolotājs saņēma 500 eiro, un tagad, kad likme ir 30 stundu, skaidrs, ka daudzi ir mīnusos,» skaidroja Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne. Turklāt novadā kopumā ir par 33 skolēniem mazāk nekā pērn. Tas viss īpaši atsaucies uz trim vismazākajām skolām (49-80 bērnu), kur algas nokritušās par 30-60 eiro.



Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais