Reformu rezultātā labāko Rīgas ģimnāziju pedagogiem samazinās algas

Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem jaunais algu modelis nenāks ar pozitīvām pārmaiņām. Daudziem darba samaksa kritīsies, arī valsts ģimnāzijās strādājošajiem. Ir skolotāji, kas savos maciņos izjutīs pat vairāk nekā 100 eiro robu. Patiesībā – ne tikai Rīga, bet kopumā 111 pašvaldības būs zaudētājas, liecina izglītības nozares arodbiedrībai pieejamā informācija.

Par satraucošo situāciju jau pirms mēneša trauksmi cēla Rīgas domes vadība, uzsverot, ka «līderu pedagogiem algas samazināsies par 100 eiro mēnesī».

Rīga: ieguvums vien daži eiro

Tika norādīts arī, ka jaunajā modelī ir iekļauts punkts, kas paredz, ka Rīgā skolēnu un skolotāju attiecības koeficients ir 16,5:1, bet citās lielajās skolās 15,5:1, tāpēc katrs bērns, kurš apmeklēs skolu jebkurā citā lielajā pilsētā, no valsts saņems finansējumu 72 eiro mēnesī, kamēr Rīgā tie būs 68 eiro. Šobrīd gan konkrētas summas, cik un kāpēc katrs pedagogs ieguvis vai zaudējis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments vēl nesniedz, skaidrojot, ka informācija vēl tiekot apkopota. Mērķdotācija ir saņemta, bet tā vēl tiek pārdalīta (šogad to iespējams darīt 10% robežās). Pilnīga aina būs redzama 10. oktobrī, kad galvaspilsētas pedagogiem tiks izmaksātas algas. Taču jau tagad esot skaidrs, ka zaudētāji būs un daļai, ļoti iespējams, mīnusi būs ievērojami. Ieguvējiem liels naudas pieplūdums arī nav gaidāms - vien dažu eiro apmērā.

LIZDA: mīnusi būs

Rīgā, tāpat kā citur, situācija dažādiem skolotājiem pat vienas skolas ietvaros var būt atšķirīga, teic Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Arī LIZDA pārliecinājusies, ka vienā skolā var būt gan zaudētāji, gan ieguvēji. Tomēr pilnībā situācija būs skaidra 19. oktobrī, jo līdz

17. oktobrim esot lūgts pašvaldībām iesniegt datus par darba samaksu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs. Tad arī tikšot lemts, kā rīkoties tālāk. Par to, ka daļa skolotāju būs mīnusos, šaubu neesot. Te gan jāpiebilstot, ka vietvaras piemaksās gan pirmsskolu pedagogiem, gan arī citās jomās, piemēram, par pagarināto grupu, gan skolas administrācijas algām.

To, ka kādā Rīgas valsts ģimnāzijā pedagogam robs būs pat 200 eiro liels, I. Vanaga teicās neesot dzirdējusi. «Tas izklausās ļoti skarbi. Tiesa, ir informācija, ka Rīgas valsts 3. ģimnāzijā kritums varētu būt 60 līdz 130 eiro amplitūdā.» Viņa uzsver, ka iemesli, kāpēc tā noticis, varētu būt vairāki. Viens no tiem ir slodzes apjoms - ja iepriekš bijis daudz kontaktstundu, bet tagad to ir krietni mazāk. Ja, piemēram, svešvalodas apmācībai klase iepriekš dalīta sīkākās grupās, bet tagad lielākās, saprotams, ka tas arī atstāj iespaidu uz skolotāju slodzi. Tāpat ietekmi var atstāt kvalifikācijas pakāpēm paredzētās summas - tās tagad aprēķina, ņemot vērā nevis visu slodzi, bet tikai kontaktstundu skaitu. Līdz ar to - arī šī nauda ir mazāka (sevišķi, ja tās ir 4. un 5. pakāpes), nekā tā bija iepriekšējā mācību gadā. Tāpat ir svarīgi, vai ir klase audzināšanā un vēl citi «parametri».

IZM: naudas ir vairāk

I. Vanaga gan atzīst, ka šobrīd ir vairākas citas izglītības iestāžu grupas, kurās iezīmējušās lielākas problēmas. Viena no tām ir profesionāli tehniskās skolas, taču vēl akūtāka situācija ir speciālās izglītības iestādēs. Tur mīnusi ir vislielākie. Pašlaik izskatoties, ka lielākie ieguvēji ir piecgadīgo un sešgadīgo posmā strādājošie.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente un Juglas vidusskolas direktore Aija Melle teic, ka viņas vadītajā iestādē tad, ja slodze skolotājam nemainās, viņš neko nezaudē. Vissaspringtākā situācija esot ar direktoru vietniekiem, tiem gan algas nodrošināt iepriekšējā apjomā būs grūti.

IZM uzsver, ka tā ir pārskaitījusi 49,98 miljonus eiro mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksai par septembri un oktobri. Kopējais finansējums vispārējās izglītības iestādēm 2016. gada septembrim - decembrim ir pieaudzis par 5,7%, un arī lielākajā daļā pašvaldību mērķdotācijas apmērs pedagogu darba samaksai ir palielinājies. Ministrija norāda, ka mērķdotācijas apmēru katrai pašvaldībai ietekmē vairāku faktoru kopums. Kā būtiskākais jāmin skolēnu skaita izmaiņas, kur kopējā vairāku gadu tendence liecina, ka, izņemot Pierīgas reģionus, skolēnu skaits būtiski samazinās. Mērķdotācijas apjomu ietekmē arī izmaiņas noteiktajā skolotāju un skolēnu proporcijā, kuras mērķis ir risināt taisnīgu finansējuma sadali, tuvinot to reālajai situācijai, ko ietekmē demogrāfijas un migrācijas procesi.