Divu nedēļu laikā vienosimies par sabalansētu pieeju attiecībā uz skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pedagogu kvalitātes pakāpes turpmāk piešķirs skolas direktors, ņemot vērā īpašas, izglītības iestādē izveidotas komisijas ieteikumus. Nozarē strādājošie kopumā šos grozījumus Izglītības likumā atbalsta, tomēr atzīst tos par lokālu, nevis nacionālu sistēmu, kas sevī slēpj arī vairākus zemūdens akmeņus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) ir taisnība un pirmsskolas pedagogu algu finansēšana būtu jāpārņem valstij, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pedagogu algas atkal varētu pieaugt 2018. gada septembrī – no 680 līdz 710 eiro par likmi. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdotos līdz 2022. gadam pakāpeniski šo summu pacelt līdz 900 eiro, tas kopumā prasītu vairāk nekā 103 miljonus eiro, paredz ministrijas piedāvātais IZM pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Ir tikai viens bet: tas viss notiks, ja IZM izdosies līdz 2018. gada martam panākt vienošanos ar pašvaldībām par izglītības iestāžu optimizāciju. Ja tāda nebūs, arī algu kāpinājuma grafika nebūs.
Pedagogu algu paaugstināšanai līdz 2020. gadam būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Lai to panāktu, viens no avotiem ir skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau izvērtē visas Latvijas izglītības iestādes, un līdz marta beigām visas pašvaldības saņems rekomendācijas, kuras skolas reorganizēt, kuras slēgt, bet kuras – atstāt.
Līdz 2020.gadam pedagogu atalgojuma celšanai papildus nepieciešami aptuveni 100 miljoni eiro, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pedagogi par likmi pašlaik saņem 680 eiro, bet 2022. gadā tie varētu būt jau 900 eiro, sasniedzot šo summu pakāpeniski vairāku gadu laikā, – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais algu pieauguma projekts. Lai šādu kāpumu nodrošinātu, tam papildus valsts budžetā būs jāatrod vairāk nekā simts miljonu eiro. Valdībā šo jautājumu varētu skatīt nākamā gada sākumā, bet, kā un vai vispār šo plānu īstenos, īstas pārliecības nav.
Desmit Saeimas opozīcijas deputāti pieprasa izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) skaidrojumu un atvainošanos par sākotnēji nekorekti virzītu 1,7 miljonu eiro sadalījumu.
Pedagogu profesionālajai pilnveidei ik gadu tērē apmēram 1,4 miljonus eiro. Pērn kursos mācījās vairāk nekā 6500, bet šogad plānots, ka tos izies 5650 skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredz, ka pedagogam trīs gadu laikā jāiziet 36 stundu profesionālās pilnveides kurss. Nozarē strādājošie gan uzskata, ka tas ir par maz, lai mūsdienās «uzturētu sevi līmenī».
Pedagogu algām beidzot sadalīti no deviņiem miljoniem eiro pāri palikušie 1,7 miljoni – tā būs vienreizēja mērķdotācija, ko izmaksās 118 pašvaldībām. Summas svārstās no pāris simtiem līdz vairāk nekā pusmiljonam eiro – Rīgai. Vairākums vietvaru un izglītības jomas pārstāvju to nodēvē par niecīgu ielāpu uz kopējo problēmu cauruma, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcību, svaidot minēto summu no vienas kastītes uz otru, – par nenopietnu.
Trešdien, 9.novembrī, notiks Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) paplašinātā valdes sēde, kurā paredzēts spriest arī par pedagogu atalgojumu pēc jaunā algu modeļa ieviešanas.
Šodien plkst.11 uz pirmo sēdi sanāks darba grupa pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma un grafika izstrādei.
Nākamajā nedēļā, 7.novembrī, uz pirmo sēdi sanāks darba grupa pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma un grafika izstrādei.
Pedagogu arodbiedrība ir savākusi 17 385 izglītības darbinieku parakstus, pieprasot 1,7 miljonus eiro, kas palika pāri no algu reformai paredzētajiem 9 miljoniem eiro, atstāt nozarē, kā arī rosinot sākt disciplinārlietu, lai noskaidrotu, kurš pieņēmis šādu lēmumu par minētās summas novirzīšanu nevis algu reformai, bet citiem mērķiem.
Valsts izglītības un satura centrs (VISC) sāk izstrādāt jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, kas ietvers visus izglītības posmus. Tam tērēs gandrīz 12 miljoni eiro no ES fondiem (plus 2 miljoni eiro Latvijas līdzfinansējums).
Aptuveni katrs sestais skolotājs Latvijā septembrī nopelnījis vismaz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Vairāk nekā ceturtajai daļai Rīgas pedagogu algas šogad ir samazinājušās, bet vēl tikpat – tā palikusi nemainīga. Mīnusi būtu vēl lielāki, ja pašvaldība šim mērķim nebūtu piešķīrusi divus miljonus eiro. Rīgas dome tuvākajā laikā plāno vērsties Satversmes tiesā, lai galvaspilsētai netiktu piemērots paaugstināts skolotāja un skolēnu proporcijas koeficients, kas ir viens no iemesliem galvaspilsētas pedagogu algu kritumam.
Deviņas pašvaldības saņems mazāku mērķdotāciju nekā iepriekš, bet visdāsnāko finansējumu iegūst Viesītes un Lielvārdes novadi, attiecīgi – par 30% un 25% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem jaunais algu modelis nenāks ar pozitīvām pārmaiņām. Daudziem darba samaksa kritīsies, arī valsts ģimnāzijās strādājošajiem. Ir skolotāji, kas savos maciņos izjutīs pat vairāk nekā 100 eiro robu. Patiesībā – ne tikai Rīga, bet kopumā 111 pašvaldības būs zaudētājas, liecina izglītības nozares arodbiedrībai pieejamā informācija.