Atzīstot izglītības nozarē pieteiktās reformas par "iekustinātām", koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacītā.
Pedagogi bažījas, vai valsts budžetā it kā jau iezīmētie septiņi miljoni eiro tiks algu palielināšanai, jo šobrīd politikas veidotāju teiktais par minēto summu ir visai atšķirīgs. Vieni apgalvo, ka būs nauda algām, citi – ka izglītības reformu īstenošanai. Nav arī juridiska apliecinājuma, ka šie miljoni tiešām tiks novirzīti darba samaksas celšanai, tāpēc streiks joprojām ir pedagogu arodbiedrības darba kārtībā.
Būtiskākais priekšnoteikums, lai tiktu celtas pedagogu algas, ir pārmaiņu un uzlabojumu veikšana izglītības sistēmā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019. gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.
Skolu tīkla optimizēšana nenesīs pietiekami lielu ietaupījumu, lai uz tā rēķina varētu celt pedagogu algas plānotajā apmērā, šorīt intervijā Latvijas Radio apgalvoja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā šodien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.
Skolotāji saņems no šā gada septembra 710 eiro par likmi, kas ir par 30 eiro vairāk nekā iepriekš. Tas gan nepacels Latviju no pēdējās vietas OECD valstu pedagogu algu sarakstā. Pedagogi gan ir gandarīti arī par tādu pielikumu, un, atbildot uz šādu valdības lēmumu, arodbiedrība atsauca uz 18. septembri pieteikto piketu.
Valdībā ir pietiekams atbalsts, lai pieņemtu lēmumu par pedagogu minimālās algas likmes kāpināšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Nedaudz mīkstinot sākotnēji piedāvātos kritērijus, šorīt starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020.gada 1.septembra.
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.
Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim papildus būs pieejami aptuveni 1,4 miljoni eiro, šodien lēma valdība.
Pedagogu algu paaugstināšanas grafiks paredz, ka šogad darba samaksa kāps par 30 eiro, sasniedzot 710 eiro par zemāko likmi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņojis, ka šis solis ministrijai būs pa spēkam, taču par turpmākajiem gadiem gan tādas pārliecības viņam nav.
Pirms nedaudz vairāk kā gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pedagogu algu reformai iezīmēja divus naudas avotus: ietaupījumi no skolu tīkla sakārtošanas un izglītības budžeta sasaiste ar ekonomikas izaugsmi – proporcionāli ekonomikas izaugsmei augtu arī izglītības budžets. «Ja neizpildās neviens no šiem «ja», tad mums naudas nav vispār, un tādā gadījumā šis grafiks ir tik vērts, cik vērts ir tā izlietotais papīrs,» sprieda ministrs.
Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem, izriet no izglītības un zinātnes ministrs Kārļa Šadurska (V) sacītā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē.
Pedagogu darba samaksas grafiks, kas paredz celt pakāpeniski algas likmi līdz pat 900 eiro, beidzot nonācis līdz valdībai, taču nu atkal uz divām nedēļām atlikts, lai «aktualizētu informāciju». Finanšu ministrija skeptiski vērtē iespēju piešķirt dokumentā minētās summas – nākamgad tie būtu desmit miljonu eiro, 2019. gadā – 34 miljoni un tālāk – vēl vairāk. Pedagogu arodbiedrība mudina neatlikt grafika apstiprināšanu, lai tas atkal neiestrēgtu atvilktnēs uz desmit gadiem.
Divu nedēļu laikā vienosimies par sabalansētu pieeju attiecībā uz skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Pedagogu kvalitātes pakāpes turpmāk piešķirs skolas direktors, ņemot vērā īpašas, izglītības iestādē izveidotas komisijas ieteikumus. Nozarē strādājošie kopumā šos grozījumus Izglītības likumā atbalsta, tomēr atzīst tos par lokālu, nevis nacionālu sistēmu, kas sevī slēpj arī vairākus zemūdens akmeņus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) ir taisnība un pirmsskolas pedagogu algu finansēšana būtu jāpārņem valstij, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pedagogu algas atkal varētu pieaugt 2018. gada septembrī – no 680 līdz 710 eiro par likmi. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdotos līdz 2022. gadam pakāpeniski šo summu pacelt līdz 900 eiro, tas kopumā prasītu vairāk nekā 103 miljonus eiro, paredz ministrijas piedāvātais IZM pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Ir tikai viens bet: tas viss notiks, ja IZM izdosies līdz 2018. gada martam panākt vienošanos ar pašvaldībām par izglītības iestāžu optimizāciju. Ja tāda nebūs, arī algu kāpinājuma grafika nebūs.