Pedagogu algu pieaugums atkal buksē

© REUTERS/ SCANPIX

Pedagogu darba samaksas grafiks, kas paredz celt pakāpeniski algas likmi līdz pat 900 eiro, beidzot nonācis līdz valdībai, taču nu atkal uz divām nedēļām atlikts, lai «aktualizētu informāciju». Finanšu ministrija skeptiski vērtē iespēju piešķirt dokumentā minētās summas – nākamgad tie būtu desmit miljonu eiro, 2019. gadā – 34 miljoni un tālāk – vēl vairāk. Pedagogu arodbiedrība mudina neatlikt grafika apstiprināšanu, lai tas atkal neiestrēgtu atvilktnēs uz desmit gadiem.

Tas, ka grafiks beidzot nonācis valdībā, ir vērtējams kā solis uz priekšu, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Tomēr neapmierinot tas, ka valdības pārstāvji zinājuši, ka tiks skatīts šis jautājums, par to vairākkārt runāts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, un patiesībā grafikam vajadzēja būt apstiprinātam jau līdz 15. oktobrim, bet mājasdarbs nav izpildīts. Nu tiek secināts, ka nav aktualizēta informācija un saskaņota ar visām iesaistītajām pusēm. «Tas kārtējo reizi parāda, cik prioritāra ir šī gadiem atliktā lieta. Ir taču vienošanās, ka šo grafiku ievērojam pie konkrētiem nosacījumiem - ja tiek sakārtots skolu tīkls, samazinās skolēnu skaits, tiek ņemts vērā arī ietaupījums, kas radīsies, ieviešot jauno, kompetencēs balstīto mācību saturu. Tāpat svarīgi ir ekonomiskās izaugsmes rādītāji. Ja šie visi procesi notiek, tad tiek izvērtēts, vai var realizēt šo grafiku,» skaidroja I. Vanaga, neslēpjot neizpratni par to: vai tiešām, lai veiktu dažus precizējumus dokumenta anotācijā, tie jāslīpē vēl pusmēnesi?

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja: katrā ziņā nebūtu labi, ja atkārtotos problēmas, kādas tās bija ar veselības jomu, kura pēkšņi nonāca līdz katastrofai. Bet bez finanšu avotiem grafiks esot tukša skaņa. Šie avoti ir atkarīgi no tā, kas notiek ar skolu tīklu, un šajā jautājumā bumba esot pašvaldību pusē. Bet otrs, kur savukārt bumba ir valdības pusē, paredz: ekonomikai augot, daļa līdzekļu tiek novirzīti izglītībai. Ministrs nevarot nākamgad skolotājiem «stabili apsolīt algas pielikumu», vien to, kas paredzēts 2018. gada 1. janvārī, - 710 eiro par likmi, kas pusei skolu jau ir reāls skaitlis. «Protams, ir vajadzīgs papildu finansējums, bet visi lēmumi ir pašvaldību pusē. Līdz ar to jelko prognozēt būtu diezgan bezatbildīgi,» sacīja K. Šadurskis. Sākotnēji rēķinājuši arī citus finanšu avotus, piemēram, dot valdībai tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu arī 7. līdz 9. klasēs, taču parlaments savu atbalstu tam liedzis. Tas pats esot sakāms par internātskolām, kuras tiek saglabātas vēl uz gadu, sameklējot tām uzturēšanas finansējumu no citiem avotiem, nevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta, lai gan pedagogu algas tik un tā jāmaksā no ministrijas kabatas. Ministrs pieļāva, ka no minētajiem desmit miljoniem eiro pusi varētu atrast iekšējās rezervēs, bet otra jāmeklē kur citur.

«Jātur roka uz pulsa, lai mēs nesolītu vairāk, nekā mūsu budžets spēj izturēt,» pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, norādot, ka diemžēl IZM šobrīd iesniegusi dokumentu, neatjaunojot informāciju, un nu šo divu nedēļu laikā to varēs izdarīt, piedāvājot reālu grafiku. Tas, kas šobrīd tiekot piedāvāts, jau neatbilstot valsts maciņa iespējām, ko daļēji varot pamatot ar Saeimas neatbalstītajām IZM rosinātajām reformām. Finanšu ministrija (FM) piedāvājot sagatavot reālu pedagogu algu pieauguma grafiku, nevis ierakstīt solījumus, ko, visticamāk, arī nevarēs izpildīt. FM arī ir par to: ja tiek ietaupīti līdzekļi reformas rezultātā, tad tie primāri tiek novirzīti skolotāju darba samaksai - neņemot vērā, kuras ministrijas atbildībā tie ir.



Svarīgākais