Pedagogiem šogad plus 30 eiro, turpmāk – nulle?

Pedagogu algu paaugstināšanas grafiks paredz, ka šogad darba samaksa kāps par 30 eiro, sasniedzot 710 eiro par zemāko likmi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņojis, ka šis solis ministrijai būs pa spēkam, taču par turpmākajiem gadiem gan tādas pārliecības viņam nav.

Jaunajā mācību gadā pedagogu minimālais atalgojums tiks palielināts no 680 līdz 710 eiro par likmi. Lai nodrošinātu šādu kāpumu četros mēnešos, no valsts budžeta tas papildus prasīs aptuveni 6,4 miljonus eiro. Turpmāk noteiktā darba samaksa plānota vēl lielāka - ik gadu plus 40 eiro, 2022. gadā sasniedzot 900 eiro par likmi, un tam kopumā būs vajadzīgi vairāk nekā 250 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka augstskolu un koledžu pasniedzēju algu indeksācijai tādam pašam periodam ir nepieciešami vēl papildu 370 miljoni eiro. Šogad 1. janvārī šim mērķim tika piešķirti 3,7 miljoni eiro.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzīst, ka šā gada palielinājums par 30 eiro nav ievērojama summa un, protams, visi nozarē strādājošie gribētu vairāk. Taču jāņem vērā, ka kopumā tas prasa 6,4 miljonus eiro, kas jāsadala gan pirmsskolu, gan vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem. Neviens jau nenoliedzot faktu, ka pašlaik liela nauda tiek ieguldīta izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā un aprīkojuma iegādei. Tāpat arī neapšaubot nepieciešamību to darīt. Nav tomēr īsti saprotams, kāpēc tad, kad ir runa par cilvēku resursiem, tiek meklēti iegansti, lai nepalielinātu darba samaksu, vaicā arodbiedrības vadītāja, atgādinot, ka tajā pašā laikā, ekonomikai augot, valsts sektorā strādājošajiem automātiski kāpj algas, atsaucoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Tāpat LIZDA vēlētos tomēr dzirdēt skaidrus argumentus, kāpēc ministrs apšauba algu pieauguma grafika realizēšanu. Kādi ir šie apgrūtinājuma iemesli? Vai ņemti vērā līdz šim novērotie skolu slēgšanas tempi, un tad tie izmantoti par pamatu aprēķiniem attiecībā arī uz turpmākajiem gadiem? - neizpratni neslēpj I. Vanaga.

K. Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts apliecina, ka tā tiešām ir - tieši skolu optimizācijas nepietiekamie apgriezieni varētu nedot gaidīto rezultātu. Patlaban tā nesusi tikai 1,5 miljonus eiro, un ar to nepietiek, lai realizētu iecerētos plānus. Jo vajadzīgo summu grafika īstenošanai bija domāts rast, saskaitot kopā divas daļas - no pašvaldību veiktās skolu tīkla sakārtošanas un valsts papildu finansējuma tādā pašā apjomā. «Riski pastāv, ka arī nākamajos gados, pašvaldībām formāli kārtojot izglītības iestādes, ekonomija nebūs tāda, kā paredzēts, un darba samaksas kāpinājuma grafiku nevarēs izpildīt,» norāda M. Langrāts.