Valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Piektdien, 21.aprīlī, valdība ārkārtas sēdē paredzēts apstiprināt Ministru kabineta noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums, šodien pēc koalīcijas žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Finanšu ministrijas pārstāvjiem pārrunājis pedagogu atalgojuma jautājumus, un panākta vienošanās par atalgojuma grafiku turpmākajiem trim gadiem, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.
No šī gada mainās kārtība, kādā pašvaldībās sadala mērķdotācijas pedagoga darba samaksai.
Par bērniem pirmsskolas vecumā tiek atvēlētas mērķdotācijas 92,5 eiro apmērā uz vienu izglītojamo, par 1.-6.klases skolēniem - 104 eiro, par 7.-9.klases skolēniem - 134 eiro, bet par 10.-12.skolēniem - 144 eiro.
No nākamā gada 1.janvāra bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme būs 1070 eiro, paredz šodien valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu.
Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izšķirsies par terminētu trīs dienu streiku beztermiņa streika vietā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāks pretī un kompensēs dīkstāves dienas, pēc Izlīgšana komisijas sēdes pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
No šodienas Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ir pieejama novadu karte, kurā tiks atspoguļota minimālā un maksimālā samaksa par likmi katrā konkrētās pašvaldības skolā. Šie dati ļaus vēl pirms mācību gada sākuma skolotājiem iepazīties ar svarīgāko rādītāju, kas veidos viņu darba samaksu.
No 2022./2023.mācību gada pedagogu zemākā mēneša darba algas likme palielināsies par 8,4% - no 830 eiro līdz 900 eiro, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Uzlabojot skolotāju un skolēnu proporciju novadā līdz 12 skolēniem uz vienu pedagogu, iespējams celt pedagogu algas par apmēram 20%, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (K).
Saeimas frakciju "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti ir gatavi paust atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pozīcijai par pedagogu algu palielināšanu, sarunā ar apgalvoja "Saskaņas" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un ZZS priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Pārtraucot studiju un studējošā kredītu dzēšanu, ir pārkāpti tiesiskās paļāvības principi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.
Atzīstot izglītības nozarē pieteiktās reformas par "iekustinātām", koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacītā.
Pedagogi bažījas, vai valsts budžetā it kā jau iezīmētie septiņi miljoni eiro tiks algu palielināšanai, jo šobrīd politikas veidotāju teiktais par minēto summu ir visai atšķirīgs. Vieni apgalvo, ka būs nauda algām, citi – ka izglītības reformu īstenošanai. Nav arī juridiska apliecinājuma, ka šie miljoni tiešām tiks novirzīti darba samaksas celšanai, tāpēc streiks joprojām ir pedagogu arodbiedrības darba kārtībā.