Pirmdiena, 22.aprīlis

redeem Armanda, Armands

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Pedagogu atalgojuma palielināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs vēl 4,168 miljonus eiro

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21.aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.

Valdības noteikumos arī precizēts, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet struktūrvienību vadītājiem zemākā atalgojuma likme nevarēs būt zemāka par 60% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.

Tāpat valdība apstiprināja akadēmiskā personāla atlīdzību palielināšanai nepieciešamā finansējuma avota maiņu. Paredzēts, ka 2 821 222 eiro šogad tiks piešķirti no finansējuma dotācijām brīvpusdienu nodrošināšanai jaunāko klašu skolniekiem. IZM skaidroja, ka finansējuma izmaiņas izglītojamo ēdināšanai no 1. līdz 4.klasei plānotas no šī gada jūnija, ne gada sākuma.

Iepriekš tika noteikts, ka nepieciešamais finansējums augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumam tiks nodrošināts no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai. Tam iebilda augstāko izglītības iestāžu pārstāvji, vēršot uzmanību, ka tādā gadījumā augstskolām būtu jārod papildus finansējums.

Līdz ar to valdība ir pilnībā izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības par pedagogu zemākās darba algas likme palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem, uzsver IZM.

"IZM ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, kas ļauj īstenot ministrijas un valdības kopumā izvirzītās prioritātes - kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojuma un pedagoga profesijas prestiža celšanu. Protams, priekšā vēl daudz darāmā gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu. Papildus tam valdība lēma par 61,6 miljonu eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, vēlāk šo summu papildinot ar 9 un 4,2 miljonu eiro piešķīrumiem.

IZM uzsver, ka izglītības iestādes ietvaros ir būtiski nodrošināt pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 7.-9.klasē un 10.-12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss.

"Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemākā atalgojuma līmeni, par kuru mazāk darba devējs - pašvaldība - pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir pašvaldības kompetence. 2022.gada 1.septembrī stājās spēkā jaunais izglītības iestāžu finansēšanas modelis - "skolēns pašvaldībā", kas skolu dibinātāju - pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt - kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu," uz pašvaldību lomu norāda IZM.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada 1.septembrī.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas un IZM piekāpās, meklējot papildus miljonus pedagogu prasību izpildei.

Arodbiedrības vadība pēc pēdējiem lēmumiem pauda, ka pamatā ir apmierināta ar piedāvājumu, līdz ar to tika pieņemts lēmums neturpināt pedagogu streiku.