Pedagogiem nedaudz paaugstināta zemākā darba algas likme

© Reinis Hofmanis / F64

No 1.janvāra visiem pedagogiem, tai skaitā augstskolu pasniedzējiem, par 2,6% pieaugs zemākā darba algas likme, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu.

No 1.janvāra visu pedagogu zemākā darba algas likme būs 9,79 eiro. Par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi varēs saņemt vismaz 1566 eiro.

Pieaugums ir par 5,9 procentpunktiem mazāks, nekā sākotnēji paredzēja pedagogu darba samaksas grafiks. Atbilstoši tam pedagogu atalgojuma likmei no janvāra būtu jāpieaug līdz 10,35 eiro par darba stundu.

Mazāks atalgojuma likmes pieaugums saistīts ar to, ka pedagogu darba samaksas palielināšanai 2025. gada valsts budžetā papildus paredzēti 30 miljoni eiro. Vienlaikus algas likmes pieaugums valstij izmaksās 25,2 miljonus eiro.

Lai nodrošinātu pieaugumu, palielinātas viena izglītojamā izmaksas. Piemēram, bērnam pirmsskolas izglītības programmās mērķdotācijas apjoms palielināts no 129,44 eiro uz 132,81 eiro, 1.-6.klases skolēnam - no 121,93 eiro uz 125,10 eiro, 7.-9.skolēnam - no 157,12 eiro uz 161,21 eiro, bet 10.-12.klases skolēnam - no 168,84 eiro uz 173,23 eiro.

Par 3,65 eiro palielināts mērķdotācijas apmērs 1.-9.klases skolēniem slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes un pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem.

Savukārt par 3,87 eiro palielināts mērķdotācijas apmērs 1.-12.klases izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs un neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās.

Šis ir pēdējais pedagogu zemākās darba alga likmes pieauguma solis atbilstoši grafikam, ko pērn pavasarī pieņēma valdība. Grafiks bija viena no pedagogu streika prasībām.

Latvijā

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.