Šogad valsts pašvaldībām mērķdotācijās pedagogu algām izmaksās teju 438 miljonus eiro

Šogad valsts pašvaldībām mērķdotācijās pedagogu algām būs izmaksājusi provizoriski 437,62 miljonus eiro. 2025.gadā mērķdotācijām varētu atvēlēt 474,78 miljonus eiro eiro.

Lielāko daļu finansējuma plānots atvēlēt Rīgai - 136,04 miljonus eiro. Pašvaldībai varētu piešķirt par 10,646 miljoniem eiro lielāku mērķdotāciju nekā 2024.gadā.

Daugavpils nākamgad varētu saņemt 19,06 miljonus eiro, Ogres novads - 18,39 miljonus eiro, Liepāja - 16,78 miljonus eiro, Jelgava - 15,89 miljonus eiro, bet Valmieras novads - 15,205 miljonus eiro.

13,557 miljonus eiro pedagogu algām varētu saņemt Tukuma novads, savukārt Cēsu novads - 12,65 miljonus eiro. Bauskas novadam plānots atvēlēt 11,94 miljonus eiro, bet Jēkabpils novads un Mārupes novads varētu saņemt ap 11 miljoniem eiro. 10,828 miljonus eiro nākamgad varētu saņemt Siguldas novads.

Pārējām pašvaldībām plānots atvēlēt mērķdotācijas mazāk par desmit miljoniem eiro. Vismazāk varētu saņemt Varakļānu novads - 687 084 eiro.

Kā vēstīts iepriekš, IZM sākotnēji piedāvāja dažādus jaunā modeļa ieviešanas scenārijus. Piemēram, pašvaldības jauno modeli ieviestu atšķirīgā laikā atbilstoši to gatavībai, vai tā ieviešanu pārceltu uz vienu gadu.

Aprīlī IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda, ka visi iespējamie scenāriji esot aprēķināti. Uz aģentūras LETA lūgumu sniegt informāciju par aprēķināto IZM vairākus mēnešus nav sniegusi atbildi.

Arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš sarunā ar aģentūru LETA nevarēja precīzi pateikt, cik liela būtu jaunā modeļa ietekme uz valsts budžetu. Pēc IZM aprēķiniem, viena vidusskola ar 1.-12.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm valstij izmaksātu 1,3 miljonus eiro. Savukārt pamatskola ar 1.-9.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm - ap 0,9 miljoniem eiro.

Politiķe cer, ka sarunās par nākamā gada budžetu izdosies iegūt finansējumu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, tā kā papildu finansējumu vajadzētu tikai četriem mēnešiem - modeli plānots ieviest ar 2025.gada septembri, nevis gada sākumu.

"Tas būtu tāds labs starts, lai sāktu ar jauno finansēšanas modeli," pauda politiķe.

Kā ziņots, IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.

Reformas sākotnējam pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja Zaļo un zemnieku savienības paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā. Vēlāk gan koalīcijas sarunās iezīmējies nosacīts progress virzībā uz risinājuma rašanu, ZZS norādot, ka tagad runa ir jau par krietni citādāku piedāvājumu.