Latvijas pedagogiem zemākās algas Eiropā

Lai gan algas pedagogiem pieaugs jau šogad un arī turpmākajos gados tās paredzēts palielināt, uz Eiropas un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstu fona Latvija «neizskatās labi», jo algas te ir uz pusi mazākas nekā citviet, atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tiesa, arī Latvijas mērogos ir lielas atšķirības starp to, ko pelna lielo skolu skolotāji un «mazo». Arī OECD izglītības pārskata, kurš vakar tika prezentēts, dokumenta sagatavotājs Simons Normando neslēpa, ka citas valstis mūs šajā ziņā apsteidz. Tajā pašā laikā šeit pedagogu algas ir relatīvi augstas salīdzinājumā ar citu augstāko izglītību ieguvušo algām. Citviet tas tā neesot.

Katrā ziņā ir apsveicami, ka vismaz kaut kāda izaugsme algās būs jau šogad, jo valdība vakar deva zaļo gaismu lēmumam, kuru pagājušā nedēļā atlika. Nepieciešamā summa gan vēl tiks precizēta, jo tikai 5. septembrī pašvaldības ir ievadījušas Valsts izglītības informācijas sistēmā skolēnu skaitu. «Ir dažas nesakritības, tāpēc negribējām uz valdības sēdi nākt ar nepārbaudītiem un nesalīdzinātiem datiem,» skaidroja K. Šadurskis, norādot, ka kopumā jau IZM zinot kopējo daudzumu un ir runa par papildu pusmiljonu eiro. Arī premjers Māris Kučinskis piebilda, ka jāņem vērā 1. septembra «medības», kuru laikā tiek pārvilināti skolēni no vienas skolas uz citu. Viņš atgādināja, ka 6,1 miljons eiro tika nosacīti sadalīts uz pusēm: 2,8 miljoni no IZM kabatas, 3,3 miljoni - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. K. Šadurskis gan neslēpa neapmierinātību, ka tad, kad vajagot algas pielikumu pedagogiem, tad jāmeklē nauda IZM budžetā, bet pārējo ministriju papildu pieprasījumi tiek finansēti no neparedzētiem izdevumiem.

Ilgākas diskusijas notika par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem, kas gāja «komplektā» ar pedagogu algu palielinājumu.

Lai uzsvērtu to, cik nepieciešams ir noteikt kvalitātes kritērijus vidusskolām, ministrs pārējiem klātesošajiem rādīja obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus, sākot ar vājāko «galu». Tajā pirmajā trijniekā ir gan Rīgas 29. vidusskola, gan Tiskādu vidusskola, gan Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola ar indeksu ap 20%. Šādām izglītības iestādēm diez vai pienāktos saņemt mērķdotāciju pedagogu algām.

Nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pēc valdības sēdes pauda gandarījumu par panākto, taču neslēpa mieles, ko radījušas metodes, ar kurām rezultāts panākts. Viņa cerot, ka tiks turēti solījumi un arī turpmākais algu palielināšanas grafiks tiks ievērots. Priecājoties, ka panākts kompromiss par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem. Arī tas, ka netiks prasīts minimālais skaits, lai atvērtu 10. klasi, bet gan visā vidusskolas posmā kopumā. Vēl gan eksperti sanāks kopā, lai precizētu visus šos kritērijus, tostarp formulu, kā tiks aprēķināts OCE indekss.