Būs, nebūs, būs, nebūs..?

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.

Var jau teikt - ko sēsi, to pļausi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pērn jau brīdināja, ka pedagogu algu paaugstināšana būs atkarīga no tā, cik ietaupīs uz skolu tīkla sakārtošanas rēķina. Tās pašvaldības, kuras cītīgāk apvienoja un slēdza skolas, turklāt ne tikai juridiski, bet arī atsakoties no kādas izdevumus prasošas ēkas, un kas vairāk atsaucas uz valsts maku - pedagogiem, arī saņems lielāku mērķdotāciju. Tās apmēru IZM skaitļojusi, ņemot vērā skolēnu un skolotāju proporciju, pašvaldību summāro ietaupījumu, vēl kaut kādus koeficientus, pašvaldības ietaupījumam liekot klāt otru daļu no valsts puses. Piemaksu apmērs ir 1% līdz 11% no aprēķinātās mērķdotācijas bez pedagogu kvalitātes piemaksām.

Bagāto - nabago diferences spirāle tiek iegriezta arvien vairāk

Viss gan nav nedz tik vienkārši, nedz taisnīgi, kā pirmajā brīdī varētu šķist.

Pirmkārt, lielāko papilddotāciju - 417 393 eiro - saņems Rīga, kur lielas pārmaiņas, pateicoties lielam iedzīvotāju skaitam un līdz ar to arī optimālai skolotāju/skolēnu proporcijai, nebija vajadzīgas. Līdzīgi citviet, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, jau tā turīgās pašvaldības saņem papildu naudu faktiski par to, ka tajās ir daudz iedzīvotāju. Rezultātā bagāto - nabago diferences spirāle tiek iegriezta arvien vairāk. Turklāt mazie - nabagie, pat slēdzot kādu skolu, daudz neiegūst, jo ietaupījums no mazas skolas slēgšanas vai reorganizācijas ir neliels. Atsevišķas pašvaldības saņēmušas vien pārsimt eiro, mazāk par tūkstoti eiro, kas uz četriem mēnešiem un vairākiem desmitiem vai pat simtiem pedagogu novadā sekmēsies varbūt pāris eiro pielikumā. Šāds atbalsts ir smieklīgs, ņemot vērā to, ka pašvaldībām būs nepieciešami daudz lielāki izdevumi skolēnu pārvadāšanai uz attālāku skolu. Jā, pašvaldības var ietaupīt uz slēgto skolu uzturēšanas izdevumu rēķina, bet, ja tā ir pašvaldības ēka, tāpat tai tā būs jāuztur, izmitinot tajā kaut ko citu. Nez vai nelielās lauku pašvaldībās atradīsies tādi privātuzņēmēji, kas spēs nomāt pietiekami lielu ēku. Citviet pat par divu trīs skolu apvienošanu, slēgšanu ir pāris tūkstoši eiro, kas arī ir graši. Neko nav dabūjušas virkne pierobežas skolu, kuru saglabāšanu valsts it kā uzskata par stratēģiski svarīgu no drošības aspekta, lai pierobeža saglabātos daudzmaz apdzīvota un latviska.

Valsts centusies pašvaldības mudināt ar savītušu burkānu, kas daudzas nav uzrunājis. Arī daļa skolu slēgtas, lielā mērā primāri domājot par nespēju tajās nodrošināt pietiekamu izglītības kvalitāti, nevis dzenoties pēc pāris tūkstošiem eiro. Un tieši par kvalitātes ieguvumiem IZM būtu vairāk jācenšas pārliecināt pašvaldības - ne tikai operējot ar statistiku par nedaudz augstāku vidējo sasniegumu līmeni pilsētu lielajās skolās, bet parādot to instrumentu klāstu, kādi skolām būs papildus pieejami, tās reorganizējot, un kā IZM palīdzes tām ar saviem resursiem. Ja pamatmērķis ir izglītības kvalitātes noturēšana reģionos, tad arī jādemonstrē pūles un jāinvestē šīs kvalitātes vairošanā. Tikai lielāka alga tiem pašiem pedagogiem tādās pašas skolās ar tādu pašu infrastruktūru izglītības latiņu automātiski necels. Apvienojot divus sliktus, nerodas viens liels labs. Un nevar visu koncentrēt tikai Rīgā, Pierīgā - šāda teritoriālā attīstība nav ilgtspējīga.

Par to, ka te kvantitāte ir lielākā rūpē par kvalitāti, liecina arī tas, ka piemaksas aprēķinātas, balstoties uz kvantitatīviem rādītājiem, nevis vērtējot pedagogu, skolēnu sasniegumus, vērtējumus. Cik ietaupīts - tik naudas. Turklāt pedagogi paliek par IZM un pašvaldības politikas, viedokļu sadursmju ķīlniekiem. Skolotājs var strādāt pēc labākās sirdsapziņas, izstiepties vai sarauties - ja pašvaldība nereformē skolas, ja skolēnu mazāk - sorry, alga mazāka. Labākajā gadījumā pedagogs ar savu darba kvalitāti var noturēt esošos skolēnus, bet ne būtiski palielināt to skaitu klasē, skolā.

Un jāatgādina, ka valsts tomēr solīja ik gadu līdz 2020. gadam pedagogu algas paaugstināt par 40 eiro par likmi. Kā to varēja solīt, nezinot, vai tāda nauda būs, un kārtējo reizi neadekvāti aplēšot no reorganizācijas ietaupīto līdzekļu apjomu? Paliek vienīgi cerība, ka tiks pildīts solījums proporcionāli ekonomikas izaugsmei palielināt arī izglītības budžetu. Ekonomikas izaugsme pēdējā ceturksnī bijusi virs 5%, bet, re, esot negatīva fiskālā telpa un budžeta tēriņus vajadzēšot pat mazināt! Bet apetīte aug, ministrijas jau pieprasījušas papildu 1,1 miljardu eiro, pie algu pielikuma lodziņa klauvē arī mediķi, policisti, tiesneši. Bet to, kam un cik, jau lems mūsu jaunizvēlētie varoņi.