Pedagogu algas atkal varētu pieaugt 2018. gada septembrī – no 680 līdz 710 eiro par likmi. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdotos līdz 2022. gadam pakāpeniski šo summu pacelt līdz 900 eiro, tas kopumā prasītu vairāk nekā 103 miljonus eiro, paredz ministrijas piedāvātais IZM pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Ir tikai viens bet: tas viss notiks, ja IZM izdosies līdz 2018. gada martam panākt vienošanos ar pašvaldībām par izglītības iestāžu optimizāciju. Ja tāda nebūs, arī algu kāpinājuma grafika nebūs.
Darba samaksas palielināšana neiet gludi, un, lai gan tās kāpums nav astronomisks, tomēr būtisks, preses konferencē pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Jau pašreizējais pieaugums papildus prasījis 31,4 miljonus eiro, ļaujot samaksu par vienu kontaktstundu audzēt no 5 līdz 5,67 eiro. Ja izdosies ar 2018. gada 1. septembri pacelt likmi līdz 710 eiro, tad stundas cena attiecīgi būs 6,2 eiro, taču IZM mērķis esot vismaz 10,7 eiro. Protams, to nevarot salīdzināt ar Igauniju, kur minimālā alga ir 1010 eiro (8,2 eiro par stundu) 35 stundu darba nedēļai, un panākumi meklējami tajā, ka kaimiņvalstī esot sakārtots skolu tīkls. Latvijā bieži vien skolotājs strādā nepilnu slodzi - aptuveni 70% no tās, bet Rīgā - 83%, norādīja ministrs. Te arī ir iemesls, kāpēc lielai daļai algas nepieaug tā, kā vajadzētu. Daudzi strādājot divās un trijās skolās - ja mazās skolas apvienotu, tad varētu pilnu slodzi nodrošināt vienā.
Patlaban gan IZM iecerētais ideālā skolu tīkla plāns, kas taptu sadarbībā ar karšu izdevēju Jāņa sēta, vēl neesot pat sākts, jo tāpat esot skaidrs, ka līdz 3. jūnijam, kad taču notiek pašvaldību vēlēšanas, tas ir bezcerīgs pasākums - ko līdzēs vienoties ar vienu sastāvu, par ko nākamais varbūt negribēs neko dzirdēt, pieļāva K. Šadurskis. Visticamāk, sarunas sākšoties šā gada septembrī, kad būs aktualizēts skolēnu skaits, un noslēgsies 2018. gada martā.
Ministrs uzskata, ka no izglītības iestāžu apcirpšanas, kas varētu noslēgties ne agrāk par 2021. gadu, teju nemaz neciestu pirmsskolas, arī sākumskolām lieli griezieni nedraud, vairāk tie varētu skart pamatskolas, bet visvairāk - vidusskolas. Neiztika arī bez brīnišķīgā Bauskas novada piedāvātā skolu tīkla optimizācijas plāna pieminēšanas, kurš paredz novada lauku teritorijās atstāt tikai dažas sākumskolas, bet vidusskolas - tikai Bauskā. Kāds tomēr varētu būt «sausais atlikums» visā valstī, ministrs neņēmās nosaukt, taču uzsvēra, ka bez šādām reformām cerēt uz algu kāpumu nebūs iespējams. Bet par skolotāju bezdarba pieaugumu - viņš lielu spriedzi neprognozējot, un «mīkstāku» to padarīšot arī sociālais spilvens.
Attiecībā uz pedagogu kvalifikācijas pakāpēm - jaunā sistēma, kas paredz trīs pakāpes (tās piešķirs uz trim gadiem), jau esot izstrādāta, un to iecerēts ieviest ar 2018. gadu. Piemaksa tiek solīta lielāka nekā iepriekš 3., 4. vai 5. pakāpei. Līdz tam tiem, kam šogad tās līdz septembrim beigsies (1482), tiks pagarinātas jau esošās, teica IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule. Jaunā sistēma paredzot mazāku birokrātiju, pašvērtējums būs anketas veidā, kur būs ļoti ierobežots zīmju skaits pašslavināšanai. Galvenais uzsvars tiks likts uz mācību procesa kvalitāti, proti, vajadzēs komisijai parādīt astoņas atklātās stundas (katrai pakāpei būs vēl papildu prasības). Katrs pedagogs varēs jau 2017. gada septembrī pieteikties uz jaunajām pakāpēm. Arī tiem, kam būs spēkā vēl vecās, būs izvēle - palikt pie tās vai tomēr jaunās. Finansējums gan tam visam paredzams vecais - 11 miljoni eiro, un katrai pašvaldībai, ņemot vērā skolēnu skaitu, tiks noteikts, cik pakāpju tās pedagogiem ir pieejamas.