Pedagogu kvalitātes pakāpes turpmāk piešķirs skolas direktors, ņemot vērā īpašas, izglītības iestādē izveidotas komisijas ieteikumus. Nozarē strādājošie kopumā šos grozījumus Izglītības likumā atbalsta, tomēr atzīst tos par lokālu, nevis nacionālu sistēmu, kas sevī slēpj arī vairākus zemūdens akmeņus.
Likumprojekts, kuru pirmajā lasījumā atbalstījusi arī Saeimas atbildīgā komisija, paredz, ka Ministru kabinets noteiks kvalitātes pakāpju aprakstus un kvalitātes novērtēšanas organizēšanu, bet ne pašu novērtēšanas kārtību. To izstrādās izglītības iestāde, ņemot vērā tās mērķus un specifiku. Skolas direktors, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas ieteikumu, piešķirs kvalitātes pakāpes ar kārtējā gada 1. septembri uz vienu, diviem vai trim gadiem. Šādas termiņa variācijas tiek piedāvātas, ņemot vērā skolu atšķirības pēc audzēkņu un arī pedagogu skaita, kā arī to specifiku.
Likumprojekts arī paredz, ka piemaksas apmēru noteiks izglītības iestādes vadība, tādējādi būs iespēja mainīt līdzšinējo praksi, ka izglītības iestādē pedagogiem vienlaikus piešķirtas dažādas piemaksas, kas saistītas ar darba kvalitāti.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalsta šos grozījumus Izglītības likumā. LIVA priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns atzinīgi vērtē, ka jaunā kārtība nav jāsāk ar jauno mācību gadu un ir laiks «izdarīt mājas darbus». Viņu apmierina arī tas, ka turpmāk varēs salikt visu materiālajai stimulēšanai paredzēto naudu «zem viena karoga» un nevajadzēs atsevišķi nodalīt piemaksu par kvalitāti un pakāpēm. Arodbiedrība tomēr saskata zināmus zemūdens akmeņus šādā skolu «pašdarbībā».
«Kopumā tā nav nacionāla, bet gan tikai lokāla līmeņa kvalitātes sistēma. Tāpat skaidrs, ka otrā pakāpe nebūs vienādi traktējama, piemēram, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un Ilūkstes vidusskolā,» uzskata LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Pastāv bažas, ka skolas direktors varētu vērtētāju grupā deleģēt tikai sev pietuvinātos un tā pārtaps par skolotāja darba motivācijas rīku vadībai, tāpēc LIZDA rosina šajā procesā iesaistīt arī arodbiedrības pārstāvi. Protams, sarežģītāk tas var būt tur, kur nav arodbiedrības. Viņa arī skeptiski vērtē pedagogu iespēju sūdzēties pašvaldībā par, pēc viņu domām, neatbilstošas pakāpes piešķiršanu. Tas tikai vairos lieku birokrātiju, jo vietvaras pārstāvji nepiedalās katras skolas noteikumu izstrādāšanā.
Izglītības pārvaldes kā pozitīvu izmaiņu novērtē to, ka galvenais akcents turpmāk netiks likts uz portfolio vākšanu. Svarīgākais esot tas, kā tiek organizēts mācību darbs, kādas metodes izmantotas, nevis papīru ķīpas. Tas, ka izvērtēšana gulsies uz direktora pleciem, arī neesot peļami, jo viņš tomēr vislabāk zina, kā strādā viņa padotie. Tiesa, lēmums būs jāsaskaņo ar Izglītības pārvaldi, pie kuras neapmierinātajiem būs iespēja vērsties arī ar sūdzībām. Tad pašvaldība nepieciešamības gadījumā varēs lēmumu pārskatīt un veikt, piemēram, atkārotu pārbaudi.
Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra gan atzīst, ka joprojām nav skaidrs, kas notiks ar pakāpēm paredzēto naudu. Viņš pieļauj, ka tas nebūs liels finansiāls atbalsts pedagogiem. Lai gan direktors noteiks piemaksas apjomu, diemžēl jārēķinās ar to, ka nelielās skolās pats vadītājs strādā nepilnu slodzi un viņam nav pietiekams ne motivācijas, ne direktora fonds. No kurienes tad lai viņš ņem līdzekļus? Strīdīgi vērtējams arī tas, ka tiem, kas strādā vairākās skolās, izvērtēšana būs jāiziet katrā no tām, līdz ar to nevar izslēgt, ka tiek piešķirtas dažādas pakāpes. G. Skudra gan norāda, ka pilnībā aina būs skaidra tad, kad tā reāli sāks darboties.
Jāņem vērā, ka līdz 2021. gadam līdzās pastāvēs divas kvalitātes pakāpju piemaksu sistēmas - tās, kas bija spēkā uz 2017. gada 1 .janvāri, un no 2018. gada 1. septembra ar jauno tiesisko regulējumu piešķirtās. Pārejas periodā piemaksu apjoms dažādās izglītības iestādēs atšķirsies. Šobrīd arī nav vēl zināms Satversmes tiesas lēmums par līdzšinējo normu atbilstību Satversmei, jo daļai pedagogu tika liegtas tiesības pieteikties uz pakāpēm agrāk par 2018. gada 1. septembri, kā arī tās paredzēts aprēķināt no kontaktstundu skaita, nevis visas slodzes.