Ar skolu tīkla optimizāciju grasās meklēt naudu pedagogiem

 
©F64

Pedagogu algu paaugstināšanai līdz 2020. gadam būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Lai to panāktu, viens no avotiem ir skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau izvērtē visas Latvijas izglītības iestādes, un līdz marta beigām visas pašvaldības saņems rekomendācijas, kuras skolas reorganizēt, kuras slēgt, bet kuras – atstāt.

Pašlaik darba grupa izstrādājusi pedagogu algu palielināšanas grafiku, un drīzumā to virzīs uz Ministru kabineta (MK) sēdi. Tāpat IZM ir uzsākusi jaunās skolotāju darba samaksas sistēmas monitoringu, lai noskaidrotu «kas strādā un kas - ne», Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Taču, lai šo plānu, kas vērsts uz pedagoga profesijas prestiža celšanu, ieviestu realitātē, būs vajadzīgi ievērojami līdzekļi - apmēram 100 miljoni eiro līdz 2020. gadam. Ar skolu tīkla optimizāciju vien to panākt nevarēs, tāpēc IZM ar cerībām raugoties uz tautsaimniecības izaugsmē gūtajiem ienākumiem. K. Šadurskis uzsvēra, ka «skolu reorganizācija ir absolūta nepieciešamība». Pašlaik sākta visu Latvijas pašvaldību izglītības iestāžu izvērtēšana, ņemot vērā kritērijus: skolu lielumu, ceļu līdz tai, transporta pieejamību, kvalitāti, infrastruktūru, audzēkņu sekmes. Rekomendācijas izstrādās līdz marta beigām un nosūtīs pašvaldībām, lai jau aprīļa sākumā varētu spriest par pirmajiem rezultātiem. «Tas, protams, ir sāpīgs process, jo IZM var sniegt rekomendācijas, bet gala lēmums jāpieņem vietvarām,» teica ministrs un norādīja, ka vēl šogad bija iespējams pārdalīt 10% mērķdotācijas, nākamgad to varēs vēl izdarīt 6% robežās. Tas gan, kā liecina līdzšinējā pieredze, nav bijis stimulējoši, bet gan bremzējoši attiecībā uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, jo lielās skolas dotēja mazās.

Līdz marta beigām valdībā plānots iesniegt arī jaunos pedagogu darba kvalitātes pakāpju sistēmas noteikumus (paredzot trīs pakāpes, nevis piecas). Lai to ieviestu, līdz mācību gada beigām paliek tikai pāris mēnešu. Ja būs aizķeršanās, noteikumus uz gadu atliks, atstājot spēkā esošos, lai nezaudētu tie pedagogi, kuriem esošo pakāpju termiņš beigsies šā gada 31. augustā.

Attiecībā uz augstāko izglītības iestāžu konsolidāciju K. Šadurskis solīja, ka reorganizācija neskars pārējās augstskolas, izņemot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Taču par tās filiālēm noteikti nevajagot raizēties, tās saglabās. Laikos, kad katrs students ir svarīgs, nebūtu pārdomāti atteikties ne no viena, īpaši jau tāpēc, ka tie ir «maksas studenti», kas apgūst nepilna laika programmas. Jautājums gan esot par Madonas filiāli, kurā mācoties tikai 12 cilvēku.

Noteikti neaiztiks arī reģionālās mācību iestādes, jo tās, ministra vārdiem runājot, ir absolūta nepieciešamība. Nereorganizēs arī kultūras jomas augstskolas, jo neesot jēgas tās konsolidēt. IZM mērķis neesot juridiskā statusa maiņa, bet programmu apvienošana. Piemēram, matemātikas un IT jomas studiju programmas bieži vien pārklājoties un atšķiroties vien ar nosaukumu un dažiem kredītpunktiem. Par ko gan IZM stipri domājot - tā ir valsts dibināto koledžu integrācija augstskolās.