Pedagogu algām beidzot sadalīti no deviņiem miljoniem eiro pāri palikušie 1,7 miljoni – tā būs vienreizēja mērķdotācija, ko izmaksās 118 pašvaldībām. Summas svārstās no pāris simtiem līdz vairāk nekā pusmiljonam eiro – Rīgai. Vairākums vietvaru un izglītības jomas pārstāvju to nodēvē par niecīgu ielāpu uz kopējo problēmu cauruma, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcību, svaidot minēto summu no vienas kastītes uz otru, – par nenopietnu.
Šodien Ministru kabinetā beidzot nonācis IZM rīkojuma projekts, kurā, izmantojot īpašu formulu, tiek piedāvāts 1,7 miljonu eiro sadalījums - 118 pašvaldībām. Tā mērķis: mazināt disproporciju starp iepriekšējā un šā gada algām, liekot akcentu uz tām vietvarām, kurās ir internātskolas.
Kā izlietot naudu
Vairāk nekā pusmiljonu eiro paredzēts piešķirt Rīgai, 126 672 eiro - Daugavpilij, 75 886 eiro - Liepājai, arī pārējām lielajām pilsētām - summa nav mazāka par 28 000 eiro. No novadiem visvairāk tiks Tukuma - 33 349 eiro, Ogres - 32 899 eiro un Cēsu novadam - papildu 31 780 eiro, vismazāk Pļaviņām - 270 eiro, bet Viesītei vienīgajai - nekas, jo tā ir vislielākā reformas ieguvēja: tur algas vidēji palielinājās par 140 eiro.
Ne visas aptaujātās pašvaldības ir izlēmušas, kā izlietot naudu. Gulbenes novadā teicās jau šonedēļ sasaukt komisiju, kas tad izlems, kam un cik dos. Vieglāk ir tur, kur ir tikai viena skola. Tā tas ir Mērsragā un Carnikavā: tur visa summa sadalīta skolotājiem «uz galviņām». Arī lielais Ogres novads plāno visām izglītības iestādēm pa druskai iedot, ņemot vērā skolēnu un pedagogu skaitu. Ludzas novadā, kas ir viens no lielākajiem reformas zaudētājiem, Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne ir priecīga, ka kaut nedaudz tiks kompensācija par zaudēto. Vismaz uz svētkiem būs kāds gaišs saules stars arī lauku skolotājiem.
Kopējo situāciju neuzlabo
Pašvaldību pārstāvji, vērtējot naudas sadali, ir visai skarbi - nekas liels tas nav un kopējo situāciju neuzlabo. Arī Neretas novada izglītības darba vadītāja Žanna Miezīte tos 2500 eiro, kas tikuši Neretai, nosauc par «nekādu summu», kas, visticamāk, aizies skolotājiem kā neliela Ziemassvētku piemaksa. Tikpat rezervēts ir Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks: «Tas tāds vienreizējs ielāps, kas ar 1. janvāri atkal pārplīsīs. Ministrija gājusi vieglāko ceļu, ņemot par pamatu sadales principu - uz galviņām, tas ir, pēc izglītojamo skaita. Taisnīgāk būtu, ja vairāk tiktu tiem, kam bija objektīvs algu kritums.» Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka šajā piemaksā īpašais internātskolu statuss neparādās: «Situācija ar šīm izglītības iestādēm ir satraucoša. Piemēram, Mālpilī internātskolas pedagogiem ir 22% darba samaksas kritums un 32% - skolas uzturēšanai.»
Vēl piktāka par notikušo ir Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica: pats veids, kā IZM dalījusi deviņus miljonus eiro, nošņāpjot daļu no tiem, esot nepieņemams. Tagad nu vēl šos 1,7 miljonus mētā no viena grāpja uz otru. «Tā ir tikai vienreizēja dotācija, kas kopumā situāciju Pierīgas pedagogiem un arī pašvaldībai neuzlabos. Gribu tikai minēt vienu skaitli, kas parāda, kur rodas negatīvā bilance: ja iepriekš šajos novados skolotāji vidēji strādāja 1,7 slodzes, tad tagad drīkst tikai 1,3, tātad gluži loģiski alga iznāk mazāka. Bet mums norāda, ka neesam izdarījuši to vai šito.»
Saspringts menedžments
Nožēlu, ka pagājis tik daudz laika, lai pierādītu IZM, ka arī šie 1,7 miljoni ir piešķirami un izmaksājami pedagogu algām, izsaka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, piebilstot, ka šis papildu finansējums prasīs no pašvaldībām saspringtu naudas izmaksas menedžmentu, arī Rīgas pašvaldībai.
«Šobrīd naudas summa, kuru IZM ir iezīmējusi Rīgai, ir 148 564 eiro mēnesī, taču, ja galvaspilsētai tiktu piemērots visām republikas lielajām pilsētām piemērotais skolotāju un skolēnu attiecību koeficients 1:15,5, tad šai summai būtu jābūt vismaz uz pusi lielākai un Rīgas skolām būtu līdzvērtīga situācija ar citām lielo pilsētu skolām,» uzsver G. Helmanis.
Viņš arī akcentē: saistībā ar 1,7 miljonu piešķīrumu IZM norādījusi, ka Rīgā skolēnu skaits ir 65 316 skolēni plus 519 skolēni internātskolās, taču patiesībā tas ir 68 155 (tajā skaitā izglītojamie speciālajās skolās, internātskolās un speciālajās internātskolās, pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem). Kad 2016. gada maijā IZM pašvaldībām, arī Rīgas pašvaldībai lūgusi norādīt prognozējamo skolēnu skaitu vispārējās izglītības iestādēs, departaments atbildes vēstulē norādījis, ka tas būs 68 790. Tātad prognoze bija par 635 skolēniem optimistiskāka nekā realitātē, taču IZM publiskajā telpā nekorekti stāsta, ka Rīgas dome plānojusi skolēnu skaita pieaugumu par 3000, kas nav piepildījusies.