Vairāk nekā ceturtajai daļai Rīgas pedagogu algas šogad ir samazinājušās, bet vēl tikpat – tā palikusi nemainīga. Mīnusi būtu vēl lielāki, ja pašvaldība šim mērķim nebūtu piešķīrusi divus miljonus eiro. Rīgas dome tuvākajā laikā plāno vērsties Satversmes tiesā, lai galvaspilsētai netiktu piemērots paaugstināts skolotāja un skolēnu proporcijas koeficients, kas ir viens no iemesliem galvaspilsētas pedagogu algu kritumam.
Pedagogu algu reforma Rīgā ir izgāzusies, - tā situāciju žurnālistiem raksturoja Rīgas domes vadība. Par to daiļrunīgi vēstot skaitļi: 14 skolās vairāk nekā pusei pedagogu darba samaksa ir kritusies, 31 - no 30 līdz 50%, 58 - līdz 30%, un tikai 12 skolās izmaiņas nav notikušas. «Galvaspilsētā 26% jeb 1635 skolotāju algas ir sarukušas, no viņiem 14,80% jeb 242 skolotājiem - pat vairāk par 200 eiro,» preses konferencē uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs. Starp lielākajiem zaudētājiem ir 15 izglītības iestādes, piemēram, Rīgas 4. speciālā internātpamatskola, Rīgas 71. vidusskola, Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Lietuviešu vidusskola. Ļoti sāpīgas izmaiņas piedzīvojušas tieši valsts ģimnāzijas. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pat teju 73% jeb 51 skolotājam alga ir mazāka un tikai 5,7% jeb četri pedagogi saņems vairāk. Arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā puse skolotāju piedzīvojuši kritumu, bet Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - trešā daļa. «Ja šajās skolās, starp kurām ir arī Latvijas vislabākā - Rīgas Valsts 1. ģimnāzija -, ir tik dramatisks kritums, tad par kādu reformu var būt runa?!» satraukumu neslēpa N. Ušakovs. Kā vienu no iemesliem, kāpēc notikusi tāda darba samaksas lejupslīde, viņš minēja galvaspilsētai netaisnīgi noteikto skolotāja un skolēnu proporcijas koeficientu, kas ir 1 pret 16,5, kamēr citās lielajās pilsētās tas ir 1 pret 15,5. Vicemērs Andris Ameriks norādīja: salīdzinot Rīgas skolu ar 500 skolēniem un tādu pašu skolu Jūrmalā, galvaspilsēta saņem par 6% mazāk naudas. Tikai pateicoties pašvaldības budžeta dotācijai (nauda gan tikšot noņemta citām programmām), šī atšķirība sadeldēta līdz 1,5%. Ja tās nebūtu, ap 80% pedagogu sajustu robu savos maciņos. Tas ir diskriminējoši Rīgas pedagogiem, tāpēc dome tuvākajā laikā vērsīsies Satversmes tiesā tieši šajā jautājumā, lai mēģinātu dabūt no valsts finansējumu un izlīdzinātu algas. Dome to nedarījusi ātrāk, jo bijis svarīgi apkopot aktuālos algu datus.
Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko notikušo raksturoja ar pāris skaitļiem. Viens no tiem rādot, cik pērn janvārī izmaksāja viens skolēns un cik - šobrīd, proti - samazinājums ir par 2,15%. «Skola it kā kopumā ieguvusi par 6% lielāku finansējumu. Taču patiesībā darba samaksas kāpumu izjutīs tikai pagarinātās dienas grupu skolotāji (tādu mums ir vairāki), kamēr citiem - nemainīsies nekas vai arī būs kritums.» Otrs mīnuss attiecoties uz kvalitātes pakāpēm. Ja iepriekš pedagogs ar trešo pakāpi saņēma papildus 60 eiro, tad tagad nespējot sasniegt pat 40 eiro. Bet par 4. un 5. pakāpi kritums ir vēl jūtamāks.