Pedagogi jūtas piekrāpti: alga strauji kāpj retajam

© f64

Pašvaldības beidzot ir saņēmušas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gandrīz 50 miljonus eiro pedagogu darba samaksai par šā mācību gada pirmajiem diviem mēnešiem. Viedokļi par jauno algu modeli ir atšķirīgi: no mērena apmierinājuma līdz sašutumam, jo ieguvumu nav.

Tiesa, ir arī ieguvēji, taču arī viņi 200 līdz 300 eiro pieaugumu, kā reformas sākumā solīja IZM, savos algu kontos nepiedzīvo. Daudzviet pielikums sasniedz ne vairāk kā pārdesmit eiro.

Vakar aptaujātās pašvaldības vēl steidza saskaņot un precizēt tarifikācijas. Izglītības pārvalžu darbinieki pakurnēja par IZM vēlmi jau trešdien saņemt visu informāciju no vietvarām. Tā pieprasot tādu operativitāti no citiem, kamēr pati to nav spējusi nodrošināt. Neapmierināto vidū ir arī Amatas novads. Otrdienas rītā tas vēl nebija saņēmis mērķdotāciju. Taču arī bez tās visi aprēķini liecinot, ka ieguvēju būs ļoti maz. Arī tie, kam būs algas kāpums, tas nepārsniegs

20 līdz 30 eiro. Nav skaidrs, kur ņemts procentuāli lielais pieaugums, ko IZM reformas sākumā reklamējusi. «Tautas maldināšana - nekas vairāk!» sašutis bija novada Izglītības pārvaldes, kas apkalpo vēl sešus tuvākos novadus, galvenais speciālists Uldis Blīgzna. Noteikti zaudētājos ir skolas, kurās mācās līdz 100 bērniem. Piemēram, latviešu valodas skolotāja, kura strādā pilnu slodzi, par stundu saņemšot vien 56 centus vairāk. Pašvaldībām jāpiemaksā, lai tās nodrošinātu mācību procesu, jāpiemaksā arī bērnudārzu pedagogiem un skolas administrācijai. Pretējā gadījumā no mērķdotācijas skolas direktoram varētu nodrošināt vien trešdaļu likmes (no vietniekiem mazajās skolās novadi esot atteikušies), norādīja U. Blīgzna.

Jūrmalas izglītības darba vadītājs Imants Vasmanis bija pavisam strups: pašvaldībai IZM «dāvana» - algu reforma - prasīs lielus līdzekļus. Sasummējot visus izdevumus, tai skaitā - algas pirmsskolas pedagogiem, nākamgad pilsētas budžetā izglītības vajadzībām papildus būs jārod miljons eiro.

Arī Mārupē ne par kādiem ieguvumiem netiek runāts. Esot priecīgi, ka varējuši samaksāt saviem pedagogiem to pašu, ko iepriekšējā gadā, sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe. Lai to varētu izdarīt, pašvaldība uz saviem pleciem paņēmusi izmaksas par pagarināto grupu vadīšanu.

Tukuma novadā, kur algas no pašvaldības kabatas jau izmaksātas 30. septembrī, izskatoties, ka provizoriskie dati bijuši gana precīzi. Lai gan tīri mehāniski summa, ko saņem katra skola, it kā pieaugot, taču ne tik liela, kā bija cerēts, teica Izglītības pārvaldes vadītājs Normunds Rečs. Piemēram, Tukuma 2. vidusskolai finansējums kāpis, jo tajā ir par 44 skolēniem vairāk - izveidoti papildu klašu komplekti un pieņemti darbā pedagogi. Patiesībā skolotājam katram atsevišķi tas pieaugums neesot jūtams, atzina N. Rečs, piebilstot, ka mazāk par 100 000 eiro gadā tik lielam novadam, kāds ir Tukums, nav nekāds ievērojamais palielinājums.

Daudz optimistiskāka aina rādās Cesvaines, Ciblas, Jēkabpils un Apes novadā, kur par likmi iepriekš maksāja ne tās lielākās summas. Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes, kuras pārziņā ir vēl četru citu novadu izglītības joma, vadītāja Elga Ūbele uzsvēra: mazāk nav. Kur ir kārtīga skola un kārtīga slodze, tur pat ir pieaugums - sākot no 10 eiro līdz pat 100 eiro. Grūtāk ir ar tām vietām, kur ir daudz nepilnu slodžu un neliels skolēnu skaits. Tiesa, Jēkabpils un Krustpils novads piemaksājot direktoriem, lai tie nesaņemtu mazāk kā skolotāji.

Ciblas novadā, kur ir divas skolas, mīnusos būs vien divi pedagogi: viens par 4 eiro, otrs par 28 eiro, informēja novada izglītības speciāliste Sarmīte Leščinska. Visiem pārējiem algas esot ar plusa zīmi. Esot arī citi ieguvumi - gan interešu izglītībai, gan iespējai samaksāt visiem skolotājiem par burtnīcu labošanu. Apes novadā neslēpj: skaidrs, ka arī turpmāk pašvaldībai nāksies finansiāli atbalstīt šo jomu. Lielākās bažas ir par skolu, kura no nākamā gada tiks reorganizēta par sākumskolu. Līdzko vecāki uzzinājuši par šādu lēmumu, liela daļa jau tagad izņēmuši bērnus no skolas. Nu to ir par trešdaļu mazāk nekā pērn, bet pedagogiem algas tāpat jāmaksā.



Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais