Pedagogu algas

Pedagogu atalgojuma pieaugumu turpmākajos gados varēs noteikt vien pēc skolu tīkla optimizācijas, atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Otrdien Rīgas dome (RD) atbalstīja pašvaldības vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu atalgojuma modeli, kurā Rīgas mācību iestādēm paredzēts atšķirīgs skolēnu un skolotāju attiecības koeficients no citām Latvijas pilsētu skolām.

Rīgas dome otrdien, 30.augustā, vērsīsies Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu algu modeli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" teica domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Lai gan jaunais pedagogu algu modelis ir «izgājis pasaulē», skolu direktori (arī valsts ģimnāziju) par to izsakās piesardzīgi.

Par spīti sociālo partneru iebildumiem, jaunais pedagogu algu modelis stāsies spēkā no 1. septembra, – nolemts valdības sēdē. Arī nauda reformas īstenošanai būs: par to rasta vienošanās ar koalīcijas partijām, apliecināja premjers Māris Kučinskis, kurš šo lēmumu nosauca par ļoti svarīgu soli.

Pedagogi dabūja torti. Bez putukrējuma rozītēm. Vai tikai bez tām? Vai tās pietiks visiem, lai apmierinātu izsalkumu?

Šodien valdībā pieņemtais lēmums par pedagogu atalgojuma modeli bija pirmais, bet ārkārtīgi svarīgs solis, pēc Ministru kabineta sēdes medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets šodien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, šomēnes apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.

Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.

Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.

Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.

Pedagogu atalgojuma reforma paredz darba samaksu aprēķināt, balstoties uz skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī.

Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.

Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.

Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!

Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta pedagogu atalgojuma reformas īstenošanu, ja tās rezultātā skolotāju algas nesamazināsies, šodien pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.