Pedagogu algas

Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.

Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.

Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!

Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta pedagogu atalgojuma reformas īstenošanu, ja tās rezultātā skolotāju algas nesamazināsies, šodien pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.

Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.

Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.

14 Pierīgas pašvaldības, nosūtot atklāto vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, lūdz atlikt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulē pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībām, tālāko virzību esošajā redakcijā.

Jaunais pedagogu algu modelis guvis sociālo partneru konceptuālu atbalstu, tomēr izglītības nozarē strādājošie ar to nav apmierināti – it īpaši Pierīgas skolotāji, kuriem var ievērojami sarukt darba samaksa. Šā reģiona pašvaldību vadītāji atbildīgajām institūcijām ir sagatavojuši protesta vēstuli, aicinot nepieļaut šādu soli.

Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.

Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.

Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.

Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.

Lai gan bija plānots, ka jau šogad tiks ieviests jaunais pedagogu algu modelis, tas tomēr nav noticis.

Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.