Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.
Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.
14 Pierīgas pašvaldības, nosūtot atklāto vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, lūdz atlikt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulē pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībām, tālāko virzību esošajā redakcijā.
Jaunais pedagogu algu modelis guvis sociālo partneru konceptuālu atbalstu, tomēr izglītības nozarē strādājošie ar to nav apmierināti – it īpaši Pierīgas skolotāji, kuriem var ievērojami sarukt darba samaksa. Šā reģiona pašvaldību vadītāji atbildīgajām institūcijām ir sagatavojuši protesta vēstuli, aicinot nepieļaut šādu soli.
Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.
Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.
Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.
Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.
Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.
Pedagogu algu reforma atkal nonākusi «šaurā bezizejā», jo nozares arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies panākt vienošanos attiecībā uz jauno darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
Arī šajā mācību gadā pedagogu vidējās algas atšķirības novados ir ievērojamas: vismazākās sasniedz vien 470 eiro, bet lielākās – 900 eiro, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati (VIIS), kuros iekļautas visu pedagoģisko darbinieku algas izglītības iestādēs.
Sašutusi par pedagogu algu reformas gaitu, nozares arodbiedrība apsver iespēju novembrī rīkot streiku. Izglītības jomā strādājošie atbalsta šādu soli, uzskatot, ka pašlaik tiek maldināti un situācija ir krietni sliktāka, nekā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.
Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.
Jaunais pedagogu algu modelis ir jāvirza tālāk uz priekšu, gan ieviešot tajā vairākas izmaiņas, pēc visu pašvaldību uzklausīšanas lēmusi premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Tajā pašā laikā nav atbildes, vai atradīsies nauda reformu ieviešanai un vai nākamgad pedagogi sajutīs solītās pozitīvās izmaiņas.
Uzklausot visas Latvijas pašvaldības, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli vienojās par nepieciešamību veikt korekcijas izstrādātajā modelī, bet virzīt to tālākai apstiprināšanai.