Pedagogu algas

Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.

Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.

Jaunais pedagogu algu modelis ir jāvirza tālāk uz priekšu, gan ieviešot tajā vairākas izmaiņas, pēc visu pašvaldību uzklausīšanas lēmusi premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Tajā pašā laikā nav atbildes, vai atradīsies nauda reformu ieviešanai un vai nākamgad pedagogi sajutīs solītās pozitīvās izmaiņas.

Uzklausot visas Latvijas pašvaldības, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli vienojās par nepieciešamību veikt korekcijas izstrādātajā modelī, bet virzīt to tālākai apstiprināšanai.

Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal aktualizējusi jautājumu par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, lai varētu to atvērt. Vai precīzāk – lai valsts par to maksātu.

Pedagogu arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jaunajam skolotāju algu modelim šogad rezervētos 3 miljonus eiro novirzīt mazo skolu atbalstam. Arī izglītības nozarē strādājošie uzskata, ka tā beidzot būtu reāla darbība, nevis tikai solījumi tiem pedagogiem, kuru algas ir vismazākās.

Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim būtu jānodrošina godīgs un konkurētspējīgs atalgojums visiem nozarē strādājošiem. Tomēr ar vislielākajām bažām uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidoto dokumentu raugās pirmsskolas pedagogi, jo nesaredz tajā uzlabojumus savai materiālajai situācijai.

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Mani ļoti samulsināja tas, ka izglītības un zinātnes ministre par savām prioritātēm nozarē (izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība) un skolotāju atalgojumu lielā mērā raksta «nezinu» līmenī (sk. M. Seile, apollo.lv). Proti – viņa apcer situāciju nevis kā ilgstoša, mērķtiecīga procesa pārmantotāja un noteicēja (!) savā jomā, bet kā cilvēks, kurš, pārstāvēdams sistēmu konkrētā nozarē, nespēj par sistēmu atbildēt pat tādā, manuprāt, visai elementārā lietā kā skolotāju atalgojums.

Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu

Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām.

Izglītības un zinātnes ministres pieļāvums, ka «ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu» (NRA, 12.05.2015.), man ir pietiekams iemesls, lai jauno pedagogu atalgojuma modeli uzskatītu par haltūru.

Lai gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakar, tiekoties ar nozares arodbiedrību, mēģināja pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība to nodēvēja par Trojas zirgu un nobalsoja pret tā ieviešanu jau šā gada 1. septembrī.

Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.

Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.

Lielākā daļa, jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pedagoga darba kvalitāte ir galvenais kritērijs, pēc kura būtu jānosaka pedagogu atalgojums, liecina pētījumu centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

„ Atbalstu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, taču tas darāms nevis mehāniski paaugstinot algas, bet kontekstā ar skolotāju motivēšanas sistēmas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, tālākizglītības sistēmas pilnveidi, 40 h darba nedēļas ieviešanu un citiem profesionāli aktuāliem jautājumiem, par kuriem jāvienojas visām iesaistītajām pusēm” , uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis divpusējās tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šajā mācību gadā skolotāji aktīvāk izmanto iespēju saņemt pedagogu privātprakses uzsākšanas sertifikātus.