Sašutusi par pedagogu algu reformas gaitu, nozares arodbiedrība apsver iespēju novembrī rīkot streiku. Izglītības jomā strādājošie atbalsta šādu soli, uzskatot, ka pašlaik tiek maldināti un situācija ir krietni sliktāka, nekā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Pedagogiem gatavi pievienoties arī mediķi, kas vakar, protestējot pret budžeta samazināšanu, paziņoja par lēmumu rīkot protesta akcijas un streiku.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka streika iespējamība ir aizvien lielāka. Esot saprotams, ka izveidotā premjeres vadītā darba grupa bijusi tikai formalitāte un ne pašvaldību, ne arodbiedrības ieteikumi netiks ņemti vērā. Tā ir sabiedrības maldināšana – veidot darba grupas, mudināt turpināt darbu pie modeļa izstrādes, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka laiks, kas atvēlēts aktīvai darbībai modeļa uzlabošanai, ir ļoti ierobežots.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan domā, ka LIZDA nodoms rīkot streiku neko neatrisinās: jāturpina strādāt pie jaunā modeļa, lai apmierinātu visas iesaistītās puses.
Savukārt IZM par arodbiedrības uzstādījumu ir nesapratnē: pagājušajā nedēļā, tiekoties streika izlīgšanas komisijā, ar LIZDA norunāts, ka nepieciešama vēl viena tikšanās reize, jo izdiskutēta tikai daļa jautājumu. Tāpat apsolīts iestrādāt modelī premjeres vadītās darba grupas ieteikumus. «Mums nav informācijas, ka otra tikšanās būtu atcelta un tā vietā tiek apsvērta streika rīkošanas nepieciešamība,» Neatkarīgajai teica izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomniece Ilze Salna. Jau iepriekš ministre norādīja uz atšķirībām LIZDA un IZM aprēķinos: ja arodbiedrībai iznāk, ka zaudēs 56% vietvaru pedagogi, tad ministrijai – tikai 35%.
Pedagogi pievienojas Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētājas Ingas Vanagas teiktajam, ka pašreizējā veidolā modelis saucams par brāķi. «Protams, ka tas ir brāķis. Tajā ir daudz neskaidru lietu un konkrētu aprēķinu,» uzsver Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings. Ja domes grāmatvežu un ekonomistu skaitļi, salīdzinot ar IZM dotajiem, pilsētai atšķiras par 70 000 eiro mēnesī – tad ko lai sakot? Sākotnēji taču bijis uzstādījums, ka algu augstākajai latiņai jāpaliek nemainīgai, bet tieši zemās būtu jāceļ, cik iespējams. Tagad nu izrādās, ka 60–70% pilsētu pedagogu no modeļa neko neiegūs un nauda tiek nevis pielikta, bet pārdalīta.
«Nav ko strādāt pie reformas, ja naudas nav,» spriež A. Drelings. Viņš arī domā, ka arodbiedrība rīkojas pārāk mīkstčaulīgi – šādā situācijā citās valstīs «visi sen jau būtu ielās». Latvijā ļaudis esot tik toleranti un sāpes panesoši, ka vajag stipri nodarīt pāri, lai sāktu rīkoties. Viņš noteikti esot par to, ka jārīko protesti, kamēr modelis netiek sakārtots pienācīgi.
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa pieļauj, ka vietvaras atbalstīs pedagogu aktivitātes, jo šobrīd ir liela iespējamība, ka pašvaldībām jaunais modelis būs vēl smagāka nasta par līdzšinējo.
Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane uzskata: tieši neziņa un neskaidrība, atšķirīgā informācija, noklusēšana ir pie vainas, kāpēc pedagogos briest neapmierinātība. «Bez skaidriem noteikumiem un stabilitātes nevaram strādāt. Gads jau sliecas uz beigām, bet vēl tiek minēts – būs nauda reformai vai nebūs?» Arī Siguldas novada Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša neslēpj: ja viņas skolas skolotāji gribēs streikot, būs kopā ar viņiem. Cipari esot vislabākie argumenti, un tie rādot, ka arī viņu skolā algas būs mazākas nekā šobrīd. Ieguldīt tik daudz laika, naudas un enerģijas modeļa izstrādē un aprobācijā, lai galu galā nonāktu pie tā, ka liela daļa ir zaudētājos?! – neizpratnē ir skolas direktore, piebilstot: lai mazinātu spriedzi, vajadzīgs kopējs izvērtējums un publiski pieejams dokuments, kurā viss tiek izskaidrots.
Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele gan šaubās, vai streiks ko mainīs, taču, no otras puses, saprotot pedagogu sašutumu. Par modeli runājot – sākotnēji tas bijis ļoti loģisks. Bet tad iejaukušās lielās skolas un IZM atdūrusies pret to presingu. «Balsis lielajiem ir skaļas, un arī arodbiedrība iet to pavadībā, tāpēc sāka veikt visādus grozījumus un pārbīdes, kas noveda pie tā, ka nekas nav saprotams.»